17.gadi,nav motivācijas mācīties

Nesaprotu šo tekstu. Izteicējs ir, teikuma priekšmeta nav. - negrib mācīties. Kas negrib mācīties? Mūsdienu pusaudži? Kaimiņš? Dēls? Draugs? Un kas ir šis mistiskais teksta autors?

Šis dīvainais izteiksmes stils liek domāt, ka cilvēki mēģina distancēties, uztver viens otru kā svešinieki.

Dainaaa - tur jau tā sāls, ka nekur nav minēts, ka viņš visu dienu novārtās pie datora. Tāpēc ir svarīgi izsvērt, vai negrib, jo slinkums, vai arī negrib, jo redz mazliet augstāk par to, ko māca skolā :)

Kā jūs zināt, ka viņš? Varbūt viņa. Varbūt tas. Varbūt viņi.

Nerea - dusmīga šodien?:) Ja nepiesienas pie teikuma uzbūves, palasa mazliet tālāk par pirmo rindu un mēģina izprast kontekstu, tad ir pilnīgi skaidrs, par ko iet runa!

Neesmu dusmīga. Domāju par cilvēku neprasmi skaidri izteikties. Pie vainas noteikti ir interneta valoda un steiga. Neņemiet ļaunā!

Es arī nesaprotu - tas ir dēls? Jo tālāk rakstīts par to, ka no rīta vecāki ir darbā, viņš saka, ka negrib celties. Kam viņš to saka? Neko nesapratu.

Negrib mācīties? Nu tad lai nemācās! :-) Tik vienkārši. Ar laiku pats sapratīs.

Dēls,dēls.
Par pamošanās,tas ir pēc tam jau,kad zinu,ka nav bijis skolā.
Nu es negribu vēl tam piekrist,negrib,lai nemācās...visi esam bijuši tīņu vecumā,un dažreiz ir vajadzīga ievirze...atstāt visu kā ir...nē,mierīgu sirdi to nespēju....jo zinu,ka vēlāk var nožēlot....

Ja nekļūdos, tad vidusskolā neauklējas un neatstāj uz otru gadu, bet pēc noteikta skaita nesekmīgo atzīmju izslēdz no skolas. Vismaz manā skolā tā ir. Atstāšana uz otru gadu ir pamatskolā.
.
Parasti tādā vecumā reti kurš jaunietis grib ieklausīties vecākos, tāpēc morāļu lasīšana un spiešana mācīties tikai rada pretējo reakciju gaidītajam. Vēl variants parunāties ar klasesbiedriem, lai tie, kam labāk veicas tajos priekšmetos, kuri nepadodas puisim, palīdz viņam, vismaz ievirza domas pareizajā gultnē, lai viņš izvilktu vismaz sekmīgas atzīmes. Kādas ir viņa attiecības ar klasesbiedriem? Ja ir normāla draugu kompānija, var arī ar viņiem parunāt, lai kaut kā sniedz palīdzību.
.
Vēl iespēja parunāties ar skolotājiem, kuri māca tos priekšmetus, kas nepadodas. Lai iedod kaut ko papildus, varbūt vieglāku, kaut kādas prezentācijas, nelielus referātus, lai izdotos nopelnīt normālu atzīmi. Parasti, ja skolotājs redz, ka skolēns vēlas izķepuroties un ir ieinteresēts par savu nākotni, tad dod iespēju. Esmu pati parasti saskārusies ar diezgan pretimnākošu attieksmi, ja vien prot sarunāt.
.
Lai veicas!;-)

Es arī ieteiktu padomāt par psihologu. Izklausās pēc depresijas. Varbūt skolā nav draugu, varbūt skolotāji pazemo, varbūt vienkārši depresijas dēļ neredz jēgu nekam... var būt daudzi iemesli. Bet ir ļoti jāuzmanās kaut ko nopietnu neattaisnot ar slinkumu. Iespējams, ka slinkums, bet es tomēr minētu, ka kaut kas dziļāks...
Ja psiholoģiski jautājums ir atrisināts (ja!), tad būtu nedaudz skarbāka un gribu prasīt - kur jauneklis saņem naudu? Ja neiet uz skolu, nedodiet kabats naudu. Ja nopelna labas atzīmes, samaksājiet. Sēžot mājās ēdiens ir un jumts arī, citu neko nevajag. Es tiešām ieteiktu ne kapeiku nedot. Sākumā dot tikai un vienīgi pusdienām, zvanīt audzinātājai un pārliecināties, ka ir skolā(katru dienu, ja vajag!). Ja nopelna labas atzīmes tad iedot vairāk nekā pusdienas naudu.

