Hello!
Man 29. maijā jānodod. Prokrastinēju jau vairāk kā pusi laika, kas bija veltīts rakstīšanai, un dzīvoju starp pofigismu un pašpārmetumiem. Šausmīgi grūti bija iesākt, nosēdēt kaut stundu no vietas - viss cits piesaista. Un tā velk ārā - pārgājieni, skriešana un pastaigas šķiet vilinošākas kā jebkad.
Gaidu, kad atkal varēšu doties uz LNB.
Tik grūti, jo ārprātīga izdegšana studijās, 5 gadus rakstu darbu kalni. No cilvēka, kas darīja visu laicīgi, pabeidza kursa darbu pat pirms laika un uzrakstīja citam cilvēkam kvalifikācijas darbu, esmu pārvērtusies ne pat par deadline cilvēku, bet lielāko parādnieku ever.
Bet nu šī cīņa un viss. Vismaz uz gadu, diviem.
Šīs tēmas izlasīšana sagrupēja morāli - laba apziņa, ka neesi viens vai starp dažiem. Šogad visi draugi, paziņās klusi raksta, neviens nesūdzas...