īstais?

Tā noteikti nebija mīlestība no pirmā acu skatiena. Man viņš sākumā nepatika, jo šķita lecīgs, iedomīgs un babņiks. Man glaimoja un patika, ka viņš bija neatlaidīgs, aplidoja mani, visādi mēģināja iepatikties un iegūt manas simpātijas.
Es viņam no sākuma esot iepatikusies ārēja izskata dēļ.
----
Īstais vai ne-es par to īpaši nedomāju, iemīlējos, apprecējāmies, viss sāka kļūt arvien sliktāk un izšķīrāmies. Pēc vairāk kā gada atkal sagājām kopā. Un man šķiet, tieši tad sapratu, ka viņš ir tas, ar ko es varētu dzīvi pavadīt.

Ļoti ātri un arī pēc 5 gadiem, tās jūtas un uztvere ir tik pat spēcīga. Šis lūk būtu cilvēks ar kuru tiešām bija klikšķis no pirmās tikšanās reizes jo vienkārši spējām pabeigt viens otra domas un uzskati ir ļoti līdzīgi arī tagad.

Man ir bijušas vairākas attiecības, bet sajūta, ka ir īstais laikam bija tikai ar pēdējo draugu. Un tā radās pēc kāda.. neatceros, starp pusgadu un gadu attiecībās. Tad tiešām biju laimīga un viss ļoti labi virzījās uz priekšu, bija saskaņa, nu krč viss skaisti :D Bet beigās, kad bija pagājuši gandrīz 2 gadi attiecībās, sāku saprast, ka nē, un kādus pēdējos 3 mēnešus attiecībās domāju tikai par to, ka jāšķiras, jo pavērās daudz kas jauns attiecībās un ieraudzīju lietas, ko nevarēju pieņemt, īsāk sakot, padzīvojot ilgāk kopā, otrs cilvēks pārstāja censties un parādīja savu īsto dabu. Un to, ka nav īstais, sapratu uz visiem 100%, pēc šķiršanās pat nepārdzīvoju īsti, tikai tik, cik mainījās ikdiena un biju pieradusi pie tā cilvēka, tā kā.. Maldinoši var būt, saprotu, ka tā uzreiz nemaz nevar to saprast, nu ja nu vienīgi paveicas :D

Pirms sagājām kopā bijām pazīstami kādu laiku. Visu to laiku skatījos uz viņu un domāju "nē, nu simpātisks jau viņš ir un raksturam arī nav ne vainas", taču nekad nevarēju iedomāties, ka būsim pāris. :-D Sajūta, ka ir īstais parādījās pēc kādiem 9 mēnešiem, jo no sākuma likās, ka tā tāda izklaide vien ir. :-D

Man ir liidziigi kaa Bonecutie .
Es negribu baigi sadomaaties , sacereeties kameer mees nebuusim kopaa kaadu laicinju padziivojushi. Mums ir svaigas attieciibas (7 meeneshi) bet es jau gribeetu uz shii gada Ziemassvetkiem dziivot ar vinju kopaa, ap to laiku mes jau buutu kopaa vairaak kaa gadu.
Un tad redzeetu visus vinja ''nikjus'' un vareetu analizeet ir iistais vai nav :-D

Aptuveni 2 gadus pirms izveidojām attiecības, sapratu, ka viņš būtu man ideāls vīrs nākotnē. Tobrīd gan viņš vēl bija pārāk jauns (gāja pamatskolā, es vidusskolā).
Un mana sajūta bija nekļūdīga - viņš man ir ideāls vīrs. :)

Ir bijušas vairākas mīlestības, bet prāts tāpat neatlaiž un norāda uz lietām, kas signalizē, ka nebūs īstā. Tās apzināti tiek ignorētas un nostumtas dziļākajā stūrī un vēl apkrautas un paslēptas zem citu sajūtu kaudzes, bet ar laiku viss tāpat izlien ārā. :D
Secinājums tāds, ka ignorēt savu saprātu īsti nav jēgas. :)

sapratu pēc pusotra gada. nu kopā esam jau gadus 7 (l)

Sajūta "īstais" vai "neīstais" man īsti nav bijusi, jo tādiem īstajiem un ne īstajiem neticu, manuprāt ir vienkārši cilvēki, kas sader (turklāt manuprāt saderēt var vairāki cilvēki, nevis katram tikai viens uz pasaules paredzēts) un tādi, kuri nu nekādi kopā nelīmējas un par šo te "dzirksteli" nekas vairāk kopā viņus netur.
Bet esmu skaidri zinājusi iepriekšējās attiecībās, ka "šis tikai pagaidām".

