tām, kas manas tēmas iz dzīves sauc par trollismu - laipni brīdinu, nelasiet :)
Aizeju uz pastu līdzi draudzenei, kura devās nosūtīt paciņu.
Apsēžos, draudzene aiziet uz leti, jo pienāk viņas numuriņš.
Mans šausminošais, neķītrais, nepiedienīgais apģērbs:
šūzveidīgās botītes, pirktas colloseum, zeķes - baltas un tīras, šodien pirktas,
new yorker džinsi, parasti džinsi
new yorker iegādāta pavasara kurtciņa - vienkrāsaina
ap kaklu lakatiņš, pasūtīju aliexpresā.
Tātad. Ienāk pastā paveca kundze, luncinās ap mani un smaida kā saulīte, jautā kā izņemt numuru, kur var sēdēt, vai parasti rindas garas, kā jau vecam cilvēkam gribas parunāt...
Visu laipni pastāstu. Šī priecīga, ka es tik jauka, tā jau tie jaunie mūsdienās briesmīgi, bet rekā es visu izstāstu...
un te sākas stāsta kulminācija
ienāk vēl viena sirmmāmuļa
apsēžas man otrā pusē, tātad esmu ierakumos starp divām vecītēm
pēkšņi mīļā tantiņa ierauj sēcienu un mākslotās šausmās saka - eu, tev meitene kāja plika :-O
mana plikā (t) kāja bija mazliet pacēlies džinss virs zeķes... (t)(t)(t)
uz ko pieslēdzās otrā - "jā, tie jaunie jau pliki skraida, ar nātrēm viņus sist vajadzētu..."
jaukā labā saka: "vovo, vajadzētu gan, mugura jums ar noteikti plika".... (nē, nebija)(t)(t)(e)(e)(e)
debīlās govis!!!!
pateicu- netraucēšu jums likt skatīties uz mani - un aizgāju.
tā dusmas izlādēju, palika labāk (e)
nē, cilvēki nav jāciena, ja tie neciena tevi (jebkurā vecumā).
un kur vēl iekšas tai raganai bija mani apd*, kad bija teikusi, cik es jauka un laba, ka visu pastāstīju?
kur tādi rodas:-/:-/:-/
437
