Bērni un finanses

Ja ir pilna laika studijas, es nesaprotu kāpēc studentam ir jāliek obligāti strādāt, es domāju, ka vecākiem ir jāuztur students līdz darba atrašanai, kamēr viņš mācas, jo ne visi darbu var atrast uzreiz savā specialitātē vēl esot studentam. Tas pats pusaudzis, kāpēc nevar pats kā vēlas pavadīt vasaru, bet liek strādāt visu vasaru uz lauka un sabiedriskajos darbos. Kad tad lai bauda kaut nelielu bezrūpību, ja ne pusaudžu/jaunības laikā, kad nav jādomā par darbu. Latvijā vispār brīvprātīgo darbu darba devēji uzskata par brīvprātīgo vergturību, mums vēl nav tik bagāta sabiedrība, ka kāds varētu ģimenē atļauties strādāt par velti, es uzskatu ka par darbu ir jāmaksā, jo tomēr, tas tiek darīts darba devēja biznesa labā. Parasti brīvprātīgos darbus dara bagātu vecāku bērni, kam nav jādomā kā nopirkt sev kārotās lietas, jo visu tāpat vecāki nopērk.

vienkārši nopērk sev jaunu modeli un bērns tiek pie vecā.

Šis , manuprāt, vairāk izklausās pēc patiesības.

Par tiem iPhone gan te pārspīlējat, cik zinu tad vecāki nemaz tā nepērk tos telefonus priekš bērniem, vienkārši nopērk sev jaunu modeli un bērns tiek pie vecā.

Manuprāt, skolas laikā bērnam nebūtu jāstrādā. Studiju gados jau jāsāk skatīties, jo ja pabeidz augstskolu bez jebkādas, pat vismazākās darba pieredzes, tad ir grūti. Protams, atkarīgs arī ko tieši studē. Ja mans bērns gribēs stilot ar dārgiem gadžetiem, tad drīkstēs sev pats naudu pelnīt tādām lietām. Jo 600eur par, piemēram, telefonu es sev ar neatļaujos. Būtu forši nodrošināt bērnam labu dzīvi tajā pašā laikā iemācot saprast, ka lietas Tevi nepadara labāku/interesantāku utt. Saprast, ka ir foršāk ceļot nekā apkrauties ar brendiem.

Tas ir tik smieklīgi, kad sākumā, kad nav bērni, tad prasa, kad būs. Un kad jau ir, tad kad būs otrais. :-D
Es gribētu, lai dēlam būtu brālitis vai māsiņa, bet ne tik.daudz kā finasiālā puse, bet laiks ir tas, kas šobrīd attur.

Annie, ja es sev pērku brendu lietas, kāpēc nevaru pirkt arī bērnam? Vai arī eleganta mammīte ar LV somiņu, bet bērns - tajā, ko Maximā uz atlaidēm var dabūt? Ir, starp citu, tādi varianti novēroti brīžam.
.
Tas, ka bērnam jāmāca, ka nē, iPhone esamība vai neesamība nepadara VIŅU labāku, vērtīgāku, krutāku, tas ir cits jautājums.

Es uzskatu, ka, kamēr bērns mācās, viņš var nestrādāt, jo viņa darbs ir mācības. Bet neuzskatu, ka bērnam būtu jāpērk nezin kādas brendu lietas. Tā jau ir ekstra, par kuru, ja tādu vēlas, jāmaksā pašam.

Štrunts par jaunāko iPhone, bet ja nu, teiksim, bērnam dārgs hobijs, hokejs tur, vai gleznošana? Arī nepirkt, lai iet strādāt, un nostrādājas tiktāl, ka hobijam laika nav? Nu nezinu, bērns tomēr ir bērns. MANS bērns, kuru ES izvēlējos laist pasaulē, kurš man to nemaz neprasīja. Bet nē, lai nafig iet strādāt, kā tad citādi - kapitālismā, un nestrādāt jau no 15 gadu vecuma, ne?

Nu bērns tas pats cilvēks jau ir. No finansiālā viedokļa neredzu atšķirību uzturēt bērnu vai pieaugušo. Savu bērnu strādāt nedzīšu uzskatu, ka mans pienākums ir uzturēt bērnu arī pēc 18 gadiem. Un es nesaprotu apsēstību ar iphone , jo nu nav viņš tik ļoti man apkārt. Bet es zinu , ka pusaudžu gados gan jau , ka ballēs un esmu gatava visu apmaksāt.
Man jau šķiet , ka reti kuram visa dzīve grozās ap brendiem. Bet ja vecāki nevar neko citu sniegt pretī, tad nav jābrīnās ka bērns tiecas vismaz pēc kaut kāda novērtējuma no sabiedrības.

Tā jādara, citādi apcels

OMG tiešām ir tik tupi vecāki???

