Cilvēks man čakarē dzīvi!

Njā, man tā nav gadījies kā Beibe.Martai, bet es respektēju, ka sievietei ir iekšas :D un pat varbūt kādreiz tā arī vajag izdarīt. :)

Es esmu kavusies kad mani smagi aizskara. Toreiz vidusskola reizem likaas taada elle taakaa saprotu tevi! Bet padomaa pati vidusskola veel nav nekas. Sobrid man pat naak smiekli atcereties to visu. Dzivee vel daudz kam bus jaiet cauri! Es vienkarsi laikam meginaatu ignoret sev nevelamus cilvekus. Saprotu ka 3 gadi kopaa skiet katastrofa, bet pec tam tici man saaksies istaa dzive kad pasai bus uz savam kaajam janostaajas tad atceresies cik kaadreiz visa bija savaadak.

Tik daudzas kāvušās. :-O :-D

Nesaprotu cilvēkus, kuri iesaka variantu "dot pretī". Neklausies šos cilvēkus...Esi pārāka, neņem viņu galvā. Dari savu darbu un viss. Ar laiku viņai tas apniks un viņa sapratīs cik tas bija nepareizi. Šie ir skolas gadi, tas vienkārši ir jāizcieš.
Rīkojies adekvāti, pakonsultējies ar māti/skolotāju, izstāsti situāciju...

BFF :D Nu gan laiki pienākuši. Vairs nav labākā draudzene vai sirdsdraudzene. Tagad sev tik svarīgo cilvēku sauc vienkārši abreviatūrā, turklāt svešvalodā! Bī ef ef! (Nif naf!)

freya, itavs ieteikums risināt problēmu, iesaistot vecākus, derētu, ja mēs runātu par pieaugušām, nobriedušām personām. Te runa ir par pusaudžiem, vecāku iesaistīšana visu padarīs tikai ļaunāku. Autore jau tagad ir apceļamais objekts, apcēlājai teikums "Man nepatīk, kā Tu pret mani izturies, tāpēc es gribētu par to izrunāties", vai jebkas līdzīgs, būs lieks iemesls pasmieties, bet, ja autore aizies pie viņas vecākiem, skaiti, ka dzīves skolā viņai vairs nebūs - to izbazūnēs pa visu skolu un tad negatīva attieksme nāks no visiem. Problēma ir jārisina, bet ne jau skrienot uz māju sūdzēties klasesbiedenes mammai - sūdzambībeles nevienam nepatīk.
Te kaut ko labot var tikai respekta iedzīšana. Vai nu viņas draugu priekšā, kas kārtējo reizi sāk runāt nejaucības, pārliecinoši pasakot ko tādu, uz ko klasesbiedrenei vairs nav ko atbildēt, vai arī tiešām iekraujot, bet tā, lai saprot, ka labāk pretī nesist. Ja to nespēj, labāk nemaz nesākt.

Panda, ļoti ceru, ka nepaklausīsi "sist" ieteikumiem. Vari attapties ar kriminālo ierakstu - priekš kam Tev tas, turklāt dēļ kaut kādas nejaucenes (meitene, protams, pati provocē, bet tas nav attaisnojums fiziskai vardarbībai)? Tādā gadījumā viņa izrādīsies upuris, un pamatoti.
Nezinu, cik tas iespējams, jo atkarīgs no situācijas, bet es ieteiktu ignorēšanu (vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet viens no potenciāli drošākajiem variantiem). Vari mēģināt būt maximāli draudzīga ar citiem, kas var vienmēr noderēt (tā teikt, sava armija).

Es iesaku atrast viņas vājo punktu, kaut ko par ko viņa jūtas nepārliecināti un dot pretī! Iesaku gan nolaisties līdz viņas līmenim, stāvēt "augstāk" un ciest? Priekškam? Sevi IR jāmāk aizstāvēt, arī tā, ja citādi nevar. Man arī bija klasē ņirgāšanās, solīja pa purnu utt... sāku dot pretī, aizvainot un ņirgāties - ātri vien atšuvās un pat līda draudzēties (protams nedraudzējos)

Nu ignorēt vienmēr labākais gadījums.
Bet ja nu galīgi nevari izturēt, ieteiktu tiešām gāzt pretīm, prasīt kur problēma? Kas vinai ir???

Es viņai pa mūli sadotu, vai kā jau minēja, censtos sameklēt viņas vājās vietas un izdomātu, kā to likt lietā, ja kaza negrib pa labam, tad vajag iet uz pilnu banku un parādīt kur vēži ziemo, lai viņas netīrā mute tev vairs nekad neko neteiktu, vajag iedzīt respektu. :-)