Profesore, Tev tā podziņa vnk. ir iesprūdusi :-D
Neesmu bildināta, neesam runājuši par kāzām, bet man viņš tik ļoti patīk un es tik ļoti gribētu nodzīvot ar viņu visu atlikušo mūžu. Ja šī sajūta ir tā, ka īstais, tad man tāda ir.(l)

1. Mīlestība no pirmā acu skatiena, likās, ka ir īstais, bet pēc 3 gadiem sāka likties citādi, līdz beidzot pret cilvēku jau bija iestājies tikai riebums.
2. Arī dzirsteles un romantika no pirmā tikšanās vakara, lielā love, sapņojām par kāzām, bet nekā.
3. Iepazinos nejauši, kad vēl biju aizņemta ar otro. Atkal ķīmija, kaisle, nonesa jumtu, izrādījās jau pēc 2 nedēļām, ka nekas nesanāks, lai gan pa to laiku arī bija sajūta, ka nu ir īstais.
4. Vienreiz es spēlējot The World of Warcraft online no pirmā čata ar kādu cilvēku sajutu, ka šis manā dzīvē ienāks uz ilgu. Pat ne no pirmā čata pat, no pirmā uzrakstītā teikuma. Tā arī bija. Kaut gan tajā brīdī NEKO par viņu nezināju, tā varēja būt tik labi arī kāda vecmāmiņa otrā galā. Izrādījās ļoti sakarīgs, simpātisks un gudrs vīrietis, viens otru tiešām uzskatījām par dvēseles radiniekiem. Bet diemžēl viņš ir no citas valsts, tāpēc nekas vairāk par garām stundām skype un vienu romantisku ned. nogali Rīgā mums nekad nesanāca. Beigās bijām palikuši labi draugi, bet arī to nogrieza viņa jaunā sieva.
5. Ar to, kas ir tagad, vairāk nekā skaidrs, ka nav nekāds īstais un nekad nebūs. Bet ironiskākais ir tas, ka tieši ar viņu ir vislabākā saderība it visā :-D
.
Kāds no tā secinājums? Es nekad vairs nepaļaušos uz sajūtu "ir īstais!". Jo man tāda podziņa laikam nestrādā :-D

Pēc pirmā randiņa sapratu, ka man patīk... biju jau gatava apgriezt dzīvi kājām gaisā. Lai iepazītu kārtīgāk, protams, vajadzēja ilgāku laiku.. bet kaislīgā sirds.. laikam arī intuīcija visu salika vietā :D

Un īstais jau var likties arī pirmajā dienā, bet diemžēl laika zobs dara savu... jo visi jau grib attiecību sākumā izliekties par labākiem nekā ir (lai patiktu vairāk) :-), tā manuprāt, ir dabīga izpausme, un nekad nevar paredzēt ka viss izspēlēsies :-P

Likās, ka ir īstais pēc pāris mēnešiem, bet pēdējo mēnešu laikā, kad darba un naudas jomā neiet tik labi, sāku šaubīties vai ir īstais :-/ Esmu vairāk nosvērta, mierīga pēc dabas, bet viņam, kā kaut kas neiet pa sviestu, tā pluceklis (e):-D Vēl domāju.. bildināta esmu, bet ilgtermiņā šādās attiecībās, ja tā turpināsies, ar visādām ego/psiho izpausmēm.. nē, paldies...

Man šķiet, ka no pirmā skata, un skats bija nevis dzīvajā, bet bildīte telefona ekrānā.
Apgāzīšu teoriju par to, ka visi vīrieši saka "uzreiz" - kādi 2 mēneši esot pagājuši. Un skandāla ar nebija :D

Aptuveni pēc 3 mēn. kopdzīves.

Līdz ko satiku, uzreiz.

Savu draugu jau pazinu kopš bērna kājas un neteikšu, ka zināju, bet gan gribēju, lai viņš ir tas īstais. Tad, kad sagājām kopā, tad bija tāda dīvaina sajūta, itkā viss par ko es biju jau no bērnības sapņojusi, sāk piepildīties, un piepildās arī. :-)
Viņš arī man saka, ka jau no paša sākuma zinājis, ka esmu īstā, bet es viņam īsti neticu. Domāju, ka viņš to saka, jo man to ir patīkami dzirdēt. :-D Bet no otras puses, mēs jau no paša sākuma uzvedāmies un jutāmies tā, itkā viens otram tiešām esam pēdējie. :-)

Godīgi sakot, man arī visi tie "no pirmā acu skatiena sapratu, ka viņa būs īstā!" liek nedaudz pasmīnēt :) Vīrieši taču ļoti bieži saka to, ko sieviete vienkārši vēlas dzirdēt, lai izvairītos no liekiem skandāliem... Nenoliedzu, ka arī pa īstam tā var gadīties, bet pa lielam tā "īstā" būšana tomēr, manuprāt, nāk ar laiku.
.
Par sevi runājot, īsti vēl saprast nevaru (svaigas attiecības vairāku mēnešu garumā šobrīd). Brīžiem liekas, ka jā, šeit noteikti ir "ilgi un laimīgi" potenciāls, brīžiem sveros pretējā virzienā... ļoti daudz faktoru, kurus izvēlos vērtēt.
.
Un galu galā esmu diezgan pesimistiska šajā ziņā. Varbūt tāds "īstais" nemaz neeksistē? :)

vienkārši saka to, ko gribat dzirdēt

Daļēji gan jau arī tā varētu būt. :-D