Bērni un finanses

Njā...foršs tētis. Es tavā vietā liktu mīksto un vienkārši ignorētu čali. Lai aizmirst par savu peso, parazīts tāds!

Tas ir briesmīgi cik nekaunīgi spēj būt vecāki, es ne par ko nebrīnos. Tas ir labs piemērs kādiem noteikti NEBŪT vecākiem. Man vispār liekas nepatīkami tie vecāki, vīrietis vai sieviete, kuri neliekas par savu bērnu ne ziņas, ar tādu sirdsapziņu dzīvot, kā?

RainyDay, mans "tētis" man 17 gadu vecumā ierosināja pamest mācības un iet kaut kur strādāt, kādā veikalā, jo no manis jau tāpat nekas nesanākšot. Tikai naudu atprasīt atpakaļ viņš nevarēja, jo nekad man ne santīma nebija iedevis. Tomēr viņš uzskatīja, ka pareizi būtu, ja es ietu strādāt un viņu uzturētu. Pēc 4 gadiem viņš nomira salīdzinoši agrāk vecumā - 43 gados. Tas tā, nevēlot nevienam ļaunu, varu pateikt, ka dzīve pati visu saliek pa vietām. Viņš man izvairījās maksāt alimentus, brēca, ka viņam, redz, dēļ alimentu nemaksāšanas pensija būs mazāka. Bet līdz pensijai nenodzīvoja. Šo atgādinu vienas draudzenes bijušajam vīram, kurš bērnam alimentus nemaksā, bet visu laiku man nāk virsū, lai es parunājot ar bijušo, viņš gribot dēlu satikt, lai atrunājot no alimentu piedziņas.

Rainyday, tētis laikam ir par daudz teikts. Žēl, ka žults tā visu sabojā. Turies!

Tas no cilvēka atkarīgs, zinu piemērus, kur cilvēki pat labas summas iekrājuši:-D

Uz 1,5 gadu pabalsts sanāk kaut kur par 20% mazāks kā ikmēneša alga, protams, ka jūtama atšķirība, jo ar bērnu izdevumi tikai pieaug

RainyDay
Kā tas ir iespējams? :-O:-O

Par tēriņiem varat darīt tā, ka dara mans tētis šobrīd..
Viņš pieprasa, lai es, piemēram, atdodu viņam "parādu", kas sastāv no tā, ka viņš samaksāja par vienu studiju semestri (pašu pirmo semestri, 425ls tajā augstskolas programmā, kur viņš spieda mani iet), ka pirka man drēbes, kad gāju pamatskolā un, ka maksāja par autobusu, lai aizbrauktu uz skolu, kā arī, par pārtiku, ko pirka, kad biju bērns.
Tāpat arī pieprasa, lai atdodu viņam naudu, cik viņš iztērēja man 9. klases izlaidumam un to naudu, ko viņš iztērēja, lai iznomātu un izrotātu mašīnu manām kāzām (labākais, ka neviens viņam neprasīja to mašīnu, tā bija viņa "labā griba").
Šo visu viņš pieprasa, mani šodien īsziņās apsaucot par gnīdu, mammas mīļākā pameitu, cūku, izmantotāju nepateicīgo. :-(
Ļoti atvainojos.. Gribējās izkratīt sirdi un šī likās tuvākā tēma par bērnu izmaksām.
Es pat iedomāties nespēju, kā es varētu savai meitai kaut eiro atprasīt atpakaļ, ko viņai dodu, kamēr viņa ir bērns un nav patstāvīga..

Tās izmaiņas attiecas, ja pəc viena bērna dzimst nākamais.

Palasiet par izmaiņām pabalstos no nākamā gada, būs vienalga kāda tev bija alga, pabalsti tiks aprēķināti pēc vidējās iemaksas valstī, kas uz doto brīdi ir ap 280 eiro

Jackie, un pēc tam ko tad?

Pēc tam iet strādāt un saņem algu. Bērns pie aukles, omēm etc., pēc tam uz dārziņu.

Ko? Tā tak nav. Ja vien nepaņem atvaļinājumu uz gadu un tad pusgadu (vsimaz) līdz dārziņam maksā bešanās summas auklei.

Īsti nesapratu iepriekšminēto, bet joprojām uzskatu, ka, ja ir laba alga un oficiāli, un ir maksāti nodokļi, tad sanāk ļoti pieklājīgi pabalsti.

Un gan jau, ja vecāki sev pērk tās brendu lietas, tad to var atļauties arī bērnam. Jo, ja ir tik švakas finanses, tomēr pērk, tad jau tur nav vērts diskutēt, jo ir skaidrs, ka šie cilvēki nedraudzējas ar veselo saprātu.

Tieši tā- dārgs hobijs! Un tas ir tāds vairāk must have kā iphone. Protams,ka es arī gribēšu,lai bērnam ir labāks treneris, interesantākas brīvdienas, ceļojumi.Jā, tagad taču tik daudzi ar bērniem ceļo, to vajag darīt, bet man pašai uz to naudas nav bijis nekas.Ar bernu šis neies cauri, būs jābrauc kaut kur. Jā, apavi, tas vispār.. katru gadu pa 100 euro ziemas zābakiem vien! Ziemas drēbes arī.

nnie, ja es sev pērku brendu lietas, kāpēc nevaru pirkt arī bērnam? Vai arī eleganta mammīte ar LV somiņu, bet bērns - tajā, ko Maximā uz atlaidēm var dabūt? Ir, starp citu, tādi varianti novēroti brīžam.

