Ar ko jūs visvairāk lepojaties?

Es tavu saprast to tavu domu. Tev arī ir taisnība savā ziņā... Taču mana ģimene ir kaut kas tāds, ko mēs veidojam visi (iesaistītās personas) kopā. Katrs no mums kaut ko ziedo, iziet uz kompromisiem, plāno u.tml. - kopīgu mērķu sasniegšanai. Tas, ko mēs sasniedzam kā ģimene - tas ir lepošanās vērts. Vienam darīt kaut ko priekš sevis ir apsveicami! Bet pastāv arī komandas darbs, kur ir iesaistīti vairāki cilvēki un katram sava loma, lai visi būtu laimīgi. Galu galā, ja vīrs teiksim izdomās iegūt papildus izglītību - bērniem un man nāksies ieguldīt savu laiku, lai ģimene to spētu pavilkt (tas nozīmēs mazāk pavadīts laiks kopā, iespējams spiedīgāk ar finansēm - mums visiem, man vajadzēs uzņemties vairāk rūpju, kamēr vīrs apmeklēs studijas vai rakstīs kādus studiju darbus utt.). Es lepošos ar vīra sasniegumiem, jo es tajā ieguldīju daļu sevis. Tas būs kopīgs projekts. Viņš nevar pats izlemt, ka tagad pametīs darbu un ies studēt. Viņa lēmumi iespaidos visus mūs un visi mēs tad arī kopā ejam tam cauri.

Un vispār... man liekas kaut kā normāli lepoties arī ar cita cilvēka sasniegumiem. Galu galā, es šo cilvēku mīlu.

Piekritīšu Neons, tajā brīdī, kad mans bērns ir pasaules klases sportists, jo es viņu 15 gadus 4x nedēļā vadāju uz nodarbībām, un mans vīrs ir prezidents, jo es viņam visos iespējamos veidos palīzēju tur nonākt, tad jā, tas ir pietiekami lielā mērā MANS sasniegums.

tas ir pietiekami lielā mērā MANS sasniegums.

Sasmējos. Tavs sasniegums tur,manuprāt, ir 0. Tavs nopelns, ka pamodies un aizvilki uz treniņu jā, bet tavs saniegums te ir spēcīgs vārds.
Bet par lepošanos ar citu sniegumiem, tas ir iespējams un normāli.

Redzi pasi sportisti gan Dukuri gan citi uzskata citadak, par saviem sasiegumiem saka paldies tieisi vecakiem, un atzist ja ne vecaku tadu saniegumu nebutu!:-P

Lepojos ar savu tēti. Nē, man nav pilnīgi nekādu nopelnu, ka viņš ir ticis laukā no tās bedres, kur bija, ja nu viņš varbūt kaut kur ir paturējis mani prātā, kā vienu no motivācijām, lai nedzertu, taču es lepojos par to, kā viņš ir spējis mainīties.
Par sevi, es neesmu lepna. Neceļu sevi saulītē un nelielu, ko esmu sasniegusi, to esmu, bet es varu arī vairāk un tas, kas ir tagad, ir tikai mazumiņš, tikai pirmie soļi un es ar tiem baigi nelepojos.

Vareetu domaat, ka tie prezidenti vai zinaatnju doktori bez savaam maajaas esoshajaam sievaam/partnereem nebuutu tikushi ieveeleeti vai uzrakstiijushi disertaaciju, peetniecisko darbu. Beernu vaakjiishana un zupas katla vaariishana jau nu nekaadiigi to nebuus veicinaajusi. Cita lieta, ja partnere/sieva buutu zinaatniskaa asistente un vaaktu materiaalus disertaacijai va peetiijumam vai prezidenta gadiijumaa vadiitu priekshveeleeshanu kampanjas un rakstiitu runas. Tad vareetu sev sist pie kruutiim un lepoties ar savu ieguldiijumu.
Nu nevajag sevi celt debesiis ar neesoshiem nopelniem. Maajas eoshas Sievas/partneres un beerni tieshi panjem laiku un liidzekljus nevis dod kaut kaadu bonusu. Ja runaajam par tiem, kuri par visaam vareem pashi ir veeleejushies gjimeni un beernus, tad, atvainojiet mani, ja cilveeks veeleetos to zinaatnisko darbu uzrakstiit, tad rakstiitu ar vienu roku shuupojot ratus vai ar beernu ratos stumtos uz biblioteeku, ja nu gadiijumaa sieva sadumpotos, bet zinaatniskais darbs jebkuraa gadiijumaa taptu, vienkaarshi tas buutu laikietilpiigaaks process. Tas pats attiecas uz toposho prezidentu, vins noliigtu aukli un taapat baloteetos veeleeshanaas, ja sieva kategoriski pretotos pieveersties beerniem, kameer shis velta laiku politikai.
Nepaarveerteejiet savu ieguldiijumu, daargaas beernkopes un maajkopes. Lepojieties ar savaam skaistajaam tamboreetajaam sedzinjaam, orhideju shkjirneem, izstaadee uzvareejusho suni, pashceptajaam torteem, blogu, uzrakstiito sievieshu romaanu, apguuto sveshvalodu, da ar jebko, ko juus PASHAS daraat, bet, nekladziniet par savu ieguldiijumu viira/partnera zinaatniskajaa darbaa vai virziibaa pa karjeras kaapneem, jo juusu ieguldiijums tajaa visaa ir pashpasludinaats, vins, ja to buutu veeleejies, izdariitu arii bez jums, lai kaa juus to neveeleetos dzirdeet.
Skumji, ka dazhas it kaa citaas teemaas sapraatiigas sievietes, kaa vieniigo, ar ko lepoties, speej mineet tikai beernus un viiru. Vai tieshaam vieniigaa interese un nodarbe, nestraadaajot algotu darbu, ir beernu vaakjiishana un viira uzpaseeshana? Skumji un truli. Taadi eksemplaari arii rada stereotipu, ka nestraadaajosha sieviete ir dumja trula un izdziivot nespeejiiga.

