Noteikties izklausīšos pēc trīspadsmitgadnieces, bet nekad neesmu bijusi par sevi augstās domās. Daudz kompleksoju, nevaru izteikt konstruktīvu viedokli par sevi. Vienīgi, ejot ārpus mājas uzcērtos.
Nākot mājās no kursiem man vienmēr draugs sagaida, es vienkārši redzu, ka uz mani skatās pretējais dzimums. Griež arī galvas uz sāniem. Ejot smēķēt, vienmēr uz mani skatās tie kuri atnākuši smēķēt. Ieejot telpā tieku ievērota es. Tā nav paranoja! Es to redzu pati savām acīm. Puiši kaut ko savā starpā ķiķina un skatās uz mani. Vai man vienīgajai tā ir? Man tas ļoti nepatīk, ka tā dara. Kāpēc tāda attieksme pret mani? Kāpēc vispār viņi tā dara?
Varbūt, ka nemāku skaisti uzkrāsoties, sakomplektēt apģērbus, tāpēc par mani ķiķina? Vai arī varētu būt tieši pretējais, ka esmu skaista? Es goda vārds nezinu ko domāt. Ļoti nekomfortabli jūtos tādās situācijās.
55
