Dzīve bez tēva.

Un interesanti ir tas, ka Tu Zinas tante turpini nodarboties ar to pašu ar ko varaviiksne :D ;)

Es arī praktiski esmu uzaugusi bez tēva. Es agrāk domāju,ka tas neitekmē, bet zini, gadiem ejot ietekmē gan. Es ne visiem uzticos, īpaši vīriešiem, lai gan nav pamata.
Tas savā ziņā atsaucas, bet ja tu vari to visu kontrolēt, ticēt,ka viss bus labi, tad gan jau arī tā būs. Varēsi pati veidot mīlošu ģimeni, nu jau saviem bērniem un zināsi, kā tas ir,kad nav bijis tētis blakus.
Es arī ļoti gribēju kādreiz pateikt vārdu - tētis...

Un cilvēkus es laižu klāt, esmu ļoti atvērta un komunikabla. :)Par nelaišanu klāt sev līdz galam bija pieminēts par vīrieti.

Tipa sievietes, kas augušas pilnā ģimenē nespēj par sevi pastāvēt? Tam, ka sievieti ir vai nav audzinājis arī vīrietis taču nav absolūti nekāda sakara ar viņas spējām pastāvēt par sevi.
Bet loģiski, ka uztvēru pa savam! Pa kam citam gan? :D Es uz šo situāciju skatos caur savu pieredzi. |-)
Ja Tu domā par to, kā veidojusies Tava personība, drīzāk vajag domāt par tām lietām, kas Tev ir bijušas (vēsas attiecības ar patēva ģimeni), nevis tām, kuru nav (uzaudzinājis īstais tēvs). Mūs veido pieredzes, ne to trūkums.

Es esmu augusi bez tēva, bet man nešķiet, ka tas kaut kā baigi ietekmē manu attiecību veidošanu ar vīriešiem. Agrāk jaunībā 18-20 gados es attiecību izjukšanu nenormāli smagi pārdzīvoju, mēnešiem ilgi raudāju, likās kā pasaules gals, iespējams, ka to tēva neesamība ir ietekmējusi. Manai mammai ir tāds raksturs, vai drīzāk ne raksturs, bet uzvedības stiliņš mājās, ka viņu neviens vīrietis nav spējīgs paciest (histēriķe bez iemesla), drīzāk dzīvojot tikai ar mammu, esmu iemācījusies to, kā noteikti nevajag darīt. Draugs arī nesen izmeta frāzi, ka saprotošāku cilvēku par mani viņš nav saticis. Var jau būt, ka tas viņam paspruka pēc aliņa, bet nu bez iemesla jau neteiktu. :-D
-
Es varu būt ļoti kašķīga, piekasīga un prasīga darbā, varu sakasīties ar darba devēju vai klientu, ja mani nenovērtē, bet attiecībās sevi vērtēju kā uz kompromisiem vērstu, lai gan agrāk man pašai par sevi tā nelikās. Protams, līdz robežai, bet man arī ar vīrieti ir paveicies, kurš ir patstāvīgs un izdarīgs.
-
Viena lieta gan man ir tipiska, ko ievērojis gan mans draugs, gan draudzenes - dzīvojot bez vīrieša ģimenē, pēc tam ilgu laiku dzīvojot vienai pašai, esmu pieradusi visu darīt pati, piemēram, nekad nepaprasīšu burku atvērt vīrietim, atradīšu veidu, kā to izdarīt pašai. Agrāk nekad neprasīju uznest no mašīnas smagumus, aizvest auto uz remontu vai nocelt kaut ko no skapja, jo tik tālu nemaz nedadomājos, man likās pašsaprotami to paņemt un izdarīt. Tagad mācos to palūgt izdarīt, jo tas ir tikai normāli, mani taču arī palūdz piešūt kādu pogu, utt.

Vienmēr zina, ka izvērtēšu racionāli un lieku bez nekādiem glupiem sieviešu padomiem neieteikšu.

esmu pieradusi visu darīt pati, piemēram, nekad nepaprasīšu burku atvērt vīrietim, atradīšu veidu, kā to izdarīt pašai.

