Bērnu skaits

blackpoetry
Sasniedzot zināmu līmeni, papildus naudas pienesums dzīves komfortā, laimē, labsajūtā ir nekāds. Un šis slieksnis nav nekāds lielais - ap 60K gadā.
Kas būs tas, kas sniegs Tev dzīves piepildījumu? Normāliem cilvēkiem (neņem personīgi, es nesaku, ka esi nenormāla) tā ir ģimene, attiecības, bērni.
Te būtu jāsaprot, ka karjera ir niecīgam skaitam cilvēku - pāris procentiem tikai. Visi pārējie saņem naudu par darbu un ar darbu ir jāsaprot tas, ko Tu dari par naudu, jo Tu nedarītu to par velti...

Nu tur, kur dzīvoju es, 60k eiro nav nekāda mega alga. Jā, ir virs vidējā, bet nekāda šikā dzīve ar to nebūs. Normāla mājokļa īre vien ir kādi 2 tūkstoši eiro mēnesī. Ja ņem māju, tad summa ir pavisam cita. Attiecīgi ja cilvēks negrib pelnīt virs tiem 60K, tad nu ir diezgan bēdīgi.
Un es nesaprotu, kāpēc lai man virs 40 piepildījumu sniegtu citas lietas, kādas sniedz šobrīd? Man ir daudzas lietas, kuras patīk, interesē, nedomāju, ka 40 gados man pēkšņi tādu nebūs.

Man ir brālis, bet es gribu vismaz 3. :) Vīram nav ne brāļu ne māsas, arī viņš grib vismaz 3. :)

Bet, ja otrā puse arī negrib bērnus? Tāds tādu atrod.

Tas skaidrs, ka tā it kā vienojas, es tik domāju, kur tik daudz cilvēku, kas tiešām, tiešām negrib bērnus, ka grib, lai ar viņu ģimene beidzas, neturpinās, ka vecumdienās grib būt viens, es tik tā aizdomājos, cik varētu būt cilvēku, kas ''slēpj'' to par labu savai otrai pusei pagaidām. Nesaku, ka tas tavā gadījumā.

Daenerys1
Mhm, es neko nesaku - ir cilvēki, kuriem piemīt tāds īpašību kopums, ka viņu gadījumā bērnu negribēšana ir dabiska. Īpašības ir tāds tizls vārds šinī gadījumā, bet labāku uz sitiena neatradu. :)

Nu ir jāsaprot, ka ne visiem dzīves piepildījums ir bērnos..
Ģimenē esam divi bērni, pati ja kādreiz saņemšos tad tikai 1.:-)

Bet, ja otrā puse arī negrib bērnus? :-) Tāds tādu atrod.

blackpoetry
Sasniedzot zināmu līmeni, papildus naudas pienesums dzīves komfortā, laimē, labsajūtā ir nekāds. Un šis slieksnis nav nekāds lielais - ap 60K gadā.
Kas būs tas, kas sniegs Tev dzīves piepildījumu? Normāliem cilvēkiem (neņem personīgi, es nesaku, ka esi nenormāla) tā ir ģimene, attiecības, bērni.
Te būtu jāsaprot, ka karjera ir niecīgam skaitam cilvēku - pāris procentiem tikai. Visi pārējie saņem naudu par darbu un ar darbu ir jāsaprot tas, ko Tu dari par naudu, jo Tu nedarītu to par velti...

Jums nešķiet, pat ja jūsu otrās puses ir informētas, tāpat viņi cer, ka jums šis bizdings pāries?

Ja pašai nebūtu jādzemdē un finanses atļautu, varētu kaut 4 :D
Bet tā pagaidām pietiek ar vienu. Gan jau nākotnē būs vēl viens vai divi :)

Kā jūs (sievietes, kuras negrib bērnus) iztēlojaties savu dzīvi no 40 gadiem un uz priekšu?

Tāpat kā tagad, tikai ar jau pabeigtu doktora grādu, daudz vairāk naudas, un vēl komfortablāku dzīvi un lielākām iespējām.

Kā jūs (sievietes, kuras negrib bērnus) iztēlojaties savu dzīvi no 40 gadiem un uz priekšu? :)

Pasai ir braalis un maasa, bet savus beernus neveelos.

Esmu vienīgais bērns, pati bērnus nevēlos nekad. Iemesli? Neredzu neko pozitīvu bērnu esamībā. Jāpiebilst, ka tieši sev, es pilnīgi varu pieļaut, ka ir sievietes, kurām ir pilnīgi citādi.

:-)

Vispār interesanta tendence parādās, ka tieši tām, kuras bija vienīgais bērns ģimenē, negribas bērnus pašām.
Līdz 10 gadu vecumam biju vienīgā, tad piedzima māsiņa, tā ka varu teikt, ka esmu pabijusi gan/gan. Vecāki noteikti sāka pievērsties vairāk mazulim, bet, tā kā vienmēr esmu bijusi ļoti patstāvīga, nejutos par to slikti. Pagaidām mums bērnu nav, bet esam vēl jauni. Esam runājuši par diviem, bet nevar jau zināt, kā būs, kad būs.. :-)

Biju ļoti greizsirdīga uz jaunāko brāli par mammas uzmanību. Skauda arī tas, ka viņam bija tēvs, bet man nē. Pašai bērnu nebūs, esmu arī klasiskā ģimenes/attiecību modeļa noliedzēja attiecībā uz savu dzīvi.
Taču apzinos, ka tā ir liela laime būt/dzīvot/augt pilnvērtīgā un uz patiesām vērtībām balstītā ģimenē, radu saimē :) Tiem, kam nav paveicies, kaut kā citādi jāpielāgojas, jāatrod, kas der un kas neder.

Esmu jaunākā no 5 bērniem. Pati bērnus nevēlos, nezinu, vai būšana pastarītei ir to iespaidojusi.

Atvainojos par kļūdām.

Kādai ir zināms kāds piemērs,ka vīrietis nāk no 6 bērnu ğimenes ,vecākais. Bet nevar būt bērnu pēc analīzēm, iepriekš nav sanācis ar dzīvesbiedri un nu esot ilgus gadus ar citu analīzes nav iepriecinošas,lita tāda,ka sabruka sapņi,vilšanās,ğimenē brāļiem,brālēniem,māsīcām ir jau sen un pa 2 . Spiediens no citiem,pateikt nevaram,ļoti sāpīgi. Bija doma,ka man ir problēmas ar veselību,ir savs bērns no ieprieksějām attiecībām. Bet galā šādi. Man arī sāpīgi,ka braucot ciemos lepojas par bērniem un manu isti negrib,jo nav no dēla,jūt ka tā,var jau būt kādreiz būs,bet tāls ceļš. Ir jau daudzas ğimenes bez bērniem vai ar vienu ,nezinot vai tas ir sievietes cai vīrieša bērns no iepriekšëjām attiecībām un kam kurš ir gājis cauri.

Ģimenē esam 3. Augu kopā vēl ar diviem brāļiem. Viens vecāks, otrs jaunāks. Bērnībā vienmēr bija piepildīts laiks, bet izklaidējos kopā arī ar citiem pagalma bērniem.
Vienmēr ir bijusi sajūta, ka gribētos lielu ģimeni. Grūtāk ir atrast otru pusīti, ar ko veidot ģimeni.