Cik tu vari sakrāt?

Pēdējā laikā pārsvarā maksāju ar karti, tāpēc krāt čekus un veidot ekseli nav vajadzības.
Tagad izmēģinu 50/20/30 formulu. Google daudz informācijas par šādu algas tērēšanas balansu. 50% tiek iztērēti obligātajos, paredzamajos maksājumos. Atlieku krājkontā katru mènesi 20%. Un tad no atlikušajiem 30% piepildu savas vēlmes. Alga nav nekāda lielā, tāpēc vēljmu saraksts ir krietni garāks par iespējām. Katru mēnesi nopērku kaut ko vai nu mājai vai dārzam.

Kopš beidzu studēt un atradu labi atalgotu darbu, no visiem ienākumiem cenšos 50 % atlikt iekrājumiem, tas arī izdodas :-) Neknapinos, visādos nevajadzīgos niekos naudu gan nemēdzu notriekt, bet ja kaut ko ļoti vēlos un man to tiešām vajag - bez sirdsapziņas pārmetumiem to iegādājos 8-)
Bet mani mazliet samulsināja tas, ka te šausminās, ka ģimenei jādzīvo ar 1000 eiro mēnesī .. tas, protams, ir burvīgi, ja ir iespēja pelnīt vairāk, tomēr Latvijā tie 1000 eiro ļoti daudziem ir realitāte (un ir arī ļoti daudzi, kuriem pat tik nesanāk (t)) Ja nav kredītu, ir sava dzīvesvieta, man tā summa šķiet ok .. labi, iekrāt neko varbūt daudz nevar, tomēr ikdienas tēriņiem pietiek :-) Katrai ģimenei gan tās prasības citādākas, bet mēs - es, draugs un mazais - pat tos 1000 eiro mēnesī neiztērējam .. kredītu mums nav, māja ir sava, dārzs arī ir, bet tāpat pērkam pārtiku, mazajam visu ko nu vajag, sev atļaujos gan kaut ko no apģērba, gan kosmētikas katru mēnesi nopirkt, uzturēt auto, aizbraukt kaut kur ciemos, iziet ārpus mājas .. (l)

Man patīk gan krāt, gan tērēt, uzskatu, ka kaut kāda summa mēnesī tomēr ir jāiekrāj. Pat studiju sākuma laikos krāju, varbūt izdevās iekrāt 5 latus mēnesī, bet man svarīgs bija pats princips.
Nekādu kosmosu nepelnu, bet vairāk par vidējo sanāk. Man nesagādā grūtības atlikt 20% no saviem ienākumiem. Ja būtu ļoti motivējošs mērķis, varētu atlikt vēl vairāk. Krāju drošības spilvenam, ceļojumiem, lielākam pirkumam (cits auto, dzīvokļa pirmā iemaksa). Bet domāju, ka nebūtu reāli atlikt 20% no minimālās algas, piemēram.

Starpcitu, Excel vietā ir daudz foršu bezmaksas aplikāciju, kur pat pats vari veidot savas sadaļas un pie katra tēriņa pierakstīt, kas tas ir. Man pacietības vairāk par 5 dienām pierakstīt nebija, bet varbūt kādai noder, jo nav atsevišķi jāķerās pie datora, bet pa taisno, fiksi, fiksi telefonā.

Es kaut kā izmēģināju, bet man tieši excel patīk :D Es tur vēl pa sāniem sarakstu dažādas piezīmes saistībā ar saviem tēriņiem un tā :D

Mums mājās ar krāšanu nodarbojas vīrs. Esam divatā plus dzīvnieki. No savas algas atdodu pusi krāšanai. Vispār, meitenes, iedvesmojāt mani, uztaisīju ekseļa tabulu, lai kontrolētu mūsu ģimenes tēriņus, vīrs saka, ka nekas labs no tā nebūšot, bet piekrita piedalīties.:-D

Es jau arī aptuveni 3 gadus pierakstu VISUS izdevumus Excelī, tur man sadalīts pa pozīcijām. Ok, jēgas baigas nav, izņemot to, ka zinu, kur tagad visvairāk zūd nauda. A, un mūžīgais jautājums - kur pazūd nauda, jo es neko taču netērēju arī vairs nerodas :D Ja liekas, ka kontā naudas maz un nevaru atcerēties, kur esmu iztērējusi, ieeju Excel un viss smuki ir, nomierinos un labi ir :) Un vēl mēneša beigās saskaitu kopējo summu un tiešām bieži vien tā ir, ka tērēju daudz vairāk, nekā pelnu :D Mistika :D

