Bērni un finanses

KUR varētu strādāt kāds 14-16 gadīgs tīnis ?

zhel, ka Latvija nav izplatits brivpratigais darbs - veikalos, muzejos, kulturas centros, operaa. Man skiet, ka tas ir daudz vertigaaks ieraksts CV, nekaa darbs.

Story, skaidrs, tad man izlasījās ne tas, ko Tu uzrakstīji. :)

Draudēt ar kārotās mantas nepirkšanu, ja bērns nemāk uzvesties - vai tas viņus neiemācīs, vispārīgi runājot, verga domāšanā?

Nu ja tas man, tad nee, es nekad bernu uzvedibu nejaucu ar mantu vai citu ekstru liegshanu.

Mans personīgais viedoklis ir, ka vecāki pārcenšas.
Ne jau bērni paši par savu naudu pērk Iphonus, stilo krutās drēbēs un pērk saviem draudziņiem uz svētkiem dārgas dāvanas (tas pats attiecas uz dārgām skolas mantām, elektroniku, rotaļļietām utt.). To visu sapērk vecāki, lai savā starpā lielītos, kuram krutāks sīcis (= un es vecāks pats, jo to visu sapirka). Manuprāt, bērnam normālai attīstībai nemaz tik daudz nevajag, cik tiek uzskatīts, ka vajag.

+++
Neons visam piekrītu izņemot to darbu . Latvijā pat pieaugušiem ar labām izglītībām ir ļoti grūti atrast darbu bez pieredzes un bieži pat ar visu pieredzi , tad KUR varētu strādāt kāds 14-16 gadīgs tīnis ?
Ja domā , ka pie kāda laukos , tad padomā reālāk , KĀ tas tīnis nokļūs līdz tiem laukiem ? Tas , ko viņš nopelnīs , vienalga aizies bešā no vecāku kabatas uz biļetēm transportam vai benzīnam .

Draudēt ar kārotās mantas nepirkšanu, ja bērns nemāk uzvesties - vai tas viņus neiemācīs, vispārīgi runājot, verga domāšanā?

Es drizak sutisu brivpratigaja darbaa, tadelj pati tagad esmu brivpratigais darbinieks ar ceribu, ka berni to dzive novertes. Jo ne jau viss ir ap naudu.

Neons, ja gribes, lai strada, bet es nespiedisu to darit. Man ir taa sajuta, ja jau esmu radijusi tos bernus, tad vinjiem nebutu 16 gados jauztraucas kaa nopelnit iphonam, jo vinjam to gribas. Vai ari nepirkt kaut ko, jo nemak uzvesties. Es baigi sevi kritizeju un redzu, ka reizem tie berni no manis iemacas to, ko negribetos, lai iemacas, tadelj es audzinu pati sevi un tad jau berni pashi... Plus, man zinama meitenite, vinja shausmigi pardzivoja, ka visas draudzenes skraidija ara pagalmaa, bet vinai bija jastrada, berns reali neizbaudija to laiku, kad vareja skraidit pa peljkjem ar draudzenitem. :(

Story, tīri intreses pēc, kāpēc negribi mudināt bērnus strādāt un pelnīt jau agrā vecumā? Man jau liekas, ka tā ir laba mācība saprast naudas vērtību un ieguldāmo darbu, nu un arī turpmāk dzīvē var noderēt darba pieredze CV.

Vai jums arī šķiet, ka bērns tas ir liels finanšu ieguldījums?

Jaa, es uzskatu, ka ir. Protams, taa ir mana iegriba bernus gerbt dargakas drebes, sutit privataja darzinja un skolaa, apgadat ar visu un veel vairaak, bet berni izmaksa daudz. Kaut vai veseligaka partika, var jau diskuteet vai tas organic ir vai nav organic, bet pat uz taa rekina aiziet bik vairaak naudas, nekaa pirms berni saka est pieauguso partiku. Es nekad netiku audzinata, ka man jaiet janopelna sev kaut kas un es ari neprasisu to no saviem berniem, lai lidz augstskolas beigaam dzivo uz mana rekina, ceru, ka to speshu atlauties.

Es vispār uzskatu to par nepieklājības augstāko kalngalu, kādam skandināt, cik bērnus viņam vajag. Kā tā vispār var un kas notiek to cilvēku galvās???? Galu galā mēdz būt arī situācijas, kurās sievietei pēc dzemdībām vairs nevar būt bērni veselības apstākļu dēļ.
Uzskatu, ka tikai un vienīgi pārim pašiem jāspēj adekvāti novērtēt sava finansiālā situācija, vēlmes un iespējas radīt bērnu.

Reaali gadu sanem pat vairaak nekaa neto algu.

Ko? Tā tak nav. Ja vien nepaņem atvaļinājumu uz gadu un tad pusgadu (vsimaz) līdz dārziņam maksā bešanās summas auklei.
Par tēmu - jā, bērns ir finanses. Es gan otro negribu citu apsvērumu dēļ, bet, manuprāt, ir rupji visu laiku skandināt, ka pārim vajag otru bērnu. Ne tu zini finansiālo situāciju, ne emocionālo, ne fizisko. Un varbūt vecāki negrib visiem skandināt savus lēmumus par to, kāpēc nav otrs bērns. Es personīgi labāk gribu 1-2 bērnus un dzīvot labāk, ceļot ar viņiem kopā utt nevis knapināties, bet toties vairāk bērnu. Esmu laikam egoiste.

Jackie, un pēc tam ko tad?

