Man liekas, ka Tramps šobrīd ir ļoti emocionāls. Tomēr, viņa ceļš uz prezidenta krēslu bija ļoti garš, mērķtiecīgs un nebija viegls. Tādēļ viņam šobrīd ir tā vēlme ņemties pa pilnu programmu un parādīt - hei, te beidzot es esmu, man vajag tagad kārtīgi iemīcīt to savu vietiņu, pirms tajā ieguļos ērti - beidzot esmu sasniedzis to, ko gribēju, pat ja jūs man visi neticējāt! Tā kā, es domāju, ka pēc kāda laiciņa viņs nedaudz tomēr nomierināsies, kad būs bišķi pazīmējies un nomierinājies :-)
Te bija kaut kas par vārda brīvību arī... es atkal pieminēšu savu Ķīnu. Tur vārda brīvība ir diezgan ierobežota. Par to, ko drīkst un nedrīkst izteikt publiskajā telpā, ir striktas vadlīnijas. Arī žurnālistiem! Par šo vadlīniju pārkāpšanu, tiek piemēroti nopietni sodi. Bet... Ķīnas valdība nav stulba. Viņi skaidri un gaiši pasaka, ka šādi mēri pieņemti, lai ierobežotu paniku sabiedrībā. Lai nepaceltu jautājumus, kurus "nevajag pacelt". Un viņi apzinās arī to, ka jebkurš ķīnietis, kurš draudzējas ar internetu, var izlasīt ārzemju ziņas, var komunicēt ar ārzemju draugiem/paziņām, tādēļ nu nav gluži tā, ka šie cilvēki dzīvo burbulī. Atkal jau - sabiedrības zemākais slānis, kuriem nav pieeja ārzemju informācijas un mediju telpai, paļaujas uz valdības sniegto informāciju, tādejādi, tās milzīgās masas tiek savā veidā kontrolētas un turētas miera stāvoklī. Vai tas ir labi? Atkal, ja skatāmies no cilvēktiesību puses - nē, katram ir tiesības uz blablabla. Skatoties no racionālās puses -jā, tas ir nepieciešams.
Nevajag tik ļoti emocionāli uz visu skatīties... par populācijas pieauguma ierobežošanas metodēm, vārda brīvības ierobežošanu utt. Tas viss ir skaisti, protams, bet pašplūsmā mehānismi nestrādā. Tie ir kādiem jāvada, jāregulē un jākontrolē. Tiem, kam liekas citādāk, vajag nelielu reality check.