Ļoti patīk lasīt grāmatas, taču pēdējo 2,5 gadu laikā ļoti maz to esmu darījusi. Kopš man ir meita nu jau puslīdz apzinīgā (nezinu, vai tas ir pareizais vārds) vecumā (2,5 gadi), kad prot jau kaut ko pieprasīt un kurai ārkārtīgi patīk, ka viņai kaut ko lasa priekšā, man visi vakari pirms gulētiešanas paiet bērnu grāmatu lasīšanā. Šobrīd pamazām ejam cauri visiem simt Bikibukiem. Taču, tā kā es arī strādāju, tad šobrīd, kā agrākajos laikos, vairs nav ne mazākā "iekāriena" un spējas lasīt naktīs. Pēdējā grāmata, ko izlasīju pagājušo gadu(s), bija albāņu rakstnieka Ismaila Kadares vienīgā latviski tulkotā grāmata "Ziedoņa puķes, ziedoņa sals". Neparasta, ļoti atgādina dienvidamerikāņu literatūru - Markesu, Borhesu, Asturiasu.
Ja arī būtu vairāk laika, šobrīd kaut kur izčākstējusi vēlme lasīt daiļliteratūru. Lielāko daļu daiļliteratūras klasikas jau esmu izlasīju, zinu, ir daudz jaunu, labu grāmatu, bet nav jau arī īsti vēlmes... Esmu sapirkusies kaudzi populārzinātnisko grāmatu - Dawkins, Greer, Naomi Klein, Khan, bet viss gaida labākus, lasīšanai labvēlīgākus laikus:-D