Draugs negrib bērnu.

Ko nozīmē - tikai? Tu ko, esi ar mieru 2 gadus no dzīves izniekot dēļ cilvēka, ar kuru netaisies dibināt ģimeni?

Kàpèc izniekot? Man ir bijušas attiecības pat vairàk kà 2 gadus, pirmajàs 17-20 gadi es biju pavisam noteikti par jaunu un nenobriedušu bèrnam! Otrajàs- biju vecàka un gudràka un vienalga nebiju gatava ne kàzàm ne bèrniem! Vai uzskatu par laika izniekošanu? Hmm , nè. Attiecības daudz ko ir devušas turpmàkajai dzīvei :) varbūt, ja būtu turpinàjušàs tàs attiecības varbút būtu bijušas arī kàzas (tiku bildinàta) bet nu, bérniem gatava esmu tikai 29 gados :D un pat tagad, neesmu par to pàrliecinàta!

Man ir bijušas attiecības pat vairàk kà 2 gadus, pirmajàs 17-20 gadi es biju pavisam noteikti par jaunu un nenobriedušu bèrnam!

Es tajā vecumā vispār nemēģināju veidot nekādas attiecības. Priekš kam?

Nu tas ir forši, ka gribi bērnus. Tik tad arī partnerim ir jābūt uzticamam, tāds kurš pie pirmām grūtībām nemetas bēgt. To jau var arī pārbaudīt pirms bērna, cik droša tu par viņu jūties vai viņš tev palīdz vai tikai ir jauks, kad viss ir labi.
Manuprāt, bērns 20 gados ir labāk kā bērns 40.

Par tiem bērniem 40 gados, es agrāk arī tā domāju, ka labāk 20, nekā 40. Tagad pārdomāju. :-D Es savai mammai dzimu, kad viņai bija 20 gadi, bet mana mamma ir tāda... nu ļoti vecišķa savam vecumam, šausmīgi konservatīva un aizspriedumaina. Viņai ir ļoti novecojuši uzskati, piemēram, mana drauga mammai 69 gados ir daudz modernāki, progresīvāki un liberālāki uzskati nekā manai mammai viņas 47 gados, bet viņa cenšas citu cilvēku dzīves sakārtot pa plauktiņiem un analizēt lietas, kuras nav jāanalizē (kas pirms kāzām dzīvo kopā, kam bērni dzimst par agru, kam par vēlu, kam ir pārāk lētas drēbes, kas pārāk daudz tērē drēbēm, utt.), mana mamma arī izskatās un ģērbjas kā 10 gadus vecāka sieviete. Tai pat laikā pazīstu 55-60 gadīgas sievietes, kuras ir kā draudzenes. Slaidas, modernas, apmeklē pasākumus, interesējas par jaunākajām tendencēm it visā, utt. Un man pat ir aizdomas, ka manai mammai tas tā ir, jo mana mamma bija šķirtene, kad viņai bija mazāk gadu nekā man tagad. Praktiski viņa bija vientuļā māte, kura veltīja visu laiku rūpēm par mani, tādējādi izkrītot no aprites uz gadiem 10, ne par ko citu neinteresējoties. Lūk rezultāts. Daudzas sievietes, kuras dzemdē 40 gados, ir saprotošākas un liberālākas mātes.

Cerēju, ka vīrietim tomēr drīz jau tuvojas 30 gadu slieksnis, pašsaprotami, ka sāks domāt par pēcnācējiem.

Visi nedzīvo pēc viena standarta. Redz, tu pati izdomāji,ka viņš agri vēlēsies bērnus nevis reāli par šo tēmu runājies ar vīrieti,lai uzzinātu viņa dzīves uzskatus. Tik nopietnas lietas tomēr ar laiku attiecībās ir jāpārrunā,lai spētu tām nodoties vai tieši pretēji katram iet savu ceļu dažādo uzskatu dēļ.