Manuprāt, šis ir ok. iespējams mammīte ar to 6.gadu staigā, bet bērnam soma uz sezonu.

Nu, redz, mums pašiem ar vīru arī nav nezin kādi dārgie telefoni (man, piemēram, vispār ir podziņtelefons pa 50 EUR), tāpēc neuzskatu, ka bērniem vajag jaunākos telefonu modeļus. Par apģērbu nezinu, bet arī neuzskatu, ka vajag baigi dārgās lietas. Manam divgadniekam pagaidām ir tikai Next drēbes, šis tas no Lindex un H&M. Mani kvalitāte apmierina. Neko dārgāku es nepirktu. Tāpat jau viņam laikam tās drēbes ir dārgākas nekā man pašai :D

Es uzskatu, ka, kamēr bērns mācās, viņš var nestrādāt, jo viņa darbs ir mācības.

++++

Bet neuzskatu, ka bērnam būtu jāpērk nezin kādas brendu lietas. Tā jau ir ekstra, par kuru, ja tādu vēlas, jāmaksā pašam.

Man interese kas ir tas brendu lietas? Apgerbs? Nu es saviem berniem perku brendu apgerbu un apavus, bet ne jau tadelj, ka berns to prasa, bet tadelj, ka tas drebes ne pukojas, ne saveljas, ne zaudee kraasu un tieshaam peec 2 berniem, ir daudz lietu, ko es atdot vareshu talaak. Bet tas jau nenozimee, ka taa ir ekstra. Tadus apgerbus uz atlaideem var dabut arii pa leeto. Es drizak jau domaaju, kur tuvaa nakotnee vairaak nopelniit, nekaa, kur es sutishu savu bernu stradat.

Par brīvprātīgo darbu runājot, tirdzniecība nav vienīgā joma. Var iet strādāt, piemēram, dzīvnieku patversmē, zirgu stallī, utml. Nu nav tas darbs 24/7 tikai mēslu vākšana, ir arī dzīvnieku barošana, došanās pastaigās, utml.
Bet par jauniešu darbu - es tieši tāpēc nestrādāju pamatskolas pēdējās klasēs un vidusskolas gados, jo manā mazpilsētā jauniešiem vienkārši nebija kur strādāt, pašvaldības nodrošinātās vietas tika izķertas momentā, es pieteicos, bet netiku. Tirdzniecībā vispār skaitījās šiks darbs, jo darbs nosacīti balts - krāmēt preces plauktos, kaut ko pie kases tirgot. Pašvaldības nodrošinātais darbs bija kapu ravēšana. Ja jāsalīdzina kapu ravēšana jebkādos laikapstākļos (draudzene ravēja, vienu dienu izmirka lietū līdz pēdējai vīlei) ar Rimi plauktu krāmēšanu, es domāju, to nevar vispār salīdzināt. Anyway, tirdzniecībā manā mazpilsētā varēja tikt tikai pa blatu, bet man neviens pazīstams tirdzniecībā nestrādāja.
Man 2008. gadā piedāvāja iet kancelejas preču veikalā krāmēt plauktus, solīja maksāt 70 latus uz rokas aploksnē, bez nekādām garantijām. Mamma neatļāva. :-D Pateica, ka iedos man tāpat tos 70 latus, bet nu darbs bez darba līguma un vēl 160 stundas par tādu algu - tas nav īsti OK.

Es ļoti gribu otru, man vislielākais BET ir laika trūkums, varbūt es visu saasināti uztveru, bet man liekas, ka, ja vienam bērnam nevaru veltīt pietiekami daudz laika, tad otru es nevaru atļauties.
Mēs ar vīru abi strādājam pilnas slodzes darbu, un man izmisīgi gribās savam dēlam veltīt vairāk sava brīvā laika, vienmēr liekas, ka ir par maz.
Par finansēm es neuztraucos, kur viens, tur arī otrais. Lēti nav, jo nez kāpēc biežāk nopērkās Clark un Ecco apavi, nevis kādi lētāki, bet tas nekas, vnk prioritāšu izvērtēšana, labi apavi vnk ir ērti, visām drēbēm nav jābūt nez cik dārgām un brendīgām, tas mums nav svarīgi.
Bet tas laiks, tas laiks.
Atkal bērnudārzi, pieskatīšana omēm, bezmaz ar varu izcīnīta darbā slimības lapa, kad bērns slimnīcā.
Man pietrūkst laika, ne naudas.

atceroties savus pusaudzes gadus, strādāju katru vasaru dažādus darbus, pēdejā vidusskolas klasē pusslodzi arī mācību gada laikā, brīvprātīgo darbu piekopu kampaņveidīgi - pasākumos utml aktivitātēs palīdzēju, bet tikai to, kas man pašai bija interesanti. viss tas darbs bija priekš sevis, laika pavadīšana, jaunas iemaņas, jauni draugi, savi iekrājumi - vecāki tā pat visu nodrošināja (arī pamatīgu lutināšanu un dārgus gadžetus), gribētu lai saviem bērniem varu atļauties dzīvot tā pat :)

Brīvprātīgo darbs ir lieliska iespēja arī paceļot. Es labāk gribu ,lai mans bērns ceļo neviss vergo pa 200 eiro mēnesī.