Nu man divas pirmās mīlestības, es nevaru izšķirt kura skaitās pirmā :D
Ja pēc skaita tad bērnībā 10-12 gadu vecumā patika viens, sapņoju, draudzīgi komunicēju utml.
Reāli pirmās attiecības kādos 15-16 gados bija. Tas bija skaisti kā sapnī. Nebiju nobriedusi ne fiziski, ne garīgi, bet emocijas pārņēma pilnībā. Dēļ tā, ka nebiju gatava, sāku viņam darīt ļoti pāri, kam loģisks iznākums bija, ka pameta mani. Viņš bija ļooti jauks un mana ģimene viņu mīlēja. Viņš nebija nācis no turīgas ģimenes, līdz ar to nenobriedušajā, iedomīgajā prātā likās, ka augstāko un karjeras spožumus nesasniegs. Šeit nu gan es maldījos. Dzīvo ārzemēs, ir gan izglītība, gan karjera, par privāto dzīvi zinu, ka gājis kā pa celmiem, ir 1 bērns. Kas šobrīd notiek nezinu. Pa šiem gadiem pāris reizes esam sazinājušies,esmu rakstījusi, ka tiešām mīlēju viņu. Nu man joprojām liekas, ka es izvēlētos viņu ja būtu vienā valstī, liekas, ka tas būtu abpusēji.
Bet nu man tas netraucē šī brīža attiecībām, tās vairāk ir fantāzijas un patīkamas pagātnes atmiņas un izpratne, ka tad kad esi jaunāks, tad vienkārši zāle zaļāka un debesis zilākas.
145
