Apkopojam dzemdību stāstus...

Draudzene bija nolēmusi, ka ja nevarēs izturēt sāpes tad prasīs EA , pat tad kad viņa ģība slimnīcā un prasīja EA viņai visu laiku atteica. Mocījās ilgi..tagad teica, ka otrreiz dzemdējot noteikti slēgs līgumu ar vecmāti un obligāti lai būtu EA. Vispār klausoties viņas stāstu par slimnīcu un tās personālu biju šokā. :-|

Par cietējām runājot.. Var daudz un dikti filozofēt par dabiskām dzemdībām un EA nepieciešamību, bet dažas sievietes, piedodiet, ir bišk par tālu aizgājušas savā dabiskumā. Lasīju internetā sievietes dzemdību stāstu, kuru atceros nepilnīgi, bet nodomāju, ka tas jau ir par daudz. Dzemdību ilgums arī ļoti garš, vairākas sutkas, bērns krietni pāri 40 nedēļām un plānotas mājdzemdības. Mocījās sieviete drausmīgi, 30 vai cik tur stundas bez EA, izspiešana tik smaga, ka dabūja asteskaula lūzumu (bērniņš liels un varbūt vēl citi iemesli). Pie tādiem apstākļiem bojā varēja aiziet i māte, i bērns. Jau pie pirmajām grūtībām viņu vajadzēja hospitalizēt un veikt ķeizaru, bet nē. Vēl nepatīkami, ka laikam nebija nekādas nožēlas un secinājuma, ka vajadzēja braukt uz slimnīcu, kas man likās pilnīgi bīstams mesidžs citām sievietēm.

Man dzemdības sākas ap 3.00, kad pamodos no tā, ka savajadzējās uz wc. Piecēlos no gultas un sapratu, ka gar kāju kaut kas notek, padomāju, ka varbūt nesaturēšana un vnk apčurājos. Bet wc sapratu,ka nē, pil ūdeņi, bet diezgan minimāli! Ieliku ieliktnīti un aizgāju atpakaļ gulēt. Protams, nekāda gulēšana vairs nesanāca, jo sāku uztraukties. Gaidīju kontrakcijas, pēc kādas stundas sāku kaut ko just muguras lejasdaļā, īsti nesapratu kas tā par sāpīti. Jo sāpīte bija uz īsu brīdi - kādas 10 sek un viss, atlaida. Un ar intervāliem 20-30 minūtes... Tad nu gulēju gultā un centos iemigt. Ap plkst.8.00 piefiksēju, ka sāpīte paliek garāka un sajūtu viņu spēcīgāk nekā iepriekš! Tad arī sapratu, ka tas varētu būt pa īstam un šodien dzemdēšu! :) Pamodināju vīru un līdz kādiem 10.30 mēs piefiksējām konktrakcijas, intervāls bija 7-10 min starpā, bet pati konktrakcija diezgan īsa, kaut arī sāpes jau pieņēmās spēkā.
Tad izdomājām tomēr braukt uz Dzemdību namu. kamēr braucām, kontrakciju intervāls atkal palielinājās :( Likās, ka par velti esam atbraukuši. Pārbaudīja uzņemšanā, bija tikai 2 cm atvērums un ierādīja vietu Pirmsdzemdību palātā. Ap 13.00 atnāca vecmāte un pārbaudīja atverumu, joprojām 2 cm... Bet sāpīte jau palika spēcīgāka! Nācās masēt muguru, lai atvieglotu to visu. Aizsūtīja uz toņiem, tur kontrakcijas uzrādās dikti vājas....Ap 16.00 iedeva pulverīti, ap 18.00 pārbaudīja atvērumu - bija tikai 4/5 cm.... Bet kontrakcijas bija jau biežas un sāpīgas. Biju nomocījusies, jo bija pagājis ilgs laiks, bet viss process uz priekšu gāja nu ļooooti lēnām. Ar tādu ātrumu pdomāju, ka piedzemdēšu tikai nākošajā dienā! :D Palūdzu EA, jo dikti sāpīgi bija un nevarēju/negribēju ciest to visu....
Ap 20.00 bijām jau dzemdību zālē, dabūju EA (kas ir nesāpīgs process, neko nejutu), varēju beidzot justies labāk un sēdēju telefonā un čatoju :D 21.30 dabūju vēl vienu devu, jo EA sāka jau iziet un 22.00 pieslēdza stimulāciju. Šakumā likās, ka stimulācija nepalīdz un nekas neiet uz priekšu, jo kontrakcijas joprojām nebija spēcīgas, bet tad pēc 23.00 pēkšņi sāku just pieaugošās sāpes ! Uz monitora uzradīja kontrakcijas jaut kkur pie 60-70.... Pasaucu vecmāti, teicu, ka vajag EA, ka sāk baigi sāpēt, man pārbaudīja atvērumu un teica, ka ea nedabūšu un ka būs vien jāspiež, jo pilns atvērums esot! :D Man protams šoks, neesmu gatava neko darīt :D Sāp diezgan traki, sāku jau rūkt un izdvest skaņas! Un tad protams nācās spiest, elpoju nepareizi, spiedu arī :D Pēc stundas izmocīju meitu ārā, veica iegriezumu, bet es neko nejutu! Pēc tam sašuva, ko es arī nejutu.
Man Dzemdību lapā bija ierakstīts ilgums ap 8 h, bet reāli no ūdens tecēšanas līdz meitas dzimšanai bija kādas 20+ stundas. Vistrakākā bija izspiešana, tas bija grūti un sāpīgi (tieši kontrakcija sāpēja nevis pati spiešana!). :) Sākotnēji cerēju uz ātrākām dzemdībām un izspiešanas periodu, bet bija kā bija! :) Jebkurā gadījumā neatceros dzemdības kā kaut ko šausmīgu! Zinu meitenes, kuras vispār 2-3 x paspiež un bēbis ir ārā! :D
Pēc dzemdībām gan nevarēju pasēdēt kādas 2 nedeļas, bija arī urīna nesaturēšana diezgan ilgu laiku un sāpes astes kaulā... Bet jau ir labāk. Vēders izskatījās normāls jau nākošajā dienā, svars viss nogāja nost (man gan nebija liels svara pieaugums)... :)
Bet dzemdības nav tas grūtākais posms, pēc tam tik sākas grūtības! :)

