Dvēseles radinieki

Dvēseles radinieku esmu sastapusi vienreiz dzīvē!Uzskatu, ka tā ir liela veiksme.
Kopā neesam un neesam bijuši. Es nobremzēju. Fiziski nepiesaistīja it nemaz. Nespēju iztēloties pat skūpstu, kur nu vēl ko vairāk.
Bet tās sajūtas gan bija kkas. Atrodoties blakus bija jūtams siltums, tāda kā siltuma apmaiņa, neredzams pavediens, grūti paskaidrot. Runāt spējām diennaktīm - par visu un par neko. Nebija neviena klusuma brīža.
Fantastika. Priecātos, ja mīļotais būtu dvēseles radinieks, bet tas jau laikam ir par daudz prasīts.

Man dvēselas radinieks bija otra puse iepriekšējās attiecībās. Pāris sadzīviski faktori mūs noveda pie šķiršanās (vairākkārtīgi :-) ). Vēljoprojām pateicīga par katru minūti ar viņu. Mēs viens otru ''jutām'' arī neesot kopā, bet cenšos no tā norobežoties, jo esmu jaunās attiecībās.
Tas bija kaut kas maģisks, dziļš un, manuprāt, augstāks par mīlestību.

Tas bija kaut kas maģisks, dziļš un, manuprāt, augstāks par mīlestību.

100% Precīzi pateici

Mana labākā draudzene pilnīgi noteikti ir mana dvēseles radiniece, jau no pirmās sekundes. Gadiem ejot uzzinājām, ka neesam pirmās savas dzimtas pārstāves, kas sastapušās un mūsu vectēvi ir bijuši jaunības draugi. Un par otro pusi arī gribētos teikt - jā esam. Man gan viņi abi ļoti līdzīgi, varbūt neapzināti esmu izvēlējusies tādu savam ļoti tuvu tipāžu piesaistīt un turēt klāt :)

Man patik šis citāts -

“‘What’s the difference?…Between the love of your life, and your soulmate?’
‘One is a choice, and one is not.’”
Tarryn Fisher, Mud Vein

Man laikam tiešām nav ne jausmas vai mans tagadējais ir dvēseles radinieks. Gribētos teikt, ka ir, bet kas par to liecina, grūti raksturot. :-D

Neticu tadam lietam.

Zinas tante, un kā ir ar sadzīvisko sfēru un sadzīvisku domstarpību pārvarēšanu? (ja tādas vispār rodas)
.
Acīs īpaši iekrita vārdi par saprašanos no pirmās sekundes. Vai tā bija arī jums, nikitinna un unthinkable?
.
Iedvesmojoši lasīt Jūsu atbildes:-) Pašai šķiet, ka ar pārlieku izpušķotu misticisma auru neapvīta dvēseļu radniecība tomēr ir iespējama...

vakardziesma, mēs nereti atsakāmies no savām vēlmēm vai interesēm otra dēļ, taču konflikts nenotiek, jo esam ļoti izteikti empāti, ja kāds vēlas vai nevēlas, kaut ko darīt, tad otrs bez īpašas paskaidrošanas saprot kāpēc tā vai šitā. Parasti tā, kas ceļ kādas pretenzijas, esmu es, man ir straujāks raksturs, un es pat neļauju konfliktam izaugt. Nav jau pagaidām ko konfliktēt, esam diezgan svaigi, kopā nedzīvojam. Tā ka par dvēseļu radniecības praktisko pusi ilgtermiņā spriest nemāku. Varu vien teikt, ka arī ar labāko draudzeni esam dzīvojušas kopā, tur kašķu nav bijis, jo vēlamā lietu kārtība ir visnotaļ līdzīga.
Nezinu, kā ir, kad sastopas divi ugunīgi un temperamentīgi cilvēki, abi izteikti līderi, tur gan varētu būt traki :D

Jā, esmu kopā ar dvēseles radinieku. Pabeidzām viens otra teikumus un "lasījām domas" jau no paša sākuma, tāpēc to noteikti nevar norakstīt uz pieraduma efektu. Ņemot vērā, ka abi esam nedaudz nestandarta gan dzīves uzskatos, gan hobiju izvēlē, tas tiešām ir forši, ka viens otru sastapām - vairāku gadu laikā varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt strīdus, no kuriem daļa tāpat ir bijusi tikai pārpratuma pēc.

Mans labākais draugs un labākā draudzene ir dvēseļu radinieki, šī draudzība būs līdz kapa malai to zinu 100%. Esam draugi no pirmās klases , tātad kādi 13 gadi kopā. To vienkārši jūt un viss (piemēram, kad kaut kas slikts noticis zinu, ka saistīts ar kādu no viņiem) , lasam viens otra domas , priecājos ka satiku viņus jau tik agri. (l)
Ceru, ka mana otrā puse nākotnē būs dvēseļu radinieks , jo uzskatu, ka tie var būt vairāki cilvēki.

