Bērni un finanses

Man pietiek ar vienu bērnu, vismaz pagaidām, jo arī saku, ka nevaru atļauties otru. Apzinos, ka man aug egoists:-D

Rupji rēķinot - ratus atstāsim tos pašus, autobeņķīši arī būs tie paši. No lielām lietām pagaidām plānojam iegādāties tandēmratus un vēl neesam izlēmuši ko ar gultām darīsim. Drēbes - to, kas derēs arī meitenei atstāšu, pārējo atdošu. Es ar drēbēm prātā nejūku. Man nav slinkums biežāk izmazgāt, nepažēlot laiku, lai uzliktu traipu tīrītāju. Cenšos visu saglabāt tīru un vilkt kamēr neizaug līdz nākamajam izmēram. Līdz kādu 6 mēnešu vecumam varēju mierīgi iztikt ar 3 apģērba komplektiem, jo bērns nebija ne siekalzaķis, ne atvēmējs, ne garām čurātājs/kakātājs. Protams, reāli to drēbju bija vairāk, jo bija arī atdotās drēbītes. Tāpat arī neapaugam ar rotaļlietām. Zīdaiņa vecumā bērnam vispār bija 3 grabuļi ar kuriem viņam pilnībā pietika.. un tie paši dāvināti! :D
Man jau mamma bieži smējās, ka jānopērk nabaga mazbērniņam kaut kas jauns, savādāk vecāki to nekad neatļausies. Jā, mēs tagad pērkam viņam grāmatas, mašīnas, play doh un klučus, bet pirms tam, lai pirktu kaut kādus plastmasas s**s pa 20 euro - to gan nē.. tāpat viņam tikpat labi interesēja arī mana plastmasas bļoda, kuru atrada virtuves skapītī. :D
Nu, vispār man nešķiet, ka bērns būtu atstājis ģimenes budžetā robu.

Finansiālā puse bebīšu vecumā ir ļoti atkarīga no tā, vai vecāku nostāja ir, ka mazajam visu vajag jaunu, vai arī nesmādē secondhand lietas. Rati ir viena no tām lietām, ko pēc gaumes un lēti dabūt ir teju neiespējami, tādēļ tos var iegādāties arī pēc bērna piedzimšanas - no piedzimšanas pabalsta. Autokrēsliņu tiešām var izmantot no pirmā bērna, vismaz es varētu, man neliktos jocīgi meiteni iesēdināt zilā beņķī. Man vispār mašīnā sēdekļi ir zili ar melnu, ko tad man pašai tur arī nesēsties? Bet tas arī katram pēc savas pārliecības un, ja vajag, var nopirkt no tā paša pabalsta. Pārējais, kas bērnam nepieciešams, nemaz tik dārgi neizmaksā, ja nav nostājas, ka visu jaunu un ja vēl visam jābūt brendu, tad es, šķiet, pat vienu bērnu atļauties nevarētu.
Vairāk jādomā, ko darīsiet vēlāk, kad viens uz hokeju, otrs uz baletu gribēs un abi pie tā vēl skolā ies. Tur vairs ar secondhand nebūs līdzēts, jo pat, ja izdosies atrast lēti lietotu ekipējumu, par nodarbībām būs jāmaksā pilna cena. Abiem.
Mums arī ik pa laikam kāds uzprasa "Vai tad vēl viens nebūs?" un biežākie prasītāji ir tieši tie, kas pat nevienu rotaļlietu esošajam nav uzdāvinājuši un ir pilnīgi bez jebkādas sajēgas, cik kas maksā, tik zina, ka ss'ā var ratus lēti nopirkt.

Bērnus rada cita iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai otram būtu ar ko spēlēties. Šādi jautājumi jau ir mūžīgi. Kāpēc tikai 1? Kāpēc nav māsiņas? Vai tad brālīti nemaz negribas? Ko tik daudz?
Stulbas veceņu runas, atvainojos

ja otras bērns tāda paša dzimuma, tad bēdu nav, taču ja pirmā bija meitene un otrais puika, tad mūsu situācijā viss jāpērk no jauna. ja meiteni man nav problēmu ģērbt zilā, tad puiku 50hades of pink ir :D
jā, šis tas paliek mantojumā, taču ilgtermiņā diviem bērniem vajag vairāk līdzekļu kā vienam. te pulciņus apmeklēt , te labus ziemas kombinezonus/ apavus nopirkt utt.
tā jau saprotu, ka ir tik daudz ģimeņu, kur bērniņiem daudz, daudz sliktāk klājas un mums tiešām nav, kur sūdzēties bet ieslēdzas galvā skaitītājs :D

Esmu augusi kā vienīgais bērns, tāpēc vienu bērnu audzināt negribētu. Vai nu neviens vai divi.