Kaut kur piekrītu Neons, atceros, ka arī šokējos, ka kolēģe savam 15 gadīgajam puikam dāvina jaunus IPHONE un citas ļoti dārgas mantas, kur daudzi vecāki paši sev nenopērk. Tā jādara, citādi apcels, tā saka puika. Gribas teikt, ka tā tu ieaudzini to, ka mantas nosaka statusu, nevis cilvēka stāja, spēja pastāvēt par sevi.
Jā, Latvijā maksā pabalstu gandrīz algas apmērā, bet diemžēl valsts nevar nodrošināt dārziņus, padomju laikos bērni silītēs gāja ap gada vecumu, visiem bija dārziņš, to es atceros, tikai vecāku pašu izvēle bija audzināt mājās, tagad valsts to nespēj nodrošināt, tādēļ maksā pabalstus, maksā privātajiem dārziņiem, tāpat valstī ir zems dzimstības līmenis, tauta novecojas, un tā jau arī ir, cilvēku ir daudz mazāk, lauki vispār pamazām izmirst, pat pilsētas kļūst aizvien tukšākas un tukšākas.

tas jā, bet, zinot, cik tirdzniecības bizness Latvijā ir, hm, liela vilku bedre, veikali parastie brīvprātīgos ne tik izverdzinātu

jaa, nu es nebiju domajusi paratsu veikalu, bet labdaribas veikalinu. NU labi, nav jau jabut veikalam, muzejam kaut vai, bet nu doma viena... Es negribu, lai mani berni izaug ar domu, aa, nemaksaa, tad nav verts iet. :)

Nē, nu muzejs un tamlīdzīgas vietas - tur varu saprast. Tādas vietas, kur tu dari kaut ko interesantāku par to, ko vari darīt mājās. Bet vnk banāls veikals?... Tu atņem laiku bērniem, mājassolim, ģimenes kopābūšanai, lai kāda labā par velti visu izdarītu, kad, iespējams, labāk ietu kādos kursos tad un iegūtu ko vairāk par krāvēja/pārdevēja iemaņām. Taču katrs ar savu laiku var darīt, ko grib.

Labdarības projekti - tas jā, bet, zinot, cik tirdzniecības bizness Latvijā ir, hm, liela vilku bedre, veikali parastie brīvprātīgos ne tik izverdzinātu, bet vēl liktu piemaksāt par zaudējumiem, zādzībām un paši savu neizdarību.
Biedrībās ir izplatīts brīvprātīgais darbs, jo biedrības pēc būtības vairāk vai mazāk darbojas sabiedrības labā. Protams, ir negodīgi biznesmeņi, kas savu biznesu bīda caur falšām biedrībām (bet tad viņi nelec acīs VID ar brīvprātīgo nodarbināšanu), bet ne jau tāds ir biedrību mērķis - pelnīt kāda viena indivīda labā.

. Nu tur ir jābūt kādai lielākai motivācijai par ierakstu CV. Vai tad tiešām plauktus kārtot un drēbes locīt nevar savās mājās?...

Es gribeeju iet uz charity shop par brivpratigo, jo biju pietiekoshi nosedejusi majas un atgrieshanas uzreiz darbaa likas neiespejama, pasaki dienas, kad vari locit kreklinus un ej. Man taja bridi bija svarigaaka "ieieshana aprite", apgut visas veikala lietas, komunicet ar citiem cilvekiem, iesaistities un vienkarsi but noderigai. Man nav svarigi sanemt naudu par visu ko daru. Ja butu jamaksaa rekini un japabaro berni, jaa varbut arii negribetu iet par brivu kaut ko darit. Tomer, veikala vieta izvelejos muzeju un esmu loti laimiga, ka man sodien ir gan darbs, gan brivpratigais darbs un no abiem diviem majas naaku loti prieciga. Nav svarigi, muzejs man samaksaa vai nee, bet man ir svarigs cik daudz lietu es no taa visa iegustu un ko mani berni iegust no taa visa.

Mhm, jastrādā par velti... kāda biznesa labā. Ārzemēs tas ir stilīgi, bet es to nesaprotu. Lai es ietu un savu laiku un spēku veltītu kādam darba devējam (pilnīgi svešam cilvēkam), kurš par to man ne centa nemaksā?... Nu tur ir jābūt kādai lielākai motivācijai par ierakstu CV. Vai tad tiešām plauktus kārtot un drēbes locīt nevar savās mājās?...

Man gan kaut kā veikali + brīvprātīgais darbs neiet kopā

Labdar'ibs veikal'a dab'ut pirmo pieredzi nav nemaz tik slikti. Nav nekadas baigas atildibas, prasibas, dari ko maki, strada pie kases, karto skatlogus, karto veikala sortimentu. Fantastika! Izpaudies ka gribi un tevi neviens nelamaa, ka ne taa kaut ko esi salocijis, jo tas nav isti bizness, bet labdariba :)

Story, gadīties var i tā, i citādi. :)
Man gan kaut kā veikali + brīvprātīgais darbs neiet kopā. Tā tomēr ir tīrākā biznesa vide.
Muzeji, kultūras pasākumi un iestādes - tur gan brīvprātīgais darbs iekļaujas.

tad KUR varētu strādāt kāds 14-16 gadīgs tīnis?

Tas gan. Pie mums pusaudžiem ar darbu pašvaki. Mazpilsētās vispār nekādu variantu. Ja vien vecākiem pašiem nav uzņēmums, kurā iesaistīt bērnu. Valsts subsidētās darbavietas parasti izķer vienā mirklī. Darba devēji arī nav ieinteresēti nodarbināt pusaudžus - ar viņiem vairāk čakara nekā no viņiem labuma.

nerātnā
varbut ne taa man uzrakstijas ;)