Izstāstīšu Jums, kā pagāja šī pēcpusdiena un vakars. Bet tas arī viss, vairs es Jums neko nestāstīšu, jo Jūs tikai, kā suņi riet protat. Un pierādīt kaut kādu taisnību, katram uzrakstītajam teikumam, man nav ne pacietības ne vēlmes. Ticēt vai neticēt, tas ir Jūsu ziņā, neprasiet, lai skaidroju Jums kaut ko, tikai lai Jūs noticētu.
Pirms kādas stundas pārbraucām mājās no slimnīcas. Jā, ja ir vāji nervi labāk nelasiet.
Pēc pusdienām, kad viņa apvainojās un aizcirta aiz sevis durvis. Man galvā bija nemiers un likās, ka būs tikai pareizi, ja iešu atvainoties, par to nolādēto veļas grozu. Tā arī darīju, pieklauvēju, teicu, ka ļoti gribu aprunāties. Viņa, neko neatbildēja. Līdz tikai ar trešo reizi, atvēra durvis. Viņai acīs bija asaras un viņa bļāva uz manis, lai lieku viņai mieru. Es teicu, ka tikai gribēju atvainoties, ka viņa mani pārpratusi un es nebūt negribēju viņu aizvainot vai ņirgāties, nopērkot to veļas grozu. Viņa teica, lai eju ar visu savu veļas grozu... Un cirta durvis ciet, bet es tikmēr biju atspiedis roku durvju ailē, nepaspēju novākt. Un viņa nocirta man pirksta galiņu un norāva visu nagu. Kādas pāris sekundes es tur tā stāvēju , skatījos uz pirkstu. Tad atjēdzos, sapratu, ka man trūkst naga un pirksta galiņā ir robs. Sāku lūkoties apkārt, meklēt, kur tie nokrituši, lai var ledū ielikt. Protams, nekur nebija. Tad nu šoreiz es sāku bļaut, lai ver vaļā nolādētās durvis. Šī atvēra, uzbļāva - KO?? Teicu: Tu mani durvīs iespiedi, vai Tavā istabā nemētājas mans nags ? :D Pacēlu parādīju roku. Viņai acis ieplētās, mute atvērās un pati nokrita uz zemes , atslēdzās. Mani tikmēr sāka pārņemt, neliela panika. Iedomājaties, stāvu ar asiņojošu pirkstu un šī pretī uz grīdas bezsamaņā guļ. Sāku censties viņu uzmodināt, purināju, bet nekā. Aizskrēju pakaļ ūdenim, uzšļakstīju viņai nedaudz uz sejas. Pamanīju, ka viņai matos kaut kas sarkans, pieliecos tuvāk, lai saprastu, kas tas ir. Tas bija tas pirksta galiņš ar visu nagu, viņa acīmredzot nokrita tieši virsu. Gribēju tieši piņķerēt ārā, bet tā vietā notika iespējams neliels pārpratums, jo tieši tai brīdi viņi atvēra acis un mēs tā kā sastingām uz brīdi, un nākamais, kas notika bija skūpsts, kas bija ļoti patīkami un man nekas nebija pretī. Pavisam aizmirsu par asiņojošo pirkstu. Tad mēs atjēdzamies, izpiņķerēju un savācu savu nagu. Viņa uzstāja, ka brauks mani līdzi, pat paņēma atslēgas un pati sēdās pie stūres. Ēm iebuktēja manai mašīnai aizmugurē bamperi, bet eh , ko nu tur vairs. Katrā ziņā pārējo ceļu brauca labi, bez starpgadījumiem. Atpakaļ arī pati brauca. Slimnīcā visu piešuva atpakaļ, arī pašu nagu (varbūt ne gluži nagu, bet to pamatni uz kā tas aug) lab tas nav svarīgi, katrā ziņā teica, ka visam vajadzētu sadzīt labi un būs okey.
Mēs tā īsti daudz neesam pēc tam runājuši, noteikti ne par to skūpstu. Bet nu mēs norunājām, ka iesim rītvakar uz randiņu. Nezinu kā tur, kas sanāks. Katrā ziņā agrāk man tādas vēlmes nebija, tagad ir radusies. Lai vai kā tur būs, tam noteikti vajadzētu būt jautri.
Var jau būt tomēr savu viņa būs panākusi.
ha un man tagad ir pankūkas ar ievārījumu.
Visu labu, paldies par uzmanību, vau!
29
