Bērnu skaits

Lovisa

Protams, var būt arī savādāk, bet var arī nebūt un būtu muļķīgi paļauties, ka vecumdienās bērni nu būs tie, kas darīs tevi laimīgu.

Ir nepareizi domāt, ka kāds cits var Tevi darīt laimīgu. :) Laime ir jāmeklē katram paša galvā.
Attiecībā uz bērniem - Tu saņemsi pretī to, ko viņos ieliksi.

Bet vispār neuzskatu, ka tas ir normāli, ka bērni, vecāki un vecvecāki dzīvo kopā vienā mājā./quote]
Mhm, nav normāli.
Man arī ir interesanti, pastāsti vispirms man, kā tieši bērni tev vecumdienās sniegs to piepildījumu? Varbūt es mainīšu savu viedokli. :)

:) Es nevaru pārliecināt Tevi ar savām sajūtām. Ies laiks un gan jau Tu pati līdz tam nonāksi.

Dzīves piepildījumu no viņām noteikti negaidu.

Hmm, lai Tu saprastu kā to domāju, iedomājies savu dzīvi, ja Tev nevarētu būt bērni un salīdzini ar tagadējo un to, kas Tevi sagaida bērniem augot. Ja Tu domā ieņemt paliekošu vietu savu bērnu dzīvē un jums būs normālas attiecības, tad visu to, kas Tevi sagaida, nevar aizvietot nekas cits.
Protams ir cilvēki, kas ir savādāk uzbūvēti un viņi vērtību piešķir citām lietām, tāpēc uz visu to skatās savādāk. Tāpēc katram savs.

Tīri filosofējot, varbūt tagad šķiet, ka vecumdienās bērni un mazbērni nebūs piepildījums, bet kāds būs par to viedoklis, kad vecumdienas tuvosies, neviens nezin. Dzīve iet, domas mainās.
Mani vecvecāki vienmēr ir teikuši, ka bērni un mazbērni ir bagātība, nevis vecumdienas materiālā pārticībā. Bet tai pat laikā nav pamata pārmest tiem, kuri tā neuzskata. Kur teikts, ka radīt pēcnācējus ir pienākums? Tā ir brīva izvēle. Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri esot vienatnē ar sevi, jūtas viskomfortablāk, darbs ar sevi un atskats pagātnē uz sasniegumiem arī ir viņu dzīves piepildījums.
Man ir tuvu 30, bērnu nav, pagaidām nevēlos. Bet nākotnē noteikti būs arī bērni.

Dīvaini, ka ģimene te skaitās tikai pāris ar bērniem. Manā uztverē vīrs un sieva ir ģimene, viens otram vistuvākie cilvēki. Bērnu faktoram tur nebūtu jābūt izšķirošai nozīmei.

Vistiešākais, Lovisa, vistiešākais. Man ir interesanti uzklausīt arī tavas domas - pastāsti, kā tad ir?

Man arī ir interesanti, pastāsti vispirms man, kā tieši bērni tev vecumdienās sniegs to piepildījumu? Varbūt es mainīšu savu viedokli. :)

Varbūt manā vecumā pāragri tā domāt, veselības problēmu man nav un arī tarakānu mudžeklis neesmu, bet tā kā tas nav atkarīgs tikai no manis - respektīvi, bērnu neaudzinātu viena, esmu apsvērusi domu par to, kur rast piepildījumu, ja neizdotos realizēties ģimenes ziņā.
Un variantu daudz. Tas arī padara mani pašpietiekamu un pozitīvu uz dzīvi jebkurā gadījumā.
Pirmkārt, tās būtu rūpes par vecākiem un jebkuriem citiem tuvajiem līdzcilvēkiem, jā, tā būtu arī karjera (man ir savādāka izpratne par terminu "karjera"), jo tajās profesijās kas mani interesē ne tikai var nopelnīt labu piķi (kas ir svarīgi), bet arī iespējama misijas apziņa, gandarījums, kā arī starptautiska karjera. Sevis un savu interešu attīstība.
Protams, ģimeni dzīvē nevar aizstāt, jo tas ir galvenais. Bet gluži cilpu kaklā toč neliktu ja būtu vēl vairāk no tā, ko nosaucu.

Nu žēl, ka būvē tādu modeli, nedomā, ka normāli var būt arī citādāk?

Protams, var būt arī savādāk, bet var arī nebūt un būtu muļķīgi paļauties, ka vecumdienās bērni nu būs tie, kas darīs tevi laimīgu.
Bet vispār neuzskatu, ka tas ir normāli, ka bērni, vecāki un vecvecāki dzīvo kopā vienā mājā.

Nu man ir paziņu lokā vīrietis, kuram ir 44 gadi, bērnu nav, jo nevēlas un nekad nav vēlējies. Pelna labi (virs 2000 eiro dienā), strādā prestižā amatā. Ir attiecības. Brīvajā laikā daudz lasa, ceļo (bijis lielākajā daļā pasaules valstu), skatās independent cinema filmas, interesējas par vēsturi, politiku. Nu nekas ekstraordinārs, tāds pats cilvēks, kādi ir daudzi, tikai bez bērniem.

