BEZTĒMA - šis vakars

MissMia high five, man ar šķiet, ka dzīve tiek izniekota. (t) Apkārt visiem notiek viss kas, bet es kā tāds kartupelis stāvu uz vietas.

Sisiii nav tik slikti,,vajag tikai plaanot kaa aizpildiit savu briivo laiku!!!es esmu sveshaa zemee ar savu viirieti, man seit nav pat labakas draudzenes ar kuru aiziet teeju padzert...Ir tikai viriesha dazi draugi bet tiem jau gjimene un majas sedetaji...Jāatrod nodarbe kas sagādā prieku, tas viss cits liksies mazāk svarīgs. Sākumā bija grūti, bet hobijs aizstāj visu!

Negarlaikojos - bīdu projektu, laiks pat nepietiek.

jaukums es mazāk uztraucos par to "brīvo laiku" , jo man patīk paslinkot. Bet vairāk tas, ka stāvu uz vietas. Visiem apkārtējiem dzīves iet uz augšu, kāds plāno precēties, kāds māju ceļ, kāds bērnu piedzemdē, kāds mašīnu jaunu nopērk utt. Un tad esmu es.. :-D
Manā dzīvē viss pašlaik tādos tumšos toņos. Mēneša laikā esmu bijusi divās bērēs, varbūt arī tas pie vainas, ka nedaudz viss tumšos toņos rādās.

Sisiii sorry, vismaz paldies ka apskaidroji kas par iemeslu...Bet varbūt tik daudz neieciklējies kas ir citiem, bet nospraud mērķus savām vēlmēm!?
man arī nekā nav izņemot mīļoto cilvēku...jau gadu savā ziņā stāvu uz vietas sakarā ar pārmaiņām dzīvē, bet vismaz ir mērķis kuru ir iespējams īstenot, tikai pamazām, pamazām jātiecas uz to!

Čau. Diena visai garlaicīga, bet pirms stundas piedzīvoju briesmīgākās sāpes pēdējo pāris gadu laikā - draugs netīšām uzsita man pa nagu un tas trieciens bija tik briesmīgs, ka noraudājos pat, kaut gadiem nebiju raudājusi traumu dēļ :-D Tagad dzīvnadzē asinsizplūdums, bet beidzot vairs nesāp :-)

Man ari sodien biezi uznaca brizi,ka asaras grubeja pasas no sevis birt....viss nav ta ka veletos!

jaukums pareizi, jau tu saki, ka nevajag ieciklēties uz citiem, bet dažreiz ir grūti sevi piespiest par to nedomāt.
Prieks, ka tev ir konkrēts mērķis! :-)

es pievienojos kartupeļu/gaudotāju klubiņā :D Pats trakākais, ka gribas jau ir kā kkādas pārmaiņs utt, bet man ir ieslēdzies tāds dzīves panīkums, ka man pat reāli no mājas negribas iet ārā. Es aizeju uz darbu, citu vakaru vēl uz treniņu un viss. Man reāli neko negribas. Tā es dzīvoju pāris gadus, lūk tas ir nožēlojami. Ja vēl pirms pāris mēnešiem man bija vēlme brīvdienu vakaros iziet tautā, tad tagad tā vēlme ir absolūtā nullē.
Es nezinu, kas ir jādara un ko es reāli varu darīt. Es priecājos, ja atceļas kaut kādi plāni un var palikt mājās. Vienīgā reālā vēlme ir man iet uz treniņu :D Vismaz šodien kaut kā piespiedu sevi bērna dēļ izvākties līdz kino.

Meicas man ar tada sajuta ka dzivi vienkarsi nobumbuleju. Jacensas ir atrast kaut ko ikdienaa kas prieku sagaada. Es visu dienu ar draugu pa gultu slinkojam, filmas luram utt.