Bērni paņem lielu daļu budžeta un tas ir fakts, tik daudzi to neapzinās un jo lielāks bērns jo lielākas summas. Es daudz ieguldu vecākās meitas interešu izglītībā un tas prasa ne tikai naudu, bet arī daudz brīva laika, ar standarta algoto darbu to nekādi nevar apvienot. Nezinu kā citiem, bet manējās daudz slimo, aukļu cenas Rīgā arī labas, ar kādiem 600 eur jārēķinās.

Man ir viens, zinu, ka tuvākajā laikā gribēšu vēl vienu :) Man jau šķiet, ka vismaz pirmos dzīves gadus nav lielas atšķirības - viens vai divi, jo domāju, ka maziņiem noteikti ir vienalga, ka drēbes/mantas ir palikušas no vecākā :) Un vismaz es daudz ko pērku neitrālu (ratus, autokrēsliņu, pirmās drēbītes, daļu mantu utt.) un nemēdzu atdod prom, tiklīdz pašai vairs nevajag, tādēļ zinu, ka tiešāk nekas daudz nebūs jāpērk :) Tas, ka zinu, ka gribēsies tomēr pirkt, ir cits stāsts :D

Man ar besij tās runas par otru, un tās nāk no tiem kuri vispar ir tālu no realitātes. Man nav gana arguments,ka bērnam būs spēļu partneris. Aprūpet 2 bērnus tāpat vajag mammai, ne jau tikai finansiālā ziņā, bet uzmaniba, laiks, enerģija. Es labāk tā,ka viens izaug un ir gana patstāvīgs lai pats saģērbtos, patstāvīgi ēstu, ietu dārziņā, nekā ka jūgtos nost kā paspēt abus aprūpēt, man jau pietiek ka manai meitenei ģērbšanās ir liels trādi rīdi, un ja tādi divi?! Nē paldies! Tas nav domāts man!

Meitai ir 18 mēneši, agrāk pietika ar 400 Eur viņas vajadzībām, tagad ir pāri 600, arī es strādāt īsti nevaru, jo mazā kopjama, tāpēc otru tik drīz neplānoju.

Man ir mazs puika un būs otrs bērniņs (abiem būs 1 gada starpība). Ne īpaši plānojām, bet arī neizsargājāmies. Vienkārši nezinājām, ka mums tik labi sanāk :)
Sākums būs grūts, bet - gultiņa jau istabā stāv, auto krēsliņš ir, rati ir (bēšīgi, der abiem), pat priekš dzemdībām šis tas ir. Arī visas zināšanas par jaundzimušo vēl prātā.
Otra bērniņa dzimumu vēl nezinu, taču ja būs meitenīte tas nekādas problēmas nesagādās, jo drēbītes puikam baltas, pelēkas, zilas, sarkanas.. vinīgi tās, kur mašīnas virsū varētu nomainīt uz kādām puķītēm. Rati kā jau minēju bēšīgi un ar nekādiem papildus krāmiem, lielām rotaļlietām, spilveniem neesmu apkrāmējusies.
Vienīgais kur aiziet nauda ir pamperi un piena maisījums, jau no pirmās dienas (piens tā arī neparādijās). Bet finanses pietiek. Vīrs pat izmeta.. nu tad pēc kādiem 10 gadiem varēsim trešo :D tad gan man mati stāvus saslējās!
Bet vai es saņemtos pēc 2-5 gadiem uz otru bērniņu??? Hmmm.. droši vien ilgi meklētu pretargumentus.
Varbūt sākumā ir viss no radiem, draugiem, savs piens utt., bet bērni aug, rodas intereses, pulciņi, hobiji, vajag to, kas populārs, to, kas ir klasesbiedriem (aktuālo lelli, skūteri, kreklu ar betmenu utt.,), aiziet uz kino, zoo, teātri, baseinu, apēst picu....
Un gribas bērnam to labāko. Ir dārgi, bet bērniņi ir tik ļoti mīļi (l) vismaz savējie :D

Man liekas, ka ne jau bēbis ir dārgs. Jā, ir pāris lielie pirkumi, bet jo lielāks bērns augs, jo vairāk vajadzēs. Apavi/drēbes/virsdrēbes var sezonā nākties mainīt pat 3x; pulciņi, skola; izklaides - mantas un pasākumi. Nav bērni lēts prieks.
**
Ir 2,5g vecs puika. Šobrīd otro plānojam pēc 1,5-2g. Finanses ļautu arī tagad, bet vēlamies lai pirmais izaug mazliet vairāk.

