Veģetatīvā distonija

paulalala
Es pareizi saprotu, ka šo var pieskaitīt sava veida tarakāniem? :D

Vīriešiem parasti ir citi traucējumi raksturīgāki.

Hmm, kādi tie būtu? :)

Jautājums ir vai VD ir tarakāni? Jā, noteikti! Bet daudzi cilvēki, kuriem nav šādu "tarakānu" ir krietni disharmoniskāki par dažu labu neirotisku cilvēku.
Vai tie ir attiecību ietekmējoši tarakāni? Atkarīgs no cilvēka.
Ja runājam par tādu neirotisko līmeni jeb vieglākā līmeņa traucējumiem,tad sievietēm biežāk ir pašdestruktīvas tieksmes (baiļu traucējumi), vīriešiem destruktīvas uz āru (agresija). Protams, ir gana daudz arī apgriezto variantu - baiļu mākts vīrietis un sieviete ar dusmu problēmām. Tas nenozīmē, ka vīrietis nav vīrišķīgs vai sieviete nav sievišķīga, bet kopējo tendenci tas neizslēdz.
Ja iet runa par robežstāvokļa un psihotiskajiem traucējumiem, tad tur ir vēl cita aina. Bet es nedomāju, ka tas varētu kādu interesēt :D Ja kādreiz nonāksim šajā stadijā, tad teorētiska spriedēlēšana vairs nav tik interesanta :D

Es gan neteiktu ka vīriešus šī kaite neskar, zinu vairākus kuriem šī diagnoze ir bijusi, neteiktu ka visi vāji cilvēki. Lasīju arī par to ka vīriešiem šī kaite ir tik pat daudz cik sievietēm, tikai vīrieši nesaprotot kas ar viņiem notiek, lai to novērstu ķeras pie grādīgajiem.
Pašai man ar ir šī diagnoze, izlasīju Kurpatova grāmatu palika vieglāk ap sirdi. Gadu atpakaļ izgāju psihoterapijas kursu un sāku apmeklēt jogu. Man ļoti palīdz. Zāles esmu dzērusi trīs mēnešus NOOFEN, vienīgi kas reizēm uzlec ir pulss

Es arī zinu vīriešus, kuriem ir. Bet nē, tas nav tikpat bieži kā sievietēm. Apmēram 70% tās ir sievietes, biežāk jaunas, bet vecums var būt dažāds. Un arī sievietes sākumā nesaprot kas ar viņam notiek. Par to, ka tas ir vājums es arī nepiekrītu un neminēju, ka tāds ir mans viedoklis. Kurpatovam ir ļoti laba grāmata.
Noofen ir ļoti dabisks līdzeklis, to var dzert kaut visu mūžu, atkarība nerodas. Tas nav ne trankvilizators ne arī antidepresants.

Noofen nav dabīgs līdzeklis. Jā, esot valstis, kur tā aktīvā viela ir reģistrēta kā uztura bagātinātājs, bet tas to par dabīgu nepataisa.
Man arī radiniecei ir šī kaite. Izrakstīja ne tikai antidepresantu, bet arī asinsspiedienu samazinošo un pretsāpju līdzekli. Cik tas ir pareizi, lai spriež ārsti. Es cenšos no emocionālās puses palīdzēt, jo tur vēl ir ko strādāt...

Noofens vienkārši ir salīdzinoši vājāks medikaments.

Dzirdēts, ka kādi medicīnas studenti sesijas laikā šo dzer, lai vieglāk paiet. :D

Veģetatīvā distonija ir reāla kaite, bet nereti to piedēvē personām kurām tā nav. Kā arī ne visi ārsti tai pievērš pietiekamu uzmanību un prot to diagnozticēt.
Panikas lēkmes ir tikai viens no VD simptomiem, tā nav pati kaite.

Nu dabīgs to domāju salīdzinājumā ar citiem medikamentiem, kurus parasti lieto.
Vai kāds teica, ka panikas lēkme ir kaite nevis simptoms? bet bieži tieši šis ir tas trakākais, dēļ kā cilvēki vēršas pēc palīdzības. citiem vēl nāk klāt protams, fizioloģiski nepatīkami simptomi.
Noofen jā, medicīnas studenti dzer ne bez iemesla, jo tas arī it kā uzlabo koncentrēšanās un kognitīvās funkcijas. Pati nelietoju, bet vienkārši zinu par šo medikamentu.
Nezinu kāpēc pretsāpju medikamentus izraksta :) vai kāda ar VD jūt fiziskas sāpes? nebiju iepriekš dzirdējusi par fiziskām sāpēm.

paulalala
Sk. izklausās, ka ar to var iemācīties tikt galā un nav nekas tik traks. :)

Atklāti sakot, neticu vairs visām šitām "slimībām". Viss tas ir medikamentu ražotāju izdomājumi...

Nu var iemācīties tikt galā, bet nu katram tas izpaužās pilnīgi savādāk, tāpēc citi uz ielas bez zālēm nevar iziet, man sports ir bijis vienīgās zāles, kas palīdz, jo biežāk un intensīvāk, jo labāk.

Atklāti sakot, neticu vairs visām šitām "slimībām". Viss tas ir medikamentu ražotāju izdomājumi...

