Sveiki, cosmo cilvēki!
Parasti te neko nerakstu un lasu jau esošās diskusijas, bet nu man pienācis laiks, kad nepieciešams citu viedoklis.
Lieki neiedziļināšos....Kopā ar draugu dzīvojam jau gadu, kopš sāku studēt. Parasti mūsu attiecības ir mīļas, rūpjpilnas, pozitīvas. Viens par otru stāvam un krītam, dažreiz pat smejamies, ka gulēt nevaram aiziet kamēr otrs nav kārtīgi apmīļots vai apskauts, lai nu kā pēdējā mēneša laikā viss ir krasi mainījies...ne ar labu nakti novēl, ja es to neesmu izdarījusi pirmā, ne pirmais samīļo pēc atnakšanas no darba, nereti viņam gadās asi gājieni pret mani (pagrūšana vai tml.), visvairāk mani skumdina, ka pat skatoties filmu nevaru pieglausties pie viņa kā parasti, jo viņam redz "neērti".
Pirms 2 ned. saaukstējos, un tas viņam kalpoja kā labs iegansts pat līdz šodienai, lai nedotu man pat bučas, par skūpstiem nerunājot. (lai gan kad runa iet par gultu tad gan aplipināties ar baciļiem neibaidamies, bet vispār... arī mīlasprieki kkā palikuši retāki, un ne tik ļoti emocionāli).
Visam pa virsu protams ir nebeidzamās asās piezīmes no viņa puses, piemēram, aizvakar pārģērbjoties koķeti pasmējos, bet viss ko viņš pateica bija "man Tavas krūtis sen jau vairs neinteresē"....
Es varētu turpināt un turpināt ar lietām, kuras pēdējā laikā izmainījušās... Es nezinu, kas notiek, protams, saprotu, ka gan darbā, gan ģimenē mēdz būt sarežģījumi, bet vai tas tik loti var ietekmēt MŪSU attiecības (?)... Es zinu arī ka ar laiku iestājas attiecībās rutīna, kad vairs neliekas svarīgi otru pirms darba noskūpstīt u.t.t., bet diezi vai, ka tas notiek tik ātri (pēc gada kopdzīves) un tik strauji....
Kā man rīkoties? Sarunas ar viņu ir bezjēdzīgas - kā jau visi vīrieši vai nu klusē, vai pasakot kko nepasaka neko.
7