Vispaar jau lv ir loti pieklajigi bernu pabalsti. Manupraat. Reaali gadu sanem pat vairaak nekaa neto algu. Manupraat nav slikti.

freya
Par bērnu naudu Tev taisnība. Lai arī saprotu argumentu, ka valstij vajag nākamos nodokļu maksātājus un kāds atbalsts noderētu. Ticu, ka ir kas grib vairāk tos bērnus un tas atbalsts noderētu. Šeit nerunāju par atražotāj variantu. Tanī pat laikā kad plāno bērnu, tad taču rēķini, ka tiksi galā pati ar to kas ir nevis valsts būs vainīga, ka nevari atļauties pamperus nopirkt.

Bieži vien ja pārlieku domā, tad gandrīz vienmēr liekas, ka nu tagad vēl nav tās finanses tādas, lai varētu atļauties, varētu vēl to un to.

Tā kā pusaudzi nevar nodarbināt pilnu darbadienu, tad labi, ja visu vasaru strādājot sapelnīs tam pašam iphone. Bet es uzskatu, ka vecākiem ir jānodrošina vismaz pamata līmenī līdz skolas beigšanai bērni ar nepieciešamajām lietām dzīvē un skolā. Brendi ir luksuss lieta, tā nav pamata nepieciešamība, tāpat kā bez Iphone, ir citi lētāki telefoni. Vispār valsts atbalsts tagad (grāmatas un darba burtnīcas nav jāpērk vecākiem) ir mazliet labāks nekā tad, kad pašiem vecākiem viss skolai bija jāpērk.

Bērnu man nav. Gribētu ļoti, tāpēc mans viedoklis noteikti nav tāpēc, ka nepātīk bērni vai kā. Patīk pat ļoti. Bet - mani ārkārtīgi kaitina tās gaudas, kas klejo soc.portālos par to, ka valsts pabalsts ir tikai 11 eur/mēnesī par bērnu. Valsts nosaka nodokļu politiku, jā, mēs nevaram atļauties nemaksāt NĪN nodokli, ja mums pieder īpašums - ja nemaksāsim, pēc laika tiks ierosināta parādu piedziņa un lieta nodota piespiedu izpildei un visticamāk paliksim bez īpašuma. Bet valsts nevienā brīdī ar likumu nenosaka, cik un kad bērni būtu jādzemdē. Bērns - tā ir tikai un vienīgi pāra izvēle! Nevajag paļauties uz valsti! Latvijā jau tā ir pietiekami laba situācija - pusotru gadu ilgs bērnu kopšanas atvaļinājums. Ja vecākam bijusi normāla alga, arī to pusotru gadu valsts maksātā naudiņa ir pieklājīga. Turklāt, par bērniem pienākas nodokļu atvieglojumi. Tos jau, protams, neviens neierēķina, skaļi raudot internetā, ka valsts dod tikai 11 eur!
Varbūt nedaudz offtopic sanāca, bet galvenā doma, ko gribēju pateikt - tikai un vienīgi vecākiem - pārim, kas domā par bērniņa radīšanu, ir tiekšana un tiesības izlemt- vai būs un kad būs, un cik būs. Ne valstij, ne radiem tur nav nekādas tiekšanas.

Sparkle, bet kas liedz bērnam no pusaudža gadiem iet piestrādāt un pašam apmaksāt savas iegribas un ekstras kā planšetes, iphoni, ipodi, e-bordi, somiņas, brendu apavi, datori u.tml.?... Es jau saku, ka vecāki gatavi sev dirsu plēst, lai tik mazajam princim/princesei būtu viss un pat vairāk, kamēr paši var skrandās staigāt vai knapināties, ka tik luteklītim būtu un neviens neizsmietu par ne pēdējo telefonu... Manā uztverē bērni nav tā jāaudzina. Manā uztverē vecākiem ir nauda un vecāki to tērē kā grib priekš sevis, priekš komforta visai ģimenei. Kad bērniwm pašiem būs nauda, tad paši varēs atļauties šikot cik lien. Kas attiecas uz indivīdu kā bērns pirms peļņas vecuma - paēdis ir, smuki un tīri saģērbts ir, skolai nepieciešamais minimums ir (viena vidēja soma, maiņas apavi, pusdienu somiņa), zīmuļi, flomasteri ir, sava istaba ar visu nepieciešamo (minimāli, bez mantiņu čupām visos stūros), nu un ritenis arī būtu forši. Viss. :-D
Es nedaudz nenopietni te... Bet nu apmēram tāda tā ideja..:-P

Nezinu kāpēc ir iegājies, ka par bērna izmaksām runā tikai no zīdaiņa perioda līdz kādi 2 gadi, kamēr vēl neiet dārziņā (varbūt vaina, ka valsts maksā pabalstu tikai līdz tam vecumam), it kā pēctam bērns pazustu no vecākiem, man liekas, ka vecākiem bērns ir vismaz no 18 līdz 25 gadi atbalstāms, kamēr pats nestrāda un sevi nenodrošina. Bet tā domā tiešām daudz cilvēku, kuri bērnu redz tikai kā mazu bebīti, kurš visu laiku guļ ratiņos un pārtiek no mātes piena.

Mans personīgais viedoklis ir, ka vecāki pārcenšas. :-/
Ne jau bērni paši par savu naudu pērk Iphonus, stilo krutās drēbēs un pērk saviem draudziņiem uz svētkiem dārgas dāvanas (tas pats attiecas uz dārgām skolas mantām, elektroniku, rotaļļietām utt.). To visu sapērk vecāki, lai savā starpā lielītos, kuram krutāks sīcis (= un es vecāks pats, jo to visu sapirka). Manuprāt, bērnam normālai attīstībai nemaz tik daudz nevajag, cik tiek uzskatīts, ka vajag.