Nu šodien esmu aizrāvusies ar to tabulu, pat gaidu vakaru, kad ar čekiem atnākšu mājās. :-D

Man šobrīd ir ļoti mazas iespējas krāt. Alga nav tik liela. Kā arī es viena pati īrēju dzīvokli, kur aiziet gandrīz puse algas (t) Daļa aiziet dažādos rēķinos, kurus cenšos pārdomāt un mēģināt maksimāli samazināt izdevumus.
Pārējais paliek pārtikai un iespējai aizbraukt uz laukiem. :-/
Kaut arī gribēto dikti krāt. Kad saņemos un sāku darīt, mazliet iekrāju un kaut kas notiek, ka tā nauda ir nepieciešama. Tajā brīdī rokas nolaižas :'-(

Man arī ir excel tabula. Lielākoties tāpēc, lai zinātu, kurā mēnesī jāieplāno lielāki izdevumi, piem, kad auto kasko jāmaksā, kad tehniskā būs utt.
Par iekrājumiem runājot, ja jākrāj kaut kam īsā laika periodā, tad atlieku 50% no algas. Bet standartā, 300eur krājkontā, kādus 50-100eur dzīvības apdrošināšanai un ja saņemot algu kaut kas vēl ir kontā, tad arī to ieskaitu uzkrājumiem.
Vīra alga galvenokārt aiziet mājas būvniecībai.

kā sauc to progu telefonā, moška jāpamēģina :)

Man ļoti patīk šīs krāšanas diskusijas. Interesanti palasīt, pasmelties iedvesmu un padomus.
Cecīlija, paldies par 50/20/30, paskatīšos kā šis variants varētu man izskatīties.
Kādreiz nevarēju iekrāt necik. Tagad krāju. Alga nav liela, bet cenšos atlikt, pagaidām sanāk un tas mani motivē iekrāt vēl vairāk. Man ir divu veidu krāšana. Viens ir ikmēneša automātiskais maksājums no bankas konta uz krājkontu un otru sāku pagājušajā mēnesī - vienkārši mājās atlikt daļu algas un censties to neaiztikt, bet paņemt, kad ir nepieciešamība un tas kas paliek mēneša beigās pāri ikdienas tēriņiem aiztikts netiek, tam jau ir nākamā alga. Vispār, šis man pārsteidzoši labi nostrādāja.
Krājkontā krāju drošības spilvenam, mājās- lielākiem pirkumiem, sezonu maiņas šopingam u.t.t.

Ā jā - tēriņus pa kategorijām atzīmēju mobilajā aplikācijā- AndroMoney. Šī man patīk vislabāk no visām ko pamēģināju. Izmantoju viņu jau vairāk kā gadu. Bet šī ir pieejama tikai androīdam. Cik skatījos Iphone piedāvātās versijas - neviena neuzrunāja.
Kad ieraudzīju savus tēriņus pa kategorijām procentuāli un summās, mani izbrīnīja tikai viena kategorija, kas izrādās arī bija tā - "Kur paliek nauda? Es taču neko nepērku." Un tie bija našķi!!! Palika bēdīgi, ka tik daudz naudas aiziet našķos, kurus arī likās, ka nepērku daudz un arī ne dārgus. Tur sanāca tā summa gandrīz tik pat cik par pārtiku. Summu gada laikā izdevās samazināt ievērojami. Bieži tas mani attur no našķu nopirkšanas un izrādās, ka bez tiem var tīri labi iztikt vai arī ēst tikai dienās, kad dikti saprasās kko.

