Pēdējā laikā skatoties, klausoties un lasot, kas notiek apkārt saistībā ar kāzām, sāk likties, ka pati kāzu būtība pazūd nebūtībā. Esmu pabijusi pāris kāzās, dzirdējusi stāstus par vēl vairāk kāzām un precējusies pati. Tā vietā, lai viss koncentrētos ap faktu, ka 2 cilvēki beidzot nolēmuši saistīt savus likteņus (cerams) uz mūžu, viss, kas realitātē notiek ir naudas skaitīšana (jo parasti tas, ko tiešām gribas neatbilst tam, ko var atļauties), ņemšanās ar organizēšanu (kur vienoties nav iespējams) un kur tad nu vēl bez plēšanās (katrās, KATRĀS kāzās beigās paliek kāds, kas ir aizvainots, dusmīgs un neapmierināts ar kaut ko vai par kaut ko). Rezultātā parāds bankā (vai vismaz patukšoti iekrājumi), sabojājušās attiecības un nervi čupā. Es, protams, vispārinu un mazliet pārspīlēju. Bet tas, ko gribu teikt.. Es tiešām saprotu, kāpēc mūsdienās daudzi izvēlas neprecēties vispār.
Un nē, es neietu uz vecmeitu ballīti, kur man jāmet 300 eur.