.
Nu paga, es esmu uzaugusi ar tēvu, bet dodu (manuprāt) racionālus padomus, skrūvēju, nagloju, smagumus nesu, uz skapjiem kāpju un auto dzenu uz remontu. Skrūvēšanā, naglošanā un tādās lietās, tieši otrādi, esmu daudz iemācījusies no tēva. Burku vēršanā gan, jāsaka, lielākais spečuks mūsu ģimenē ir mamma :) Viņa zin visādus trikus.
.
Tā ka jā, nenoliedzami, ģimenei ir loma mūsu personības attīstībā, bet nu nav viss tik dikti melnbalts, kā gribētos domāt. Tēvi ir dažādi, mammas ir dažādas, mammu jaunie vīri ir dažādi, apstākļi ir dažādi, spriestspēja un mugurkauls arī katram bērnam/cilvēkam ir atšķirīgs.

Vai ir kaut kur pieminēts, ka pilnās ğimenēs augot,nevar pastāvēt?
Kāpēc jāsāk salīdzināt? Un vispār, kas tev ir devis tiesības Zinas tante izteikties par otru cilvēku, dot vēl kaut kādu padomu par psihologu. Un vēl tagad beigās sevi paslavēt kāda es kruta, jo spriežu pēc savas pieredzes! Interesanti zināt kādas pieredzes, ja Tu neesi tam izgajusi cauri.
Ja mūs veido pieredzes, tad vai kaut kā trūkums arī nav sava veida izveidojusies pieredze?
Mēs varam diskutēt un diskutēt, bet ja godigi jau sāku neredzēt jēgu, kaut ko te pierādīt, priekš kam.

Everythingisfine
Tev nav nekas jāpierāda un nav nevienam jātaisnojas. Noderīgo paņem, pārējo atmet un miers... :)

Daenerys1, re kā, man tieši pretēji, tā kā redzēju, ka mamma visu var izdarīt pati, pati labāk izvēlos dzīvot kā vārgā sieviete. :-D Tāpēc man kaut kā šķiet, ka nekādas precīzās likumsakarības nevar izvilkt...

Daenerys1 principā aprakstīja to kā man bija uzaugot sieviešu ģimenē - es biju ģimenes vīrietis un visi vīriešu darbi vienmēr bija jādara man. Mamma ar omi vienmēr nāca pie manis lai atvērtu burkas, nomainītu kādas detaļas, datoru tīrīšanas, salabošanas, trubu pievilkšanas, skrūvēšanas un vispār visas tehniskās lietas bija atstātas manā ziņā. Tur gan es nezinu vai pie vainas ir vienkārši tas ka mani nostādija tajā situācijā vai arī vienkārši tā tehniskā fīča ir no vectēva iedzimta rakstura īpašība, jo esot lūk izpļauta kopija.
Tagad ar vīrietis esot man ir tādas 50/50 izjūtas. Jo redzot kā viņš darbojās ar tehnikām man obligāti vajag būt klāt, visu izzināt, saprast un arī pašai pielikt savu roku. Ja man to neļauj tad gan uzspūšu lielu lūpu. :D

Caloo

varaviiksne, nekā personīga, bet reizēm ir noderīgi paklusēt un palasīt.

Kurš nu būtu runājis! :D
Par tēmu - man ir ļoti bail no vīriešiem un svešu meiteņu tēviem, bet ne dēļ sava tēva vai patēva, bet citiem dzīves notikumiem. Bet augu ar patēvu. Sākums bija grūts, ne man viņš patika, ne es viņam, bet tagad uzskatu viņu par savu tēti un mīlu no visas sirds, un saprotu to kāpēc viņš mani audzināja tieši tā nevis citādāk. Un tagad viņš ir lielisks tēvs arī maniem mazajiem brāļiem un māsai. Mans puisis, kurš ir arī manas meitas tētis, ir ļoti līdzīgs manam patēvam raksturā, tomēr atradu tādu vīrieti kā mans tētis :D