Šo diskusiju vieglāk lasīt pēc dzemdībām, tad šie stāsti nebiedē. :)

callmetwisted, protams, ka jā. Es zinu, ko runāju, bet neizplūdīšu detaļās.

Nerea - bet tu pati esi vispār dzemdējusi? Ja nē, tad nesaprotu, ko var par to tēmu tā malties, ja nezini kādas ir tās dzemdību sāpes... Katra sieviete taču to izjūt savādāk, katrai ir cits sāpju slieksnis.

Neons,
Katram dzīvē savi pārbaudījumi. Ir vīrieši, kas grib iet karā, un ir sievietes, kas grib dzemdēt un visu izjust uz savas ādas. Citi viņus nevar saprast, un varbūt arī nav vērts skaidrot.

Paga... Ko?...:-D Sievišķības apliecinājums?!? Man pašai sev nekas nav jāapliecina! Es tāpat zinu, ka esmu sieviete, esmu stipra un sievišķīga. Ja kāds cits to nesaprot par mani, tad lai iet bekot... :-P
Un, ja tu neesi sevī pārliecināta bez nepārtrauktas pierādīšanas, tad dzemdību sāpju izbaudīšana nepalīdzēs sajusties sievišķīgākai. Tas ir pašapmāns.

Neons
Sievišķības apliecinājums :D Varbūt arī dīvaina filosofija. Es jau nekad neesmu bijusi normāla :)

Nerea, bet jēga? Es zinu, ka es varētu dzemdēt bez EA un izturēt tās sāpes. Nu un? Vai tāpēc man būtu tās jāiztur vnk tāpēc, ka es to varu?... Kas tā par dīvainu filozofiju?...

raven
Personīgi es savos izteikumos runāju tikai par sāpēm, ko sievietes ir pacietušas visos laikos. Nekādā ziņā neatbalstu nolaidību sarežģījumu un mātes un bērna dzīvību apdraudošās situācijās, un, loģiski, ka mūsdienu medicīna tai ziņā ir ļoti gājusi uz priekšu un glābusi daudzu dzīvības. Agrāk mirt dzemdībās (vienās no daudzām) bija parastais sievietes liktenis.

