Šodien sanāca aizdomāties par to, cik atklātas mēs esam, kad sarunas skar mīļotos. Ar draudzenēm, ar māsām, ar mammām?
.
Visspilgtākās atmiņas skar pusaudzes gadus, kad, bieži vien nejautājot, vai interesē, vīna slacītās sarunās tika klāstīti stratēģisko rīku parametri, kulminācijas sasniegšanai nepieciešamais laiks un izdarības u.tml. Ar gadiem vairojas kautrība un vēlme šādas nianses paturēt tikai sev diviem. Un tomēr: ir cilvēki, kuri sevišķi nevilcinās padarīt savu intīmo dzīvi ne jau nu publisku, bet tuvākajam draugu pulciņam visai pazīstamu. Tā nu iedomājos ainu, kad kādi priecīgi godi pulcējuši bariņu ļaužu, kuri viens otru varbūt redzējuši vien reižu desmit, toties labi zina, kāda pretī sēdošajam intīmā frizūra un kādā tonī viņš/ - a iedūdojas, orgasma paradīzes vārtus šķērsojot.
.
Vai Jums ir Sex and the City tipa sarunas? Kāda ir/ būtu Jūsu attieksme, zinot, ka tādas ir Jūsu otrajai pusei?