Man sie cilveeki asocieejaas ar to,ka neatkariigi no manas gribas,sie cilveeki ir manaa dziivee visu laiku.Reizeem liekaas,butu varbuut pat vieglaak bez sii cilveeka...bet tad atkal,kaut kas loti pievelk .
Es to vairaak izskaidroju ar to,ka esam satikusies iepriekseejaa dziivee,bijusi tuvi,varbuut esam bijusi radinieki.Taa es izjuutu to sajuutu,ka cilveeks mani saprot no pusvaarda,liekas-lasa mani no attaaluma.Loti labi saprot arii tad,ja neesam iisti uz viena vilna kaadaa jautaajumaa!
Tas ir kaut kas daudz lielaaks par to-labi draugi!Taa ir loti speeciiga energija so cilveeku starpaa!

Man sie cilveeki asocieejaas ar to,ka neatkariigi no manas gribas,sie cilveeki ir manaa dziivee visu laiku.Reizeem liekaas,butu varbuut pat vieglaak bez sii cilveeka...bet tad atkal,kaut kas loti pievelk .
Es to vairaak izskaidroju ar to,ka esam satikusies iepriekseejaa dziivee,bijusi tuvi,varbuut esam bijusi radinieki.Taa es izjuutu to sajuutu,ka cilveeks mani saprot no pusvaarda,liekas-lasa mani no attaaluma.Loti labi saprot arii tad,ja neesam iisti uz viena vilna kaadaa jautaajumaa!
Tas ir kaut kas daudz lielaaks par to-labi draugi!Taa ir loti speeciiga energija so cilveeku starpaa!

++++(l)

nav jābūt dvēseles radiniekiem, jo tādiem grūtāk sadzīvot?

Ar tādiem grūti ir sadzīvot, ja pats ar sevi nemāk sadzīvot ;) :D
Jo visi dvēseles radinieki - gan kolēģi un paziņas, gan draudzenes, gan draugi, gan otrās pusītes ir paša spogulis :) Otrā redzi sevi - ja pašam iekšā kakas, tad cilvēkā pretī arī redzēs sūdiņus :D Te noder teiciens, ka cita acī skabargu redz, pats savā baļķi nemana :-P Atliek izmēzt mēslu čupu no savas dvēseles, lai arī otrā tā putnu pļeka pazustu 8)

Manuprāt dvēseles radinieks ir katra cilvēka tā saucamais "Mans otrais ES":-)

Manuprāt, otrai pusītei būtu jābūt dvēseles radiniekam, taču ne visi dvēseles radinieki būs otrās pusītes. Mans vīrs ir mans dvēseles radinieks un viena draudzene ir mana dvēseles radiniece. Un es pat nestādos priekšā attiecības ar vīru, ja mēs nebūtu dvēseles radinieki...

Manejais virietis ir mans dveseles radinieks taa teikt.Mums ir lidzigi viedokli un uzskati par dazaadaam lietaam ,saprotamies no pussvarda ari ja neko neteiksu sapratis ka amn ir skumji vai kaut kas nomaac..ari intereses ir lidzigas,bet nu lidz galam neesam vienaadi ,protams.

Taa ir loti speeciiga energija so cilveeku starpaa!

Tieši tā.. neizsakāmi vērtīgi, ja tādi cilvēki ir līdzās :)

Manuprāt, otrai pusītei būtu jābūt dvēseles radiniekam

Gribētos piekrist, bet attiecības mēdz izveidoties arī pretstatu pievilkšanās rezultātā...
.
Šķiet, piemēram,

kumu

un

unthinkable

pretnostata dvēseļu radniecību mīlestībai:

Tas bija kaut kas maģisks, dziļš un, manuprāt, augstāks par mīlestību.

un labai draudzībai:

Tas ir kaut kas daudz lielaaks par to-labi draugi!Taa ir loti speeciiga energija so cilveeku starpaa!

Interesanti, vai praksē arī šķietamu pretstatu starpā var būt dvēseļu radniecība?

Jā, mēs ar vīru esam dvēseles radinieki. Pirmajā satikšanās reizē bija tāda neaprakstāma sajūta. Tāds kā siltums (dvēselisks nevis fizisks). Tiekoties ar viņu (pašā attiecību sākumā) jutos kā ciemojoties pie sena drauga - nebija tās neveiklības kā parasti svešā vietā ar mazpazīstamu cilvēku. Kādreiz bieži vienlaicīgi zvanījām viens otram vai vienlaicīgi iedomājāmies uzrakstīt sms. Vai arī bieži paņēmu rokās telefonu, kam izslēgta skaņa un vibrozvans, tieši tajā brīdī, tad viņš man zvana.. Bieži nolasām, kas otram padomā, no vienas sejas izteiksmes nianses, skatiena. Reizēm abi vienlaicīgi nodomājam to pašu un sākam teikt.. Tiesa gan, lai arī raksturu un uzskatu saderība ir fantastiska, sadzīves lietu risināšanā domstarpības ir gan, jo tomēr dzīves pieredze katram savādāka.

Nepareizi iezīmēju kumu un unthinkable nikus, bet cerams, sapratīsiet domu :)