Es gan domāju, ka mēs nevaram tā viennozīmīgi iedalīt sievietes 2 kategorijās A) ir bijis tēvs, B) nav bijis tēvs, jo ir vēl miljons dažādu variāciju par tēmu, piemēram, kādas bijušas attiecības ar māti, vai ir brāļi, māsas, kādas attiecības ir ar tiem, vai bērnībā ir bijis labs vīrieša paraugs (piem. vectēvs) utt. Man, piemēram, ir tā, ka bērnībā netrūka vīrieša autoritātes un audzināšanas, bija vectēvs, bija 2 onkuļi, kuri par mani rūpējās un pavadīja laiku un es galīgi neizjutu vīrieša trūkumu. Mans tēvs bija alkoholiķis un jau agrīnos padsimt gados es apzinājos, cik forši ir tas, ka man ar to cilvēku nav jādzīvo kopā un cik labi ir tas, ka man ir tāds vectēvs. Toties es apzinos, ka mani ir ļoti ietekmējušas neveselīgās attiecības ar māti, kas it kā par mani rūpējās un visu darīja tā teikt "pēc grāmatas", bet emocionāli viņa man ir pilnīgi svešs cilvēks, turklāt pati to neatzīst. Un tas var būt arī pilnā ģimenē, no malas šķiet - super, cik harmoniska ģimene, bet tu jau nezini, kas darās iekšā...
471