Nezinot visas detaļas un sīkumus, man vairāk izskatās, ka puisim nepatīk šīs pārmaiņas dzīvē. Jūs aizbraucāt uz svešu valsti. Cik saprotu, pusaudzim nācās atvadīties no saviem draugiem, sev pierastās vides, skolas un valodas, lai "ielektu" pavisam svešā vidē visai jūtīgā vecumā. Un iespējams, pat tas sākums, kas jau pats par sevi ir pilns ar dažādiem pārdzīvojumiem un jauniem iespaidiem, nav bijis nemaz tik veiksmīgs (ja reiz izskanēja tas, ka ir gājis sliktā skolā sākumā, kura pašam nav patikusi). Puika varbūt vnk ir noguris un jūtas kā svešinieks un ne savā vietā. Draugi viņam ir? Hobiji? Viņš iziet no mājām ar kādu tikties un patusēt? Varbūt viņam nepatīk ne svešā valoda (varbūt viņam ir grūtības uztvert tos priekšmetus valodas dēļ?), ne valsts, ne cilvēki viņam apkārt?... Problēmas skolā ar sekmēm drīzāk ir simptoms kaut kam, kas notiek ārpus skolas.

Nē,nē,tai sliktā skolā negājām.Darbs ir tāds,diemžēl vai par laimi,ka sanāk šādi mainīt dzīves vietu uz pāris gadiem.
Jā,viņam ir divi hobiji,kas attīstījās šeit,sāka spēlēt muzikas6 instrumentu un iet sportā.Abi ļoti patīk.
Tas ka bija jādodas prom,nu jā draugu dēļ nepārāk patika.Bet to ka atrodas šeit ir priecīgs,patīk šī vide un dzīve.
Tādu draugu īsti nav,ar ko iet ārā patusēt...saka,ka tie kas viņam ir skolā,tie parasti nekur neiet.Kaut mēs sakam2 viņam,tak aizej ar džekiem vai meitenēm kaut kur,savādāk skola un mājas,vairs nekas...garlaicigi taču.
Par psihologu...varbūt,ka tiešām ir jaaiziet...varbūt ka tiešām kaut kas sēž sirdī...kaut arī nekad neko nav slēpis...melojis ja...bet pēc tam par meliem atdzistas un lūdz piedošanu.Nav no tiem,kas sevi ieraujas...
Vakar zvanīja no skolas un brīdināja,ja būs vēl neattaisnoti kavējumi tiks izslēgts no skolas...
Aizvakar izrunāja,na lūk ko ir ar savu melosanu panācis...u, ka ja izslēgs no skolas ir divi varianti-iet strādāt vai sliktā skola,no kuras mēs sākumā pilnībā atteicāmies,jo citur nepieņems.Saka ka saņemsies un centīsies visu labot...Godīgi sakot ticības nav...:(((((((
Kad vakar jautāju vai bija pie kāda skolotāja kur viņam ir jālabo..viens nesot skolā bijis..kad pajautāju par to priekšmetu kas jau beidzies un nebūs,teica,par to aizmirsu...Tātad es secinu,ka viņš tomēr nesaprot lietas nopietnību,vai varbūt es kļūdos.
Varbūt esmu pārāk sastresojusies...
Katrā ziņā,paldies,kas uzklausīja un atbildēja man,jāsaka sirds pilna..

Nu, ja viņš melo un viņam nevar uzticēties, kāpēc nesazinies ar pašiem skolotājiem un neizrunā situāciju. Varbūt viņi tevi var brīdināt, kad dēls neizpilda mājasdarbus vai vismaz personīgi uz e-pastu atsūtīt, kas bija uzdots, lai nav visu laiku dēls jātincina. Nerunā ar dēlu, ja netici viņa vārdiem, bet runā ar skolas peronālu, ko viņu varētu darīt, lai palīdzētu tev audzināšanā un sekmēs.
Mūzikas instruments ir visai vientuļa nodarbe. Un kas par sporta veidu? Kāpēc tur nav to draugu ar kuriem kopā patusēt pēc treniņa?... Vai arī tas sporta veids arī ir individuāls?
Nu nezinu, cik ļoti var ticēt tam, ka viņam viss patīk, ja viss, ko viņš grib un dara - tup mājās viens. Vēlēšanās patverties no visiem un noslēgties runā par to, ka viss, kas ir ārpusē, viņam liekas svešs, neinteresants vai pārāk apgrūtinošs un sarežģīts. Kā viņam ar valodu? Viņš tiešām to ir paguvis tik labā līmenī, ka spēj tikt līdzi vidusskolas vielai?

Es uzskatu, ka tad tiiri ir no beerna audzinaasanas. Jaa, tagad jau gruuti vairs ko labot. Jacer, ka pats naaks pie praata. Bet us uzskatu, ka beernam jau no mazotnes ir jamaca buut patstavigam un atbildigam.

