Spoku stāstiņi

Aequita.s
Iespējams, jā :D Dažreiz gan spēlējas ar kaķi, jo kaķis mēdza ar lielām acīm skatīties kaut kur griestos vai stūrī un tad pēkšņi bizot no viena istabas uz otru. It kā ar viņu kāds spēlētos, bet neviens ar viņu nespēlējās :D Bet nē, viss ir ok. Nekas ļauns nav noticis. Vairāk tikai tas, ka biedē nezināmais, tas, ko cilvēka prāts nespēj sagremot un pieņemt. :)

http://cosmo.lv/forums/topic/206410-mistiskas-lietas/ šeit interesanti stāsti :-)

Man arī viens neizskaidrojams gadijums. Mums ar draudzeni abām kādi 16 gadi bija. Rudens brivlaiks, aizbraucām uz cēsīm ballēties. Tā sanāca, ka 12 km līdz mājām bija jāiet ar kājām. Pirms tam bijām iedzērušas nedaudz, bet kad gājām, viss dullums jau izgājis un nogurums, besis bija. Pulkstens bija pusē divi naktī, kādus trīs km bijām nogājušas, kad pēkšņi abas vnk sastingām, ji ceļa pretējā pusē parādījās un pēc dažām sekundēm izzuda bāls vīrieša tēls. tālāk gājām ļoti ātri un pārbijušās. Uz nogurumu novelt to nevar - kā nekā redzējām abas. Tagad to atceroties vnk pakratam galvas, jo izskaidrot to nevar.

Man divas mājvietas no četrām ir visai spocīgās vietās bijušas (viena mājvieta bija pie morga, otrā mājvietā pa logu baznīcu redz-man šķita mierīgi, bet bija cilvēki, kam īpaši naktīs bija neomulīgi), bet nekas tāds baigi nav pieredzēts (vecajā diskusijā šo to nebūtisku biju ierakstījusi). Maza būdama ar draudzenēm palikām baznīcas mājā un spēlējam paslēpes tumsā svētdienas skolas klasēs un telpās ar Jēzu krustā pie sienas.
Diemžēl reāli nav ko pastāstīt, izņemot kaut kādas banalitātes, ka suns, kaķis spēlējas ar tukšo gaisu pa nakti tā, kā ar cilvēku. Starp citu, ticu pārdabiskām lietām. Interesanta likās pieredze pie dziednieces. Tā patiesībā arī bija savā ziņā spocīga diena, jo dziedniecei sava baznīca un pirms apmeklējumiem tur ir tāds kā dievkalpojums. Ticīga neesmu, tāpēc man tas bija viss neikdienišķs. Katrā ziņā dziedniece man nepalīdzēja, jo es nesekoju viņas ieteikumiem un neturpināju ar viņu komunicēt savu iemeslu dēļ, bet es noteikti ticu viņas spējām, jo viņa pareizi pastāstīja daudzas lietas. Kā, piemēram, zāļu nosaukumi un devas, ko dzeru. Respektīvi, nevis pārdomas, bet faktus. Viņas dzīvesstāsts ir baiss, var pameklēt internetā - Elejas Veronika.

Tas nebūs šausmu stāsts. Bet nepatīkami no tāda spocīga viedokļa man ir bijusi vectēva nāve, par kuru uzzināju 31.okt., helovīnos, pēcpusdienā (nomira gan laikam iepriekš, neatceros). Pa nakti izbraucām uz Ukrainu (kur viņš dzīvoja). Man liekas, kādreiz cosmo rakstīju par interesantām bērēm tajā galā, kad zārks stāv vaļā daudzdzīvokļu mājas pagalmā un visi kaimiņi var atvadīties.
Ar to pašu vectēvu vēl viņa dzīves laikā bija situācija, kad braucām uz Ukrainu, bet palikām pusceļā, sazvanījām vectēvu un informējām. Bija problēmas ar sakariem un pēc pāris dienām, kad atkal sazinājāmies ar Ukrainas radiem, tad uzzinājām, ka vectēvs visiem izstāstījis, ka esam nomiruši un jau gājis uz baznīcu pieteikt aizlūgumu vai kaut ko tml (neesmu spēcīga baznīcas lietās). Starp citu, līdz brīdim, kad viņu atceros, viņš bija visai saprātīgs, droši vien uz beigām prāts sāka izstrādāt jokus, bet tā nebija ar to izcēlies.

Arī savulaik ar draugiem kapos esmu vazājusies gan gaišā, gan tumšā dienas laikā, bildes no kapiem man ir, bet šausmu stāstu nav. :D Bet nav tā, ka nav bail, ja vajadzētu tagad vienai pa nakti iziet caur kapiem, omulīgi noteikti nejustos.

Es teiktu, ka, ja gribat nobiedēt sevi, diezgan spēcīgi ir skatīties operāciju gaitu. Ir mājaslapa, kurā ir pieejami izglītojoši video topošiem mediķiem ar operācijām, arī ar 365 grādu leņķi. Skatoties šķiet ir ok, bet pēc tam pa nakti bija sanācis pamurgot. No skatītā man visnepatīkamāk šķita operācijas uz smadzenēm, kur galvas ādu noritina nost un pēc tam uzvelk atpakaļ (mediķi tagad var šausmināties par manu situācijas aprakstu, bet es nemācos ārstos, ja kas). Tā kā šausmu filmās, bet tu saproti, ka tas ir reāli.. Tas tāpat kā ar sadragātiem cilvēkiem, piemēram, redzēju cilvēku, kam kājai pārbraucis traktors pāri - skats liekas pierasts šausmu filmu dēļ, bet tad nāk apziņa, ka tā ir reāla kāja, kas ir atplēsta vaļā un no viņas ir palikušas driskas. Par operācijām, vēl rokas amputācija, bet tas drīzāk bija morāli smagi.
Ja kādam interesē mājaslapa, rīt pajautāšu draugam. :D
Tāds offtopiks sanāca.