Ja Tu saki, ka vari par sevi pastāvēt, tad kāds tam vispār sakars ar ...jebko no diskusijas tēmas? :D
Vienas pieredzes trūkums savā ziņā var būt kā cita pieredze. Bet viņa vienmēr nostrādās katram citādāk. Piemēram 2 bērni au ļoti nabadzīgā ģimenē. Izauguši abi sāk labi pelnīt. Viens tērējas uz visādām luksusa precēm utt, jo bērnībā viņam nekā nebija, otrs taupa, ko vien var sataupīt, jo zina, kā ir, kad nav. Tas pats arī ar tiem tēviem. Kaut ko jau tas ietekmēs, bet universālā iznākuma nav.
Starp citu, man arī bija patēvs, ar kuru bija vēsas attiecības, kaut kam cauri es esmu gājusi, bet absolūti nejūtu tā iespaidus savā personībā, cēloņus savām sekām es atrodu daudz kur citur. ;-)

Es nesen skatījos mammas veco fotoalbumu, kur viņai ir bildes kopā ar manu tēvu un biju pārsteigta, cik ļoti mans vīrietis ir viņam līdzīgs! :-O Lai gan man tēva izskats nemaz nebija tā iesēdies prātā...

callmetwisted

Kurš nu būtu runājis! :D

Mhm, man jau šķiet, ka es pateicu par tēmu, skat. varavīksnes citātus zemāk.
1. Žēl, ka tev tā bijis, bet nedomā un lieki nefilozofē - no kurienes viņa izrāva, ka autore lieki filozofē?
2. Tu pati nekad nezināsi, kā tev veidotos attiecības, ja būtu bijis, kā tagad, kad nav, jo tu nevari šīs lietas salīdzināt un nekad arī nevarēsi - samudžināti un jēga no tāda apgalvojuma?
3. Dzīvo savu dzīvi pēc labākās sirdsapziņas un neskaties kā kaimiņu Jānītim - no kurienes viņa izrāva, ka autore nedzīvo pēc labākās sirdsapziņas un vēl skatās uz kaimiņu Jānīti. Tas ir vnk uzbrauciens ne pa tēmu.
4. Tu esi tu un viss tev izdosies tik labi, cik vien tu centīsies un vēlēsies! - jēga no šī? Nemanīju, ka autore čīkstētu, ka viņai nekas nesanāk.
5. neuztvert visu to, ka tev ir tāpat un tev būs tāpat - no kurienes viņa izrāva, ka autorei ir tāda tendence visu tā uztvert?
6. Noslēdz to vienā prāta kaktiņā ar atslēgu un turi aizslēgtu ciet ikdienā. - kādā sakarā viņa izdomāja, ka autorei vajag tāda padomu?
7. Netaisi galvā lielākas problēmas nekā ir, tas ne pie kā labāka nenovedīs, tiešām - no kurienes viņa izrāva, ka autore taisa savā galvā lielākas problēmas?
8. Ja esi laimīga savās attiecībās, labi, ja nē, meklē cita tipa cilvēku un dzīvo nost. - absurda pamācība, itkā laimes atslēga ir cita tipa cilvēks.
-
Es negribu piesārņot šo diskusiju ar vēl kādu kašķi, bet šis tavs uzbrauciens bija lieks.

Caloo
Es ne par šo tēmu runāju, bet vispārīgi, lasot dažus tavus komentārus pie citām tēmām, tieši to arī iedomājos - būtu labāk paklusējis! :)

callmetwisted
Nu jauki, tad tur kur to redzi, tā arī uzreiz uzraksti man un noskaidrosim uz vietas, vajadzēja man paklusēt vai nē. Savādāk tas ir vnk uzbrauciens uzbraukšanas pēc. Jēga nekāda... ;-)

