Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Aizdomājos par mīlestību.

 
Man radās filozofiskas pārdomas saistībā ar mīlestību. :-) Gribētos dzirdēt jūsu viedokļus šajā jautājumā.
Kā cilvēks saprot, ka mīl kādu? Diskutēju ar draudzeni, viņa saka, mīlestību var saprast pēc tā, ka otrs cilvēks rūpējās, uztraucās, gādā, lai viss būtu labi. Bet es nepiekritu, teicu ka simpātijas un pieķeršanās arī tāpat izpaužas. Bet kā izpaužas īsta mīlestība ? Daudzi cilvēki apgalvo, ka tad taureņi dejo pa vēderu. Bet man šķiet , ka tā arī ir viena no pieķeršanās izpausmēm.
Lai vai kādus secinājumus es izdarītu, vienmēr nonāku pie atklāsmes, ka tā izpaužās arī pieķeršanās.
Laikam tad jau neesmu nopietni mīlējusi nevienu, ja nezinu kā izpaužas mīlestība. Jeb arī es to vienkārši neapzinos. :-) Labprāt uzklausītu viedokļus par to, kā tad atpazīt to lielo mīlestību.
16.02.2017 23:26 | saite
 
Man šķiet, ka mīlestība ir tad, kad ..otra prieks rada Tevī vēl jo lielāku prieku, bet skumjas.. vēl jo vairāk sažņaudz sirsniņu :) Nedefinēju.. tikai filozofēju :)
16.02.2017 23:31 | saite
 
Varu teikt, ka ļoti mīlu savu draugu, bet taureņi vēderā gan nedejo. Tas vairāk ir attiecināms uz iemīlēšanās posmu.
Mana mīlestība izpaužas ar neviltotām rūpēm (dēļ cilvēka, kurš tikai patīk, varu protams izdarīt ko labu, bet ne regulāri), kopīgas nākotnes saskatīšana ar šo cilvēku, regulāra otra viedokļa pieņemšana un uzklausīšana, otra cilvēka mīnusu pieņemšana ilga laika periodā un spēja ar to samierināties.
Mani vienkārši ļoti rūp viss, ka ir saistīts ar šo cilvēku, ieskaitot visas problēmas. Plus vēl ļoti liela cieņa pret šo cilvēku, kādu neizjūtu pret nevienu citu kas nav mana ģimene.
16.02.2017 23:35 | saite
 
Hmm...viens no variantiem varētu būt - to, ko citu dēļ tu izdarīsi tikai savtīgu motīvu vadīta (arī materiālu), to tu tāpat vien, pat neiedomājoties par šādiem aspektiem, izdarīsi sev mīļā dēļ. Prasti, brutāli, bet patiesi.
16.02.2017 23:41 | saite
 
 
Mīlestība - tā ir tāda slimība, kad nestrādā galva, mirdz acis, deg vaigi, trīc rokas, dreb balss un ir nežēlīgs sausums mutē.;-)
16.02.2017 23:44 | saite
 
xanax - nu nezinu gan, nepiekritīšu. Nezinu cilvēkus, kuriem 10-iem gadu ir sarkani vaigi un sausums mutē.
16.02.2017 23:54 | saite
 
Traki, ka visu dzīvi jādzīvo ar drebošām rokām :D
16.02.2017 23:56 | saite
 
Es vienmēr biju pilnīgi pārliecināta par to, ka esmu savas dzīves laikā paspējusi iepazīt mīlestību. Uzskatīju, ka mana pirmā mīlestība vienmēr paliks atmiņā kā īstā un vienīgā. Tāpat, esot attiecībās, otram cilvēkam teicu, ka mīlu un biju par to pilnīgi pārliecināta, taču, ejot laikam, izjūkot attiecībām, sapratu, ka ne velna neesmu mīlējusi un ka, visticamāk, nemaz nemāku mīlēt, jo vienmēr mīlestību kļūdaini biju jaukusi ar pieķeršanos, iemīlēšanos, bet vēl mazliet vēlāk - ar pieradumu. Viss mainījās, kad satiku vīrieti ar kuru esmu kopā tagad. Es iemīlējos viņa dvēselē, viņa būtībā, mūsu sarunās. Ilgu laiku mūsu attiecības, kuras bija grūti kaut kā definēt, bija garu, atklātu sarunu pilnas, pilnas ar dažādiem piedzīvojumiem, emocijām. Pilnas ar pilnīgi visu, izņemot fizisku tuvību - mēs nebijām labākie draugi, bet nebijām arī pāris šī vārda standarta izpratnē. Un tad pienāca viens mirklis, viens moments, kad es, skatoties uz viņu, sapratu, ka es būtu gatava uz mūžu atteikties no fiziskajām baudām, no iespējas veidot ģimeni, lai tikai varētu būt blakus šim cilvēkam, elpot ar viņu vienā ritmā, just viņu savā tuvumā. Tad arī sapratu, ka tā ir mīlestība un ka pirmoreiz tādu piedzīvoju - šo vēlmi pēc otra cilvēka, šo vēlmi ziedot visu, lai tikai sajustu šo cilvēku sev blakus tik ilgi, cik ilgi vien būs ļauts.
Pagājis laiks un nu jau esam stabils pāris, taču, atceroties visa sākumu, esmu laimīga, ka mūsu stāsts sākās tieši tā un ne citādi, jo cita scenārija gadījumā es, iespējams, nekad nebūtu iepazinusi tādu mīlestību, kādu to pazīstu tagad. Tāpēc, manuprāt, mirklī, kad cilvēks to sajūt, tad arī saprot, ka jā, tā ir mīlestība, un sajaukt to ar pieķeršanos vai iemīlēšanos vairs nav iespējams. :)
16.02.2017 23:56 | saite
 