Redzi pasi sportisti gan Dukuri gan citi uzskata citadak, par saviem sasiegumiem saka paldies tieisi vecakiem, un atzist ja ne vecaku tadu saniegumu nebutu!

+++
Cik man ir gadījies saskarties ar cilvēkiem, kas sasnieguši panākumus, viņi tiešām jūtas pateicīgi saviem tuvākajiem. Galu galā atbalstam dažādos veidos ir arī diezgna liela nozīma :)
Vairāk jābrīnās par to, ka citus mēdz satraukt tas, ka ir cilvēki, kas lepojas ar tuvinieku panākumiem :D

Es domāju, ka neuztrauc, vienkārši izsaka savu viedokli par to, ja jau šāda diskusija radusies. Man nešķiet dīvaini, ka lepojas, tas taču ir tikai normāli, bet man gan šķiet tā interesanti, ka cilvēkam viņa sasniegums ir kāda cita paveiktais un ka pats ne ar ko nevar lepoties tīri sev... kā personībai.

Es gan nepiekrītu, ka mātes/mājsaimnieces nepalīdz saviem vīriem sasniegt viņu mērķus. Un kā vēl palīdz! Tā ir liela ekstra, ka rūpes par māju, bērniem un dažādiem ikdienas organizatoriskajiem jautājumiem ir nost no viņu pleciem, kas dod papildus laiku un enerģiju, ko ieguldīt savā karjerā. Tiešā veidā varbūt sieva arī nav palīdzējusi rakstīt disertāciju utt., bet ir radījusi apstākļus, lai vīrietis varētu ar to visu nodarboties.
Strādājošām sievietēm nereti sanāk tas variants, ka kuļas reizē pa darbu, studē, audzina bērnus, šrubē māju un taisa ēst, un rezultātā pilnu uzmanību nesaņem neviens no darāmajiem darbiem. Ja būtu tāda iespēja deleģēt mājas pienākumus kādam citam, esmu pārliecināta, ka karjera no tā ļoti iegūtu. Gana daudziem vīriešiem tā ir realitāte, sievietēm visbiežāk ne.

Varbūt sev nelepojas, jo pieticīgais latvietis :) Pieticīgais latvietis neleposies ne ar nobeļa prēmiju, ne 7 svešvalodu zināšanām. Jo - ko nu es, es jau neko.

Es, piemēram, vairāk lepojos ar tuvinieku panākumiem.. nekā saviem. Negribas jau domāt, ka man tādu nav :)

cormeum, apsveicu, tu esi pieticīgais latvietis.

Tas ir ļoti forši, ka lepojies! Es arī lepojos, piemēram, ar māsīcas mazo meitenīti, nu tāda podziņa, super, bet es neuzskatu to par SAVU sasniegumu. Lepojos un turēju īkšķus, kad otra māsīca staigāja uz darba intervijām, cik viņa bija laimīga, ka viņu pieņēma, arī es biju laimīga, bet tā ir lepošanās ar otra paveikto, tas nav mans sasniegums.
Es arī lepojos, ka man mamma ir izkāpusi no alkoholisma bedres, zinu, ka tas arī ir mans nopelns lielā mērā, bet par savu sasniegumu es to neuzskatu.
Bet, kā jau minēju, mani nesatrauc tie, kuri uzskata, bet viedokli izteikt jau drīkstam tomēr!

es mēdzu lepoties ar sev tuvajiem cilvēkiem arī bez nekādas savas lūdzdalības viņu sasniegumos. lepnums, tā ir tāda grūti aprakstāma sajūta, varbūt neizjūtu tādu lepnu lepnumu, ja tuvinieks izadrījis ko krutu, bet kaut kas vairāk par prieku un līdzpārdzīvojumu tur noteikti ir.

Jo - ko nu es, es jau neko.

Precīzi :D Es pāris reizes esmu iesākusi komentāru šajā diskusijā un drīz vien atmetusi ar roku, jo - nu, ko tad es :D

es lepojos, ka esmu visu ko darījusi viena, bijusi daudz valstīs, atradusi veidus, ceļus dzīvē kā to panākt un nepazust, bet tieši otrādi :)
lepojos, ka mācos un iemācos tikt galā ar sevi, tas ir nebeidzams process, bet lepojos, ka esmu tik tālu, cik nu esmu.

Apple_pie, bet ir jau situācijas, kad otra panākumos ir pielikts pirksts.. piemēram, vīrs raksta disertāciju.. sieva tikmēr atvieglo viņu no mājas darbiņiem, palīdz radīt miera un rosmes atmosfēru, iedvesmo, palabo tekstā gramatijas un citas kļūdas.. tad jau arī daļa nopelna ir foršajā sievā :)

Nav jau tā, ka nav par ko lepoties no saviem panākumiem, bet vnk tas ir prioritāšu jautājums... Man kaut kādi savi sasniegumi karjerā, izglītība, valodas prasmes u.tml. liekas vnk absolūta ikdiena, nevis lieta, par ko tagad baigi lepoties. Tas mani nedara laimīgu tā, kā laimīgu mani dara mana ģimene. Bet, jā, cosmo nekad nedrīkst lepoties ar saviem bērniem un vīru. Te cieņā tikai karjeristes, kuras runā tikai par savu darbu, visas citas ir trulas vistas...:-D

Nu ... viņa tā, protams, var domāt. :D