Vienkārši nezinājām, ka mums tik labi sanāk

Domāts mīlīgi, bet nedaudz smieklīgi sanāca. :-) :-D

Es mācos šādus jautājumus ignorēt, jo nepieklājīgus cilvēkus nepāraudzināsi.
Bet vispār man liekas, ka otrajam bērnam (ja vecuma starpība ir neliela un ir saglabātas lietas, no kurām pirmais ir izaudzis) tik daudz neko nevajadzētu. Tāpat es zinu, ka arī mūsu puika būtu varējis iztikt bez daudz kā, kas viņam ir. Viņam jau to visu nevajag, to vajag mammai :D

varaviiksne tas arī tā bija domāts :D manam vīram ļoti labi gēni, tāpēc, lai tik vairojas :D (mana mamma kaut kā tā saka) hahaaa !

Nu, nekad nevar zināt, kādus izdevumus var vajadzēt bērnam. Labi, ja mazais piedzimst vesels, bez alerģijām, attīstās atbilstoši vecumam, līdz ar to nav nepieciešami ieguldījumi speciālā uzturā, osteopātā, fizioterapijā utt. Labi, ja ir iespēja laist bērnu valsts dārziņā jau no silītes vecuma, ja ir omītes, kas var palīdzēt ar auklēšanu... Ja tā visa nav, tad bērns arī zīdaiņa vecumā var izmaksāt diezgan dārgi. Protams, ja abi ir viena dzimuma bērni, var iztikt ar vienām drēbēm, ratiem u.c. piederumiem, bet pusotrgadīgu puiku taču vecākās māsas drēbēs neģērbs. :)... Vārdu sakot, dzīvē var būt visādi, un paļauties uz to, ka bērnam nekādi lielie izdevumi nebūs vajadzīgi, nevar.

Ja māk apdomīgi tērēt naudu arī uz bērnu, tad manuprār robu nekādu milzīgo bērns finansēs neveido, drīzāk, kad paaugas! Bet zīdainis, nē, it īpaši ja daudz kas saglabājies no iepriekšējā bērniņa!

Nu, nekad nevar zināt, kādus izdevumus var vajadzēt bērnam. Labi, ja mazais piedzimst vesels, bez alerģijām, attīstās atbilstoši vecumam, līdz ar to nav nepieciešami ieguldījumi speciālā uzturā, osteopātā, fizioterapijā utt.

+++
Man pat pirmā vēl nav, bet nu arī nākas klausīties - kad tad BEIDZOT būs? Kad man tādu jautājumu uzdod, mēle niez pretīm pajautāt vai viņi bērnu grasās uzturēt, pieskatīt, apģērbt, barot utt? Ne tikai naudā ir visa sāls.. bērnam ir jāpakārto sava dzīve, daudz kas jāmaina, jāatliek. Ehh :-)

Piekrītu Rumpumpelei par veselības jautājumu. Ja nepieciešama spec.pārtika vai kādas masāžas,tad ir čau. Uzskatu ,ka līdz skolas vecumam vēl nav tik traki ar finansēm, bet vēlāk... Man jau ar vienu bail. Sāksies skola, mazākajam būtu dārziņš.Vispirms vienu aizvest uz darziņu,otru uz skolu (un tā nebūtu turpat rajonā, mums sliktas skolas apkārt), divus auto ģimenē nevarētu atļauties,lai ar auto abus vadātu. Vienvārdsakot zīdaiņu izdevumi noteikti nav tie, kas mani attur no otrā bērna. Aaa, vēl jau veselības jautājums! Jau tagad ir muguras un zobu problēmas.Nedomāju,ka grūtniecība to visu vēl nesaasinās. Tās visas runas par naudas trūkumu ir muļķības. Sievietes mūsdienās attur daudz kas cits un es viņas saprotu.

Man jau arī šķiet, ka vislielāki ar bērniem saistītie izdevumi sākas no skolas vecuma. Jā, zīdainim neko daudz nevajag, bet palaist bērnu skolā - tur jau bez maz vai kredīts jāņem! Drēbes, grāmatas, sports, pulciņi, pusdienas, ekskursijas, un tā līdz vidusskolas beigām un pēc tam vēl augstskolā jāpalaiž, kamēr normāli nostājas uz kājām! Pamperi un grabuļi vēl ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar to, kādus izdevumus prasa bērna uzturēšana, kad pamperu laiks ir beidzies. Un, kā jau te minēja, ar nosacījumu, ka mazais piedzimst vesels un bez īpašām vajadzībām.