dr567309, vismaz sākumstadijā tā notiek. Pēc tam gan tie simptomi pazūd.:-|
16.02.2017 23:57 | saite
 
sākumstadijā tā ir iemīlēšanās...Ak, ja es varētu saskaitīt reizes, cik esmu iemīlējusies - man ar rokām un kājām nepietiktu. Cik ātri atnāk, tik ātri arī aiziet :-D Nu labi, tagad vairs nav tik traki, bet kādreiz..uhh un ahh! :-D
17.02.2017 00:02 | saite
 
Pārlasīju savu tekstu un bāc, tie tak ir paģiru simptomi.:-D
17.02.2017 00:02 | saite
 
Ha ha! Es tikko paskatījos datora stūrītī kas par dienu.. un gandrīz nokritu, kad ieraudzīju piektdienu. Bet tad.. 00:05. Viss kārtībā :-D
17.02.2017 00:05 | saite
 
bet kādreiz..uhh un ahh!

dr567309, tas neizklausas pēc iemīlēšanās, bet pēc kaut kā cita.:-P
17.02.2017 00:05 | saite
 
Tā tava "pieķeršanās" manā uztverē arī ir mīlestība. Priekš manis ir divi jēdzieni "mīlestība" un "iemīlēšanās". Mīlestība ir tā, ko jūtam pret tuviem cilvēkiem, iemīlēšanās - pret cilvēku, ar kuru vēlies veidot attiecības. Gandrīz vai pat vienādības zīmi gribas likt starp iemīlēšanos un seksuālu tieksmi (cilvēki, kam sekss ir tikai sekss un nekas vairāk, noteikti nepiekritīs), nu, bet tas konkrēti par mani, vismaz tas tā vispārinot - ar ko atšķiras draugi no cilvēka, ar kuru gribi veidot attiecības. Ar abiem taču ir patīkami būt kopā, uzturēt kontaktu, ilgojies utt, bet tie otrie tam visam klāt piesaista arī seksuālā ziņā. Beigu beigās man liekas, ka visu uzrakstīju tādā kā putrā, bet secinājums tas pats, kas sākumā - es uzskatu, ka mīlestība ir tā pati pieķeršanās.
Ok vesela rindkopa veltīta vienai tavai frāzei. :-D
Kā saprast, ka cilvēks mīl kādu? Atkal gribas atsaukties uz manis iepriekš rakstīto un pajautāt, vai tu domā mīlestību vai iemīlēšanos (pēc maniem kritērijiem). Katrā gadījumā mīlestība (pret jebkuru tuvu cilvēku) manā uztverē izpaužas kā rūpes, uztraukums, ilgas, jau pieminētā priecāšanās par otra prieku, cilvēka pieņemšana tādu, kāds viņš ir utt. Aj, varētu turpināt vēl daudz un dikti.
17.02.2017 00:12 | saite
 
Tā tikai izklausās! :-D Es tiešām agrāk baigi ātri un daudz samīlējos! Bet nu...tas nebija te. Tas bija pilsētā ar miljoniem vairāk iedzīvotāju kā mūsu visā valstiņā :-) Joprojām šķiet, ka tajā pilsētā ir grūti neiemilēties teju katru dienu - metro, bārā, veikalā, uz ielas..visur super daudz foršu vīriešu. :-D
17.02.2017 00:13 | saite
 
Tas ir tad, kad Tu pats sev saki "esmu par vecu, lai uzvestos kā nule iemīlējies pusaudzis". :)
Manuprāt, mīlestība sevī ietver visu iemīlēšanos tikai ir pāraugusi idealizācijas posmu. Nevis tev vajag vai gribi, bet tu gūsti prieku no elementāras esības.
17.02.2017 00:18 | saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
vairāk

Video

 

Cosmo sociālajos tīklos

 
vairāk

Aptauja

 
Vai jau esi tikusi pie jauniem un foršiem ziemas apaviem?
vairāk

Lietotāji online (43)