īstais?

Es vispār neesmu domājusi - īstais vai nav. Mīlu, viss ir labi, tātad esam kopā.
Kad sapratu, ka mīlu (un tas bija vairāk kā pusgadu pēc tam, kad sākām tikties), tad arī zināju, ka esmu gatava būt ar viņu kopā priekos un bēdās.
Mīlestībai no pirmā acu skatiena neticu, jo uzskatu, ka, lai mīlētu, cilvēks ir jāpazīst.

Vienreiz man likās, ka esmu sastapis īsto no pirmās reizes kad satiku, bet pēc pāris mēnešiem viņai tā nelikās... Vel aizvien domāju par viņu tikai..
Ir liels tukšums un nezinu, kāpēc vairs nav neviena meitene, kura liktu iedegties. Vairs nerūp attiecības un visa tā ņemšanās

Nu nevar izskaidrot to sajūtu, kas bija pēc pirmā randiņa! Es vienkārši zināju, ka būsim kopā! :-D Man bija 25 gadi. Līdz tam biju bijusi uz daudz randiņiem, gan pirmajiem, gan ne tik pirmajiem, nekad nebija bijusi TĀ sajūta, un arī nekad nekas nebija izdevies. Un ne jau pēc izskata noteicu, ka būs īstais :D Intuīcija drīzāk. Nepievīla. :)

Man patika kā izveidojās mana pagaidām vienīgā nopietnā kopdzīve.
Tā bija iegrozījies, ka gandrīz gadu draudzējāmies, kopā sportojām, iepazinām viens otru.
Skaidrs, ka ātri parādījās simpātijas, bet tika dota iespēja padomāt pirms pieņemt lēmumu iesaistīties. Lēmums netika pieņemts tikai ķīmijas iespaidā, bet arīdzan racionāli saprotot, ka ir vērts mēģināt. 20-26 gadu vecumā nebija tik svarīgi, lai tas noteikti beidzas ar ģimenes izveidošanu un nav TIK liela sāpe, ka tas beidzās. Otrās attiecībās pieslēgt prātu nepaspēju. Bija tik mežonīgi skaista aplidošana, ka nebija nekādas vēlmes pieslēgt racionālo :D tomēr beigās prāts to visu sakāva.
Gan jau nav pēdējās manas attiecības, bet vecums ir pietiekams, lai ķīmija vairs nebūtu pietiekams iemesls :D Īstais, neīstais baigi nopietni jēdzieni... Man vairāk ir kategorijas "ir vērts", "nav vērts".

Esmu 3.nopietnajās attiecībās, iepriekšējās biju precējusies. Protams, ar visiem šiem vīriešiem kaut kādā attiecību posmā ir licies, ka viņš ir īstais un vienīgais. Šobrīd vairs tam īsti neticu, īstie viennozīmīgi ir vairāki dzīves garumā! Tagadējais vīrietis, pirms satikāmies, rakstīja man, ka mūsu tikšanās nav laba doma, jo tas beigsies ar mīlestību, kāzām un meitu :) Kāzas nav, bet pārējais piepildījies :D Viņu kā vīrieti, kā "īsto" novērtēju tikai tagad, redzot, cik fantastisks tēvs un atbalsts dzemdībās un bērnkopībā viņš ir. Es viņu ieraudzīju pilnīgi citā kvalitātē, to izskaidrot nevar. Un iemīlēju daudz stiprāk. Esam kopā nepilnu 1.5 gadu.

Lai cik ļoti man gribētos ticēt vienīgajam un īstajam sapņu princim, es tomēr sliecos piekrist Klaviatūrai par to, ka tie īstie dzīves laikā ir vairāki. Ja es tā paskatos uz savu draugu, radu, paziņu, kolēģu, kaimiņu, mammas kolēģu, vecvecāku kaimiņu, utt. cilvēku loku, tiešām apskatot vairākus simtus cilvēku vecumā līdz 50 gadiem, es varu nosaukt kādus... 2-3 pārus, kuri jaunībā apprecējās un nav izšķīrušies vai nomainījuši kādreiz partneri. Mani vecāki izšķīrās, kaimiņi šķiras, kolēģi pat jaunā vecumā šķiras, gandrīz visas mammas kolēģes ir šķīrušās un/vai precējušās atkārtoti, utt. Vecākiem cilvēkiem, teiksim, 60-80 gados, tādu veselu pāru bez partneru maiņas ir vairāk, es runāju par tiem, kuriem "hormoni trakoja" padomju laikā, bet pat starp tiem es zinu vairākus, kuri ir šķīrušies, piem. mani vecvecāki, kuriem tagad būtu ap 80. :-D
Nu tad par kādu īsto mēs varam runāt, ja apkārt visi šķiras un precas no jauna?
-
Ļoti gribētos nodzīvot ar pašreizējo partneri visu mūžu, bet apzinos, ka sanākt var visādi. Kad sapratu, ka citu cilvēku nemeklēšu - grūti pateikt, varbūt pēc kāda pusgada.

Pagaidām nezinu, vai vispār pastāv tāds īstais vai īstie. Bija laiks, kad attiecībās šķita, ka jā, esmu laimīga, bet līdz minētajiem jēdzieniem tāpat nekad nebiju aizdomājusies. Jāapsver arī tas, vai mīlēju vai arī tā bija ļoti stipra patikšana, kas to lai tagad zina. Vai tas norāda, ka tāpēc nebija tas vienīgais, nezinu, viņam acīmredzot nebija gan.

Neticu īstajiem vai neistajiem. Manuprāt, dzīves laika var izveidot saskaņu ar vairākiem partneriem. Lai gan tuvojas kāzas, nekad savu draugu neesmu uzskatījusi par īsto un vienīgo! Dzīve visādi var gadīties! Precamies, jo ļoti mīlam viens otru, esam ilgi kopā un plānojam bērnu! Būtu forši visu dzīvi kopā nodzīvot un cerams mums viss sanāks! (l)

Neticu tadiem istajiem un neistajiem. Katrs partneris musu dzive ienak ar "merkji". Un katra dzives posmaa var but cits "istais". Cilveks aug un mainas, un attistaas, ari degradejas protams. Un katra saja dzives posmaa mes par "isto" varam izskatit citu partneri.

Par to, vai bija īstais, vai nebija, varēsiet mūža nogalè pateikt, ne tagad.

Manā uztverē īstais nav vienmēr obligāti tas, ar kuru nodzīvo kopā visu mūžu. Cilvēki jau mēdz būt kopā dažādu iemeslu dēļ, ne vienmēr mīlestības dēļ. Un loģiski, ka var būt vairāki īstie. Protams, ne jau gluži visi, ar kuriem ir nopietnākas vai nenopietnākas attiecības, bet ir taču cilvēki, kas ir īpašāki par citiem, ar kuriem ir tā saikne, kas ar citiem nav.

To kas bus istais vai nebus zinasi muza nogale. ;-)