Priecājies, ka vari atļauties tā domāt un ka tev nevienam tuvam cilvēkam tā nav. :-)

dr567309
tie pilnīgi noteikti nav izdomājumi. Kā Tu varētu izskaidrot, piemēram, pēkšņu temperatūras paaugstināšanos, muguras sāpes tikai un vienīgi no satraukuma par kaut ko? Kas pāriet tikpat pēkšņi kā sākusies un pati no sevis. Tas ir tikai un vienīgi psihosomatiski.
Par Noofenu, neticiet info latviešu valodā, palasiet citus avotus. Vislabāk meklēt angliski pēc phenibut, tas ir tas pats. Noofen nav viegls medikaments un tam ir ļoti liels pierašanas risks, kā arī izteikti atmešanas simptomi, ja lietots ilgstošāk. Pa retam var, bet ne regulāri.
Par tikšanu galā - katram savs, viens tikai ar zālēm, citam psihoterapija, sports, utt utjp atkarīgs no tā, cik labi cilvēks pats sevi pazīst. Ja ir ļoti slikti, zāles palīdz atsperties, psihoterapija palīdz iepazīt sevi, kas ir priekšnosacījums, lai tiktu no tā vaļā. Veselīgs dzīvesveids un sports jebkurā palīdz labai pašsajūtai, sevis apziņi.

Man arī ir bijušas panikas lēkmes un vēl visādi brīnumi ;-) Manās acīs tās nav nekādas slimības, bet gan vienkārši slimību piedēvēšana pārmērīgai emocionalitātei, stresa nepanesamībai utt. Pastudējiet labāk par to, kā un cik ātri psiholoģisko slimību saraksti papildinājušies konkrētos laika posmos un kā tas ir "nesaistīti" noticis tieši tad, kad medikamentu tirgos parādījušās dažādas zāles, kuras, starp citu, visu laiku "izgudro no jauna" zem citiem nosaukumiem. Protams, ka ir patiesas novirzes, bet come on...mūsdienās pārmērīgu kautrīgumu dēvē par anxiety disorder un "ārstē" ar zālēm, kuras tikai notrulina smadzeni. Pašam ar sevi cilvēkam ir jāstrādā - jāceļ pašapziņa utt, nevis visas savas problēmas jānoraksta uz neeksistējošām slimībām un jācer, ka brīnumtabletītes to izārstēs. Bet nu...thats just me :-) Katrs tic tam, kam grib ticēt. Es no savas personīgās pieredzes runāju :-)

dr567309
es pilnīgi piekrītu, ka tās nav slimības klasiskā izpratnē. Un vispār es psihiatrijai neticu, izņemot tiešām smagas slimības, šizofrēnija utt
Tas, ko es gribu pateikt, ka dažkārt tā tablete cilvēkam ir vajadzīga. Jo vienkārši savādāk viņš nevar savākties un sākt savu dzīvi bīdīt pareizajā virzienā. Tas, ka daudziem ir vieglāk palikt pie tabletēm, nekā savest kārtībā savu prātu, tas ir fakts. Bet! Ir tik daudzi cilvēki, kuriem nav pieāķētas zīmītes ar diagnozēm, bet kuriem ir problēmas, kuras viņi neatzīst un kuras viņi gremdē alkoholā un citās atkarībās, kas principā ir tas pats. Un tad jājautā, kas ir labāk (vai sliktāk) - ja cilvēks apzinās, ka viņam ir problēmas, dzer zāles un mēģina sakārtot savu dzīvi, vai ja cilvēks melo sev un citiem, kā strauss iebāž galvu smiltīs un turpina, piemēram, katru nedēļas nogali slīcināt stresu alkoholā vai narkotikās, katru vakaru "nomierināties" ar vīna glāzi vai ēdienu, vai seksu vai iepirkšanos, vai sievas/draudzenes dauzīšanu utt

Tas, ka visas šīs neeksistējošās slimības krasi ietekmē izdzīvošanas iespējas valstī, kur iešanu pār līķiem un ilgstošu stresa noturību uzskata par normu, ir fakts. Un smadzenes notrulināšanā neko diži sliktu nesaredzu, ja jācīnās ar pastāvīgu "dzīvot vai mirt" prāta, emociju un ķermeņa reakciju režīmu.

Es arī esmu par to, ka reizēm tabletītes var un vajag, jo tik tiešām tas dod vismaz kādu atelpas brīdi un spēju vismaz sākt gribēt kaut ko savā dzīvē uzlabot, BET... problēma jau ir tajā, ka mūsdienās teju jebko, kas ir mazliet ārpus normas, jau sauc par slimību, kuru jāmetas ārstēt. :-)

@MissMia man ir sajūta, ka viņi nesaprot, ka man patiesi ir VD, viņiem liekas, ka man ir tikai lēkmes ik pa laikam un problēmas ar stresa panešanu, visdrīzāk viņi nespēj pieņemt to, ka man ir VD, jo tā taču ir baigi nopietnā slimība. Kad aizgāju pie neiroloģes, atnākot jau, viņai teicu, ka man ir VD, viņa tāda: beidz pati sev uzstādīt diagnozes, tā ir traka slimība, jā, noteikti, es muldēšu par to, kas ar mani notiek.. es domāju, ka viņi ir pret antidepresantiem stereotipu dēļ.. mans draugs arī saka, ka man vajag antidepresantus, citādāk labāk nepaliks, es gan baidos par to, ka stāsta, ka var ieiet atkarībā + ka beidzot viņus lietot ir pat vēl sūdīgāk..

@llemon vari, lūdzu, pastāstīt vairāk savu pieredzi par antidepresantiem? ja ne te, tad PM uzraksti. un kā to saprast "rāva jumtu nost"? :O
un jā, tas pārgurums neļauj baudīt normāli ikdienu un pat dzīvi, kad zini, ka daudz ko nespēj izdarīt, jo vienkārši nespēj pavilkt slodzi..