Nevaru definēt, kura bija mana pirmā mīlestība.
Kopumā manā dzīvē bijuši četri vīrieši un par visiem bijusi tā "mīlu" sajūta, bet ar šīs dienas prātu domājot, saprotu, ka ne pret visiem jutu mīlestību.
Pirmais bija čalis 9 . klasē, alternatīvais smukulītis, kurš patika visām, taču tikai man viņš sacerēja mīlas balādes :D ar smaidu atceros tos brīžus, kad viņš mani sagaidīja uz vilciena persona ar rozīti rokā, tās naivās pastaigas, kad viņš mulsi satvēra manu roku, taču nemaz vairāk par pāris neveikliem skūpstiem mūsu starpā nebija. Protams, tagad saprotu, ka tur līdz mīlestībai bija kā līdz mēnesim, bet toreiz ajjj kā nesa nost jumtu :) tagad... Cik zinu, jumts drusku ir aizbraucis viņam. Un pa īstam. Žēl, jo bija tiešām foršs čalis :)
Otrais bija čalis, ar kuru divus gadus nodraudzējāmies, taču abi bijām pārāk jauni un dumji, lai tur kaut kas sanāktu. Nezinu, kā viņam iet tagad, bet ceru, ka labi, jo viņš ir foršs un pozitīvs cilvēks :)
Tad trešais bija vīrietis, ar kuru bija tādas nopietnas attiecības. Bijām kopā 5 gadus, viņš mani arī bildināja, taču es iemīlējos savā tagadējā vīrā, kurš tad nu arī ir mans ceturtais un pēdējais vīrietis :)