Man vienai liekas, ka tēmas autore ir baigi jūtīgā dvēsele, kura gatava apvainoties par jebkuru pretējo viedokli?.... :-D Meitenīt, pieaudz! Neviens te neko breismīgu nav pateicis. Tieši viss pareizi - nav ko kašāties savā pagātnē un ņemt to pie sirds tik ļoti. PunkC.
Es arī daļēji uzaugu bez tēva. Vairāk atceros viņa pielieto seju, bezsakarīgo murmulēšanu, nekā "labās dienas". Lai nu kā - tas nekā īpaši nav atstājis uz mani iespaidu. Vismaz ne tādu, lai tas kaut kā traucētu. Es neskumstu, necenšos baigi gremdēties atmiņās. Es esmu es - ar vai bez tēva. Mana ģimene bija tālu no ideāla, un es spēju saprast, ka tā vnk cilvēkiem gadās... Man pat sāk likties, ka ne jau bērnam ir tas tēvs vai māte tik svarīgi (vismaz vienam, protams, ir jābūt), bet gan pašiem vecākiem ir krietni vien svarīgāk iemācīties būt par labiem vecākiem. Un par tādiem nepiedzimst (pat ideālās ģimenēs), par tādiem kļūst (vai nekļūst, ja negrib).

Neons es atbildēju ne tikai pretējiem viedokļiem. Diskutēt sāku ar divām, kas centās spriest par to, kas notiek manā galvā un dot padomus. Kāpēc man jāpieņem viņu viedoklis, kas ir saistībā ar mani, ja es tam nepiekrītu!? Nezinaju, ka argumentēšana pretī otram cilvēkam skaitās apvainošanās.
Izskatās, ka atkal nav kārtīgi viss izlasīts, bet kaut kas paķerts, lai var savu gudro domu iemest vēl ar piebildi, meitenīt, kur laikam tavs svarīgais secinājums nevar izklausīties tik gudrs. Paldies Neons, ka atvēri visiem acis un arī man, vai ir kāda iespēja Tev pateikties?

Caloo viss it ļoti labi pateikts vēl ar visiem, piemēriem. Tie, kam ir galva pareizajā vietā arī visu sapratīs.

Biju Elzas fake profils, nu jau Zinas. :D
Ok, ielikšu es arī citātus:
''Jautājums būs par to vai tas var ietekmēt manas attiecības ar manu topošo vīru''
''bet tā man jau atkal kādu laiku neliek mieru, kaut arī esmu jau pieaugusi.''
''Tādu arī esmu atradusi un tāpēc arī baidos, lai pēc tam ko pati biju pieredzējusi nesāktu man traucēt.''
''Man visu laiku ir par visu šaubas, kā būs.''
''bet izprastu vai tas ietekmē un kā ietekmē man''
''BET pašai liekas, ka nav labi. ''
MANUPRĀT, šie visi, nav vienīgie, ļoti, ļoti labi norāda uz to, ka nav lielas skaidrības par savām izjūtām, bailes, neziņa, šaubas, domā, ka tik kaut kas nenoiet greizi u.c. - no tā arī nāca man tie komentāri, kurus es biju rakstījusi kā uzmundrinošus, bet mālē mani kaut kā pilnīgi pretēji. Šeit izsaka savas domas, viedokļus, piemērus un visu pārējo, ne uzspiež kaut ko pieņemt 100%, tā kā tā, izbrīna tava attieksme.

kas tev ir devis tiesības Zinas tante izteikties par otru cilvēku

paķerts, lai var savu gudro domu iemest vēl ar piebildi, meitenīt, kur laikam tavs svarīgais secinājums nevar izklausīties tik gudrs. Paldies Neons, ka atvēri visiem acis un arī man, vai ir kāda iespēja Tev pateikties

Tie, kam ir galva pareizajā vietā arī visu sapratīs.

Pēc šīm norādēm man un citām meitenēm, kas tev autore neko sliktu nepateica, sāku nožēlot, ka biju domājusi labu pateikt, lai neiedzeltu pašai autorei šī sāpe vēl vairāk vai no jauna šo pieredžu lasīšanas rezultātā, jo zinu, ko nozīmē, bet nu, kā izlasi kādu detaļu, tā arī jā, jā, tā man arī, bet reāli, to veido kopums katrai cits, un kur tad tevī tāds cinisms, no tā trūkuma vai no tā, kā bija.