Kam jūs stāstat savas problēmas un bēdas?

Īsti uzticos tikai sev. Stāstu attiecīgo jomu speciālistiem, kas ir kompetenti tajās problēmās, tad labākajai draudzenei, reizēm arī lieliskajai kursa biedrenei - ar šiem cilvēkiem runājot reizēm var rast izejas risinājumus. Ar vecākiem nemēdzu vairs apspriezt - neieklausīšanās vai orientācija tikai uz viņu pašu ego, ņemot vērā, ka viens no viņiem ir alkoholiķis, otrs - karjerists. Nemīlu stāstīt problēmas arī plašākam draugu lokam, jo ir tā pati vienaldzība un reizēm pat kritika - kāpēc tu man to stāsti? Tā kā patīk anonimitāte - reizēm forumi, arī cosmo. :)

Atkarībā, kādā tēmā.
Man ir trīs varianti:
- mamma
- draugs
- draudzene

Censos pati tikt ar visu galaa. Paprasu padomu mammai,ja nepieciesams,bet ta pati gremoju savas problemas. Citiem savas problemas nestastu, ja pasi nejautaa un neuzstaaj,lai izstaastu. Vienmer paliek praataa teiciens - Nestasti nevienam savas problemas. 10% tas neinteresee,bet 90% iepriecina.