Mani interesē, kā auguši tie vīrieši / veidojušies viņu uzskati, kuri domā, ka bērns ir tikai sievietes uzdevums. (t) Un ko domā sievietes, esot ar tādiem attiecībās... :-|
Es, savukārt, priecājos, ka man ap 40 bērni jau būs lieli. :-) Dzīves piepildījumu no viņām noteikti negaidu. Man šķiet, ka tas ir tāds normāls cikls...

Nē, es par slinku, lai turētu ļaunu prātu. :-D

Šobrīd tas viennozīmīgi būtu aborts, bet es nesaku, ka, ja pēc 10 gadiem gadītos, ka tad tas arī viennozīmīgi būtu aborts - es neticu, ka apzināti plānošu bērnu, bet neesmu droša, ka arī nākotnē izlemtu par labu abortam.

Paredzēt jau nevar, kā būs, tas gan. :-) Paldies par atbildēm, ceru, ka neturi ļaunu prātu par saķeršanos iepriekš vienā vietā, kad mums nesakrita galīgi domas, varbūt izvēlējos ne tos izteikumus, lai pateiktu savu viedokli. :-)

Kāds tam sakars ar bērniem?

Vistiešākais, Lovisa, vistiešākais. :D Man ir interesanti uzklausīt arī tavas domas - pastāsti, kā tad ir? :)

Viņi izaugs, aizies no vecākiem, izveidos savu ģimeni un tu vairs nebūsi viņiem vajadzīgs. Nu labi, pāris reizes gadā apciemos un viss. Kāda jēga?

Nu žēl, ka būvē tādu modeli, nedomā, ka normāli var būt arī citādāk?

Bet tad sanāk, ja gadītos, tad tomēr paturētu, tas nebūtu aborts?

Šobrīd tas viennozīmīgi būtu aborts, bet es nesaku, ka, ja pēc 10 gadiem gadītos, ka tad tas arī viennozīmīgi būtu aborts - es neticu, ka apzināti plānošu bērnu, bet neesmu droša, ka arī nākotnē izlemtu par labu abortam.

blackpoetry
Jēziņ, tak atslābinies. :D Vnk ir interesanti dzirdēt savādāku skatījumu uz lietām. Ja arī kāds kritizē, to tak var mierīgi laist gar ausīm. Bet nu labi, es ne uz ko nespiežu. :)

Kā jūs (sievietes, kuras negrib bērnus) iztēlojaties savu dzīvi no 40 gadiem un uz priekšu?

Kāds tam sakars ar bērniem? Jā, ģimene, bērni var sniegt piepildījumu dzīvē, bet bērni taču izaug. Visu mūžu taču nedzīvosi kopā ar bērniem. Viņi izaugs, aizies no vecākiem, izveidos savu ģimeni un tu vairs nebūsi viņiem vajadzīgs. Nu labi, pāris reizes gadā apciemos un viss. Kāda jēga? Ok, 40 gados bērni visticamāk vēl būs pietiekami mazi, bet taisīt bērnus tikai tādēļ, lai vecumdienās nepaliktu viens man šķiet stulbi.

Man uzskaitīt to, kas man šobrīd sniedz dzīves piepildījumu? :-D Es tikai nesaprotu, ko tas dos, ja es te uzrakstīšu ''dabūju veiksmīgu progress report'', ''apmeklēju zinātnes festivālu'', ''biju kāpt kalnos''. Man uzrakstīt, lai kāda pašausminātos, ka īstai sievietei jābūt citādi?

Vīrieši grib bērnus tā kā tajā Eriksona/kabana diskusijā, ja viņi nav jāpieskata. Es nesaku, ka visiem tā ir, bet vairumam vīriešu, kuri saka, ka grib bērnus, piedāvājiet iet bērna kopšanas atvaļinājumā - uzreiz pārgribēs. Piemēram, ja mēs izlemtu radīt bērnu, BKA viennozīmīgi ietu bērna tēvs.

Tas, ka sievietes lielāko daļu pūļu izvelk uz sevis, varētu būt tā bieži. :-) Bet tad sanāk, ja gadītos, tad tomēr paturētu, tas nebūtu aborts?

blackpoetry

Un es nesaprotu, kāpēc lai man virs 40 piepildījumu sniegtu citas lietas, kādas sniedz šobrīd? Man ir daudzas lietas, kuras patīk, interesē, nedomāju, ka 40 gados man pēkšņi tādu nebūs.

Es neko neapgalvoju par Tevi. :) Es vnk painteresējos - kas būs tas, kas sniegs Tev dzīves piepildījumu? Tobiš, gribu dzirdēt kā Tu pati domā.

Vīrieši grib bērnus tā kā tajā Eriksona/kabana diskusijā, ja viņi nav jāpieskata. Es nesaku, ka visiem tā ir, bet vairumam vīriešu, kuri saka, ka grib bērnus, piedāvājiet iet bērna kopšanas atvaļinājumā - uzreiz pārgribēs. Piemēram, ja mēs izlemtu radīt bērnu, BKA viennozīmīgi ietu bērna tēvs. :-)