Es negribētu pirmdzimto ne 20, ne 40 gados. Pati mammai esmu dzimusi 40 gados un apzināti, bet es esmu trešais bērns. Mamma jau pensijā, bet man tikai 26 gadi, šķiet nedaudz par daudz. 20 gados atkal ir par agru. Es gribu, lai man vairāk vai mazāk dzīve ju ir nodrošināta, izglītība iegūta, pa karjeras kāpnēm pakāpusies un mājoklis iegādāts. Kad būs bērni, tad vēlos tiem veltīt nedalītu uzmanību, nevis vēl mācīties augstskolā, mēģināt izsisties darbā un dzīvot īrētā dzīvoklī ar mašīnu kredītā.

Es gan lasu un brīnos par tādu knapi, bet tomēr jūtamu nosodījumu pret vīrieti. Redz, ja jau viņš nenovērtē TAVAS vērtības, tad tas nav tavs īstais. Sorry, bet bērns nav gluži "vērtība". Tās ir milzīgas pārmaiņas dzīvē, atbildība, un galu galā - bērns sasaista divus cilvēkus uz mūžu. Ja mani spiestu uz bērnu, un to veltu uz "ak, tu jau manas vērtības necieni", man rastos nopietni jautājumi, vai tam cilvēkam ir visi mājās.
Autorei ir tikai (!!!) gadu. Labi attiecības, bet bērnus varbūt tomēr ne visi ir gatavi radīt ar 20 gadnieci?

Es te iespraukšos ar savu rūgto dzīves pieredzi - plānot ir viens, bet ir tāds teiciens "Cilvēks plāno, Dieviņš dara!" un ļoti bieži pāri neapzinās, ka tagad hops, vienu reizi pamēģinās un sanāks. Maniem draugiem arī vīrietim tuvu 40 un viņš bija izdomājis perfekto vecumu, kad kļūt par tēti, bet, diemžēl, vairāk kā 2 gadi pagāja, kamēr izdevās ieņemt mazo un visa izplānotā ideālā dzīves shēma vējā.

v35 izklausās pēc pilnīga foruma blatotāja un fantazētāja :-D Smieklīgi komentāri. Izklausās pēc viena resnā čuvaka no "aferisti v sitjah". :-D

Es vismaz kā ģimeni redzu vīrieti un sievieti, kas pirmām kārtām ir pāris, vēlams laulībā, kad ir gatavi pavadīt atlikušo dzīvi kopā, tad var domāt par kādu, kas pievienosies, kas radīsies no abiem. Jo līdz ar bērnu protams radīsies arī kkādas grūtības, ko tad arī kopā pārvarēs. Arī, kad bērns/i, būs izauguši, atkal paliks divi, kā sākumā..
Nevaru iedomāties otram uzspiest kko tik lielu, dzīvi mainošu, atbildību uzliekošu, kā bērnu... Tam pavisam noteikti ir jānāk pēc abu iniciatīvas. Tas arī viss. Gaidi, kad otrs būs pirmām kārtām gatavs apprecēt Tevi un tad arī plānot bērnus.

man tieši viens draugs ap 30 netīšām uztaisījis bēbi savai draudzenei, kurai 21. bēbis vēl tikai puncī, bet nekad mūžā neesmu viņu redzējusi tik nelaimīgu. sācis dzert, nezin, kur lai atrod labāku darbu, lai var uzturēt ģimeni (jo draudzene ar savu vidējo neko labāku par pārdevēju nedaudz virs minimālās dabūt nevar), īsāk sakot - izskatās pēc nelaimes čupas.
un jā, kādu gadu viņi ir kopā.

default, tavam draugam ap 30, bet vēl nezināja, kā rodas bērni? "Netīšām uztaisījis bēbi"? Nav brīnums, ka cilvēks, kas ap 30 netīšām uztaisa bēbi nevar atrast labāku darbu un sāk dzert - tā ir vājuma pazīme. Njā, daži arī ap 30 ir puišeļa prātā.

man neliekas, ka neplānota grūtniecība uzreiz nozīmē, ka cilvēks nezina kā rodas bērni. ir 1001 variants kā tas var notikt. ;)
to, ka viņš ir vājš, nobijies un nav gatavs bērnam gan nevar noliegt. lielākais vairums 30gadnieku mūsdienās vēl ir kā pusaudži. es brīžiem pat neticu, jo izskatās un uzvedās kā uz 20, bet še tev - 30.

raven ir kāda tev zināma kontracepcija,kas ir 100% droša par ko cita pasaule vēl nezina?

