Sveikas! :)
Man ir tāda interesanta situācija izveidojusies. Ar draugu tiekamies 2 gadus, man ir 20 gadi, viņam 28. Es vienmēr esmu dievinājusi bērnus, tāpēc arī meklējot sev partneri vienmēr esmu izvēlējusies vecākus vīriešus, jo zināju, ka agri gribēšu bērnus. Tā bija arī sākot tikties ar viņu. Cerēju, ka vīrietim tomēr drīz jau tuvojas 30 gadu slieksnis, pašsaprotami, ka sāks domāt par pēcnācējiem. Taču tā nav. Pretēji manai sajūsmai, viņš nedomā, ka ir īstais brīdis un tamlīdzīgi. Arī vispārīgi pret bērniem īpašas simpātijas neizjūt. Visās citās jomās attiecības ir lieliskas. Manuprāt, būtu muļķīgi cerēt, ka kaut kas mainīsies, jo tomēr būtu sāpīgi sirdī, ja piedzimtu bērniņš, bet no abu vecāku puses nebūtu vienādas mīlestības. Ko domājat par šādu situāciju? Varbūt kādai ir bijis līdzīgi?
100