Paldies, meitenes! Šī diskusija arī mani pašu iedvesmoja un sapratu, ka es varu. Varu atlikt naudu un realizēt savas ieceres. Kā reiz šodien saņēmu algu :) 50% atlikšu

Man ir šāda sava taktika :) Es apzinos, ka es spēju izdzīvot ar 500 eiro.
Pelnīju šādu summu karjeras sākumā un dzīvoju, jo nekas cits neatlika.
Vēlāk sāku pelnīt vairāk, bet to starpību nenotērēju ikdienā, bet atliku lielākiem pirkumiem, sakrāju, kam vajadzēja.
Tagad pelnu vairākas reizes vairāk par šo summu, taču joprojām ikdienā dzīvoju ar tiem saviem 500 eiro, bet pārējo uzkrāju vai ieguldīju.
Sliktākais, ko cilvēks var izdarīt, ir, palielinoties ienākumiem, sākt vienkārši ikdienā tērēt vairāk. Priekš kam? Tad tam algas palielinājumam nav nekādas vērtības, jo viss tāpat vienkārši tiek notriekts.

Es arī izmantoju AndroMoney.
Par to, ka no minimālās neko nevar iekrāt, īsti nepiekritīšu. 10% var atlikt vienmēr, nu kaut vai 5% no ienākumiem. Jā, tie nav simti mēnesī, bet ar kaut ko jau cilvēkiem ir jāsāk.

Man vislabāk strādā, ja vienkārši, saņemot jaunu algu, pārskaitu neiztērēto daļu uz krājkonta.

Tagad pelnu vairākas reizes vairāk par šo summu, taču joprojām ikdienā dzīvoju ar tiem saviem 500 eiro, bet pārējo uzkrāju vai ieguldīju.
Sliktākais, ko cilvēks var izdarīt, ir, palielinoties ienākumiem, sākt vienkārši ikdienā tērēt vairāk. Priekš kam? Tad tam algas palielinājumam nav nekādas vērtības, jo viss tāpat vienkārši tiek notriekts.

Apbrīnoju šādu apņēmību, bet īsti neizprotu. Kāda jēga dzīvot "rītdienai". Tā jau var nomirt uz sava matrača ar naudu. Tādu pārspīlētu apmātību nekad nesapratīšu. Ja krāj kam lielākam (NI, kaut vai) nekas baigi nemainīsies, ja sakrāsi pusgadu vai gadu vēlāk (es nerunāju par izšķērdību). Tā jau ir vienkārši rakstura īpašība - krājējs.

1730, tā jau nav dzīvošana rītdienai. Nav jau tā, ka es to summu tik trāju un krāju un notērēšu visu kopā tikai dzīves nogalē. Iekrātā nauda tiek iztērēta tad, kad ir gana sakrāts konkrētajai lietai. Vienkārši šāda intensīva krāšana ļauj tev šo visu iegūt daudz ātrāk. Nekā pēc nez cik tur gadiem. Un, tici man, ir no svara, vai tas atnāk pie tevis tagad vai pēc gada, gads ir ilgs laiks. Piemēram, ja es gribēju nopirkt auto, man bija svarīgi, ka varu to izdarīt pēc 2 gadiem, nevis pēc 5 gadiem. Tieši tāpēc, ka gribas to ātrāk, ātrāk gribas dzīvot šodien ;) Nevis gaidīt un krāt bezgala ilgi

Agrāk atliku pusi algas, tagad mazāk, kādus 30%

Mēs ar vīru krājam ceļojumiem, lielākiem pirkumiem un tad atkal visu notērējam :D
Nevaru es bez ceļošanas. Arī ikdienas tēriņi man nav vienmēr tie racionālākie, daudz tērēju pusdienām, izklaidēm, take away dzērienos, svaigi spiestās sulās utt. bet es negribu dzīvot savādāk.
Jāsaka gan, ka man ir arī pozīcijas, kur lieki daudz netērējos, piemēram apģērbs, kas man ir maz, bet kvalitatīvāks, katru mēnesi nevejadzīgas lupatas nepērku.
Un pilnīgi nepiekrītu šim

Sliktākais, ko cilvēks var izdarīt, ir, palielinoties ienākumiem, sākt vienkārši ikdienā tērēt vairāk.

Jā, iekrāt drošības spivenu vajag, bet jādzīvo ir arī šodienai un augot ienākumiem, es viennozīmīgi esmu kļuvusi laimīgāka un apmierinātāka ar dzīvi un priecājos, ka tā. Labāk tā, nekā sēžu ar tūkstošiem kontā saīgusi visu laiku mājās. Nu nē, es baudu dzīvi un tā ir tik labi (l)