Nepiekrītu. Jo kā izskaidrosi to, ka no vienas ģimenes nākuši bērni var tā atšķirties, kaut gan audzināja vienādi vieni un tie paši vecāki. Viens aizies neceļos, otrs būs biznesmenis, piemēram. Nu vai tad Jūs visi brāļus un māsas ko pazīstat varētu nosukt par ūdens lāsēm vai ar līdzīgu uzvedību, domāšanu?

sharmantaa
Cik man gadījies redzēt, tad vairums bērni izaug pašplūsmā. Tā viņi izaug pēc brīva ģimenes modeļa, jeb iespaidojas no apkārtējiem. Bara instinkta vadītie, kas skries līdzi tiem, kas krutākie.... Var jau audzināt arī neviļus, jebšu vienkārši kādam sniedzot vairāk laika, vairāk uzmanības, rūpes. Jeb no tā paša ģimenes modeļa. Līdz ar to, nav iespējams uzaudzināt vienādi. Bet dot skatu uz dzīves vērtībām gan var.
Kopumā jau es tikai gudri (vai citu prāt ne tik) runāju, jo nevienu bērnu neesmu izaudzinājis :D Tikai tik cik vērojis un lasījis :) Gaidu savu iespēju aplauzties ;D

ka tomēr bez izglītības nekur nevar.

Kopumā gan piekritīšu (ne gan burtiski). Mūsdienās izglītība ir vajadzīga. Pirmkārt jau ļoti daudzkur tā ir prasība, bez nemaz nevari ieņemt amatu. Otrkārt bez izglītības tiek piešķirts zīmogs. Arī pašcieņai un pašizaugsmei ir vajadzīga izglītība (vismaz man). Jā, ir Bili Geitsi, Stīvi Džopsi utt, bet tādu ir 1k no miljardiem. Man reiz bija tiešais priekšnieks ar pamatskolas izglītību- teikšu cirvis manā profesijā.
(t)
Es sevi neredzu bez izglītības. Kaut vakarenēs, vakaru studijās, neklātienēs, bet ir jāmācās. :-)
Man tas, ka tev ir vai nav izglītība uzreiz nenorāda esi gudrs vai stulbs.... bet tas vai tu gribi izglītību- gan.

What? Es nespēju noticēt tam, ko es izlasīju, un vēl vairāk nespēju noticēt tam, ka vecāki netiek galā ar nepilngadīgu personu. 17 gadi ir praktiski pieaudzis cilvēks, citi šajā vecumā jau uzsāk patstāvīgas darba gaitas, dažas jau bērnus dzemdē un audzina. Nekāds sasniegums tas nav, bet nu 17 gadi - tas nav bērnudārznieks. Mans draugs 17 gadu vecumā sāka strādāt pilna laika darbu savā pašreizējā darba vietā.
-
Uzskatu, ka cilvēkam 17 gadu vecumā ir vai nu jāmācās, vai jāstrādā. Par to, ka dažas stundas apmeklē, dažas nē - a cilvēks neaizdomājas, ka nevarēs dzīvē darīt tikai to, kas patīk? Jebkuram pieaugušajam ir darba pienākumi, kas patīk vairāk, kas patīk mazāk. Jautājums - kas šo jaunieti uztur? Vecāki? Ja tā, tad vecākiem ir tiesības noteikt, kur viņš atradīsies un ko darīs.
-
Ja neiet uz skolu, nav jādod pusdienu nauda. Priekš kam? Ja aiziet uz 2 stundām, var paēst mājās. Viņš internetu lieto? Uzliec jaunu paroli wifi, ja ir ar vadu - uzliec parenting control visiem izklaides portāliem un soc. tīkliem. Kas maksā par telefonu, kas dod naudu priekšapmaksas kartei? Pieslēdz pieslēgumu bez interneta. Kas pērk drēbes? Ja neiet uz skolu, var arī pagājušā gada drēbēs pastaigāt. Ja piegriezīsi finanses, drīz vien kļūs plastisks kā plastilīns.
-
Vai nu jaunietis sāk iet uz skolu, bastotās stundas ir 0, vidējā atzīme tik un tik, un tad pakāpeniski sāk atgūt labumus kā kabatas nauda, jaunas drēbes, vai nu lai iet strādāt! Un uztur sevi pats, maksā daļu komunālo. Pāris mēneši Narvesenā un skries uz skolu kā mīļais. Zinu visus šo paņēmienus, draudzenei problēmbērns šajā vecumā.
-
Personai līdz 18 gadu vecumam vecāki ir atbildīgi par to, kur viņš atrodas un ko dara, vecāki arī var noteikt, ko viņš darīs un ko nedarīs. Uzskatu, vai nu videne/arodene, vai nu darbs, veselam cilvēkam citas alternatīvas vienkārši nedrīkst būt.

Es gan sevis aprakstītos paņēmienus neuzskatu kā normu jebkurā dzīves situācijā, bet, ja ar bērnu ir runāts, pārrunāts, analizēts, kāpēc tā dara, bet nekas nepalīdz - te jāķeras pie brutālākām metodēm, citādi izaugs kretīns, kas sitīs māti, lai varētu mātes pensiju nodzert. Var negribēt mācīties, bet tad jāiet pastrādāt.