Stimulētas dzemdības var būt daudz straujākas un sāpīgākas. Esmu ļoti pateicīga tam, ka šeit Norvēģijā man nespieda mocīties, jo bez stimulēšanas dzemdības nesākās, bet, kad stimulēja, tad kontrakcijas bija ik pēc 1-2 minūtēm un ilga aptuveni minūti.
...
Un nevajag tagad sākt ar "senāk visas izturēja".. jūs zināt kāda statistika bija senāk? Gribat atpakaļ uz tiem laikiem? Latvijā vēl tagad šī statistika nav tā labākā, tāpēc priecājos, ka dzemdēju Norvēģijā. Vismaz te vecmātes bija patiešām jaukas un uzmanīgas.
...
Man pēc dzemdībām bija smaguma sajūta krūtīs. Man uzreiz veica asins analīzes un tur uzrādījās hormons, kas varētu liecināt par tuvojušos sirdstrieku vai trombu plaušās. Mani uzreiz nosūtīja uz kardioloģijas nodaļu un pēc tam pārbaudīja plaušas. Kā man teica ārsts no Latvijas - Latvijā man būtu jāgaida līdz tieku ārā no dzemdību nama un tad jāmeklē pašai ārstu palīdzība. Tā arī veidojas šī statistika, diemžēl :-(

LOl jau zināju ka sāksies bļaušana :D
Un kas tad tas ir ja ne psiholoģisks vājums? Un tas ka tagad katra otrā nevar piedzemdēt un katrai trešajai vajag ķeizaru...traki.

Kaut ko tik stulbu kaa Alexxas ieraksti shajaa teemaa veel nebiju lasiijusi. Taadas izcilas zinaashanas mediciinaa, ka

Paga,paga šādi teikt ari ir pārāk necilvēciski,tomēr cilvēks izjuta emocionālas un fiziskas sāpes . Domāju ,ka Alexa negrib nevienai ieborēt,ka tagad ja kāda dzemdībās ņems EA tā viss, bērnam iespējams būs aknu vai nieru mazspēja. Drīzāk šeit cilvēks grib pieņemt ,ka mazuļa nāvē ir kāds punkts kurā vainot neveiksmīgās dzemdības.Šajā gadījumā EA. Cilvēks negrib pieņemt,ka nāvē nav nekādu tiešu iemeslu,jo vieglāk ir kādu vainot.

Es vispār biju ļoti ietekmējama topošā mamma. Arī salasījos visādus šausmu stāstus par dzemdībām un izdomāju, ka gribu ķeizaru. Daktere atrunāja pkus arī par ķeizaru salasījos visādus brīnumstāstus. Beigās nolēmu, ka ņemšu EA, no kā arī tiku atrunāta. :-D
Uz 6.mēnesi daktere pateica, ka tomēr būs ķeizars, berns kka nepareizi gulēja. Sabijos, sāku mazgat gridu 4rāpus, ar to lielo bumbu kaut kādus vingrinājumus taisīju un viss ok, ķeizars atkrita.
Dzemdības sākas pa ātru, ar sāpēm mocījos ļoti visu nakti un no rīta tik piedzemdēju. Man veica iegriezumu un bļāvu ļoti, likās, ka mirstu. Ğību arī nost no sāpēm. Daktere piedāvāja kafiju padzert. Vispār biju ļoti nepaklausīga un kaprīza tajā palātā. Bet līdz ko mazais tev uz rokām - pilnīgi visas tās sāpes aizmirstās ( izņemot iegriezums no kura vēl joprojām trauma :-D).

Te jau aizgāja diskusija par EA, bet nu padalīšos tomēr ar savu stāstu arī. Jāsaka, ka dzemdēju ne Latvijā.
Man bija plānotais ķeizars.
Uz slimnīcu atbraucu apmēram 2 stundas pirms operācijas. Operācija bija no rīta 9:30. Aizpildīju visus dokumentus, iejutos palātā, kurā būs jāpaliek nākamās divas naktis. