Bērnu skaits

Piedzimu kā jaunākā piecu bērnu ģimenē. Agrāk biju kategoriski pret bērniem, kaut arī bērni patika. Ar laiku nolēmām par labu bērnam. Pēc meitas piedzimšanas domāju, ka vairāk bērnus negribēšu un pietiks ar vienu. Pēdējā laikā domāju ka tuvāko 2-5 gadu laikā tomēr vēl kādu bērnu varētu gan. Vairāk par 3 gan nē, bet tā kā man domas šajā jautājumā mainījušās vairākkārt, kas zina. Šobrīd esmu mierā ar vienu bērnu, bet neizslēdzu iespēju, ka kādreiz bērnu skaits palielināsies. Vīrs ir no tikpat lielas ģimenes un trīs ,varbūt pat četrus gribētu .

Nāku no divu bērnu ģimenes.
Neesmu tā īsti domājusi cik gribētu. Vienu jā, tad jau redzētu kā tiktu galā, un tad domātu varbūt par nākamo.. :)

Man ir jaunāks brālis ar kuru galīgi nevarēju sadzīvot. Vienmēr sapņoju cik labi būtu ja man nebūtu brāļa.
Sev gribētu vienu bērnu, vai arī dvīņus, bet redzēsim kā dzīvē notiks.

Esmu jaunākā no četriem. Bija gan kas aizstāv,gan ar ko plēsties bērnībā. Agrāk domāju, ka gribētu bērnus,pat vārdus izdomāju, bet tagad...vairs nē. Man nav bail no dzemdībām, man patīk bērni, es mīlu brāļa dēlus, daudz pieskatu, bet saviem - nē. Ir savi iemesli, neesmu kategoriska, bet diezgan pārliecināta par savu lēmumu. ;-)

Teorētiski esmu vienīgais bērns ģimenē, bet tētim no pirmās laulības ir divi dēli - mani pusbrāļi. Tā nu sanāca, ka bērnību diezgan daudz ar viņiem kopā, jo dažas dienas nedēļā dzīvojās pie mums.
Noteikti gribētu divus bērnus.

Teorētiski biju vienīgais bērns līdz 7 gadu vecumam. Pēc tam piedzima pusmāsa. Ar kuru kopā dzīvoju līdz 11 gadu vecumam. Vēlāk jau piedzima pusbrālis, kuru kopā neesmu dzīvojusi.
Pagaidām par bērniem vēl nedomājam. Nav tādas stabilitātes, dzīve iet kā pa kalniem. Nākotnē - vēlos vienu.

Esmu no divu bērnu ģimenes, arī nākotnē noteikti vēlētos vismaz divus bērnus :)

Ļoti interesanti palasīt. :-) Citreiz nav uznākusi ''nevarēšu, nemācēšu tikt galā'' fobija? Beigās jau parasti viss labi izvēršas, bet tās iedomas, ka nezini, ko gaidīt, kā būs, kā tas ir u.c.

Pacelšu. :-)

Esmu vienīgais bērns ģimenē, ir vecāka pusmāsa, bet nekad neesam dzīvojušas kopā, tā ka bērnībā jutos viena.
Pati vēlos vienu bērnu, var jau būt, ka divus, jāskatās būs, kā ies un vai nebūšu tam jau par vecu :D

Es esmu vienīgais bērns ģimenē un nākotnē noteikti vēlētos sev 2-3 bērnus

Man pašai ir divi brāļi, ar vienu vispār nekontaktējos, nezinu pat ne kur dzīvo, ne kā iet utt. .. ja uz ielas satiktu, nezinu, vai pat svecinātu .. (t) bet nu tas tādēļ, ka vecāki mūs dikti neforši/nepareizi audzināja (t) Ar mazo brāli attiecības ir labas, kad bija mazāks, vispār mani teju par mammu uzskatīja :-D(l) Tagad gan ir pusaudžu vecums un vairs tik bieži nesatiekamies, bet kad tiekamies, ir forši 8-)
Pašai tagad ir 3 mēnešus vecs bērniņš, zinu, ka tuvākajā laikā vēlos vēl vienu .. man ir piemērs, kā bērnus audzināt nevajag, pati gribu saticīgu un mīlošu ģimeni un nešaubos, ka man tāda būs :-P(l) Draugs uzskata, ka ar diviem būtu gana, es varbūt gribētu vēl trešo, kad šie jau būs mazliet paaugušies, bet vairāk gan ne (t):-D|-)

Ģimenē esam 3. Augu kopā vēl ar diviem brāļiem. Viens vecāks, otrs jaunāks. Bērnībā vienmēr bija piepildīts laiks, bet izklaidējos kopā arī ar citiem pagalma bērniem.
Vienmēr ir bijusi sajūta, ka gribētos lielu ģimeni. Grūtāk ir atrast otru pusīti, ar ko veidot ģimeni.

Kādai ir zināms kāds piemērs,ka vīrietis nāk no 6 bērnu ğimenes ,vecākais. Bet nevar būt bērnu pēc analīzēm, iepriekš nav sanācis ar dzīvesbiedri un nu esot ilgus gadus ar citu analīzes nav iepriecinošas,lita tāda,ka sabruka sapņi,vilšanās,ğimenē brāļiem,brālēniem,māsīcām ir jau sen un pa 2 . Spiediens no citiem,pateikt nevaram,ļoti sāpīgi. Bija doma,ka man ir problēmas ar veselību,ir savs bērns no ieprieksějām attiecībām. Bet galā šādi. Man arī sāpīgi,ka braucot ciemos lepojas par bērniem un manu isti negrib,jo nav no dēla,jūt ka tā,var jau būt kādreiz būs,bet tāls ceļš. Ir jau daudzas ğimenes bez bērniem vai ar vienu ,nezinot vai tas ir sievietes cai vīrieša bērns no iepriekšëjām attiecībām un kam kurš ir gājis cauri.

Atvainojos par kļūdām.

Esmu jaunākā no 5 bērniem. Pati bērnus nevēlos, nezinu, vai būšana pastarītei ir to iespaidojusi.

Biju ļoti greizsirdīga uz jaunāko brāli par mammas uzmanību. Skauda arī tas, ka viņam bija tēvs, bet man nē. Pašai bērnu nebūs, esmu arī klasiskā ģimenes/attiecību modeļa noliedzēja attiecībā uz savu dzīvi.
Taču apzinos, ka tā ir liela laime būt/dzīvot/augt pilnvērtīgā un uz patiesām vērtībām balstītā ģimenē, radu saimē :) Tiem, kam nav paveicies, kaut kā citādi jāpielāgojas, jāatrod, kas der un kas neder.

Vispār interesanta tendence parādās, ka tieši tām, kuras bija vienīgais bērns ģimenē, negribas bērnus pašām.
Līdz 10 gadu vecumam biju vienīgā, tad piedzima māsiņa, tā ka varu teikt, ka esmu pabijusi gan/gan. Vecāki noteikti sāka pievērsties vairāk mazulim, bet, tā kā vienmēr esmu bijusi ļoti patstāvīga, nejutos par to slikti. Pagaidām mums bērnu nav, bet esam vēl jauni. Esam runājuši par diviem, bet nevar jau zināt, kā būs, kad būs.. :-)

:-)

Esmu vienīgais bērns, pati bērnus nevēlos nekad. Iemesli? Neredzu neko pozitīvu bērnu esamībā. Jāpiebilst, ka tieši sev, es pilnīgi varu pieļaut, ka ir sievietes, kurām ir pilnīgi citādi.