Varbūt vińš tà atriebjas par kastrèšanu :/ mana arī pèc operàcijas līdzīgi izpildījàs. Sàkumà mèginàju bàrt un iebàzt degunu sadarītajà, bet pamanīju, ka tà mūsu karš tikai saasinàs, liku mierà. Piečuràja manu somu- izmetu, piečuràja grīdu- izmazgàju. Istabas, kur skapji un drèbes tika vèrtas ciet, guljamistabà vinja neko tàdu nedarīja, jo pašai tur patika gulèt. Tad nu mūsu karš bija gaitenji, vannas istaba un viesistaba :D izmesta soma, pàris apavi, paklàjs. Kad vinja saprata, ka man vienalga uz vinjas izdarībàm un ka izdarot ko sliktu vinjai visi gardumi un lutinàšana tiek nogriezta līdz sausajai paikai un ūdenim- nekàdu spèlju, nekàdu gardumu, nekàdas komunikàcijas- vinja laikam saprata, ka tomèr karš nav vajadzīgs. Laikam 3 nedèljas pilnīga ignora un kakje palika normàla. Kad pàrvàcàmies, domàju viss atkàrtosies, jo kakje īpaši laimīga nebija, bet nè, ir viss ok.