Dr, man liekas, ja Tev bērns nav vērtība, tad nē, nevienam nevajadzētu bērnu Tev uzspiest, bet, ja otram bērni ir svarīgi, tad neredzu, kāpēc otram būtu jāpiekāpjas Tev. Līdz ar to - varbūt neesiet viens otram īstie, tā teikt, jo, paliekot kopā, vienam nāksies piekāpties un "ciest". Simples. Neredzu kāds te būtu nosodījums.
Par tēmu - ir jau pietiekoši daudz izņēmumi, bet 20 gados arī neredzu akūtu vajadzību steigties ar bērniņa ieņemšanu. Un noteikti negribētu (personīgi) apzināti palikt stāvoklī, ja otrs nevēlas bērnu. Cietīs visi iesaistītie un riskēsi ar to, ka bērns tiks beigās vainots pie visām problēmām, un man tas tiešām liekas netaisnīgi attiecībā pret bērnu.

default, ak, dieniņ! Bērns vēl nav pat piedzimis, bet vīrietim jau liekas, ka iestājies pasaules gals?... Kur tādi nenobrieduši idiņi rodas?... (t)

Bērni var būt vērtība, bet tas nebūt nenozīme, ka cilvēks uzreiz tos vēlas šeit un tagad. Es arī novērtēju ģimeni, bērnus ierastajā vērtību izpratnē, bet pati pagaidām to savā dzīvē nevēlos. Es to biju vairāk domājusi tā, ka bērns ir ne tikai kaut kāda vērtība morālā nozīmē, bet bērns reāli ir dzīva radība, tā ir milzīga atbildība, tā izmaina dzīvi (un būsim reālistiski - ne visiem uz labāko pusi..), tās ir finanses, laiks, ierobežojumi. Un jā, protams, ka ir vecāki, kuri saka, ka bērni neko neierobežo un blablabla, bet tas ir pilnīgs bullshits.. :-D īsumā - tas, ka vīrietis nevēlas bērnus pašlaik, nebūt nenozīmē, ka ģimene/bērns nav viņa dzīves vērtību sarakstā..

v35 izklausās pēc pilnīga foruma blatotāja un fantazētāja Smieklīgi komentāri.

Ja Tev nepatīk mani uzskati - nelasi manus komentārus. Tevis dēļ savus dzīves principus pilnīgi noteikti netaisos mainīt.

nezin, kur lai atrod labāku darbu, lai var uzturēt ģimeni

Nu ja vīrietis 30 (!) gados vēl finansiāli tik tālu nav izaudzis... Bēdīgi.

Piemērs "iz dzīves" - draudzenes ex sāka satikties ar meiteni, kura plus mīnus apzināti palika stāvoklī 2 mēnešus vēlāk. Viņš to meiteni nemīlēja un nemīl joprojām. Apprecējās uzreiz, kopā dzīvo, it kā ir ģimene. Bet reāli, satiku čali relatīvi nesen, viņš neslēpa to, ka nav laimīgs... tā arī teica, ka ar sievu kopā ir dēļ bērna, jo pats par sevi bērns viņam ir pats galvenais un šajās attiecībās palicis dēļ bērna. Bet vai viņš ir laimīgs? Nope, nav. Nu nav visi nenobrieduši un vēl nez kādi.. joprojām ir tādi, kuri uzņemas maksimālu atbildību, tomēr ja cilvēks nav gatavs bērnam (vienalga vai viņs "nav vēl pieaudzis", nav sapratis vai viņa otrā puse ir īstā, pagaidām nav stabils dzīvē utt), tad nav... tas nav kaut kas par ko apvainoties, manuprāt.