Tas ir ļoti pozitīvi, ka ir mērķis uz kuru tiekties. Jums vēl jāiztur divi mēneši (noprotu, ka pārcelsies pie viņa vai viņam tuvumā) un tad jau būs vieglāk. Man jāiztur vēl divas reizes pa diviem mēnešiem un tas jau šķiet rokas stiepiena attālumā tagad, tad kāzas un tad beidzot atkal kopdzīve. Šie mērķi ļoti palīdz nesabrukt.
Wallee Mums arī ir bijuši melnie. Atceros, arī bijām nolēmuši visu nokārtot klātienē. Protams, kā satikāmies, tā viss aizmirsās. Man ļoooti patīk Tava pozitīvā domāšana, man citreiz tas ir jāpamācās. :-)
Heh, tā pozitīvā domāšana šajā jautājumā man ir nākusi ļoti smagi un es ceru, ka uz palikšanu. Tikai pateicoties šiem smagajiem brīžiem un apziņai, ka tas viss var patiešām pazust, es esmu iemācijusies novērtēt to kas man ir un ka ar savu attieksmi es to varu pazaudēt. Bieži vien pēdējā laikā sanāk salīdzināt savu draugu ar apkārtējiem vīriešiem un esmu sapratusi, ka rīcības un komunikācijas ziņā es savu draugu negribētu mainīt ne pret vienu no viņiem, jo esmu sākusi novērtēt pat ikdienišķus sīkumus, kas tomēr ikdienā daudz nozīmē, kad viņu vairs nav.
Tikai pateicoties šiem smagajiem brīžiem un apziņai, ka tas viss var patiešām pazust, es esmu iemācijusies novērtēt to kas man ir un ka ar savu attieksmi es to varu pazaudēt.
Šis ir tieši tas, ko man vajadzētu vēl pamācīties. Īstenībā, citreiz pārim attiecībās ir vajadzīgs šis attālums un grūtības. Tas liek pārdomāt daudzas lietas, saprast savas patiesās jūtas, domas. Jā, tie sīkumi ir ļoti jauki. Sajūtas, kad dzirdi sava vīrieša balsi dzīvē... (l)
No šādiem brīžiem pārsvarā arī mācāmies. Nenožēloju pat to, ka reiz uz četriem mēnešiem bijām šķīrušies, jo tad mēs nebūtu izmainījušies tā. Arī nošķirtību nenožēloju tagad, jo esmu kļuvusi daudz patstsvīgāka un neatkarīgāka. Ne vairs tāda vīrieša atkarībniece :-D
Wallee Nu, mēs tā nopietni šķīrušies bijām uz kādu stundu. Viņš nenoticēja, ka viss izdosies. Es saņēmos, iesaistīju cilvēkus no malas, visu sarunāju, dusmīga piezvanīju un pateicu, lai rīt mani gaida pie dzīvokļa durvīm. Attāluma attiecības no vienas puses ir tāds velns, bet no otras iemāca ļoti daudz vērtīga. Jā, es cenšos kļūt patstāvīgāka, bet viņš jau neļauj. Citreiz par to arī izceļas kāds kašķis. :-D
Attāluma attiecībās grūtākais ir tas, ka nav iespējams tā kārtīgi izrunāties, sazvanoties galīgi nav tas, man vajag cilvēku tajā brīdī blakus. Un ja nav iespējams izrunāties, tad viss negatīvais krājas. Katrā ziņā, novēlu jums abiem izturību, viss ir pārvarams, ja vien patiešām ir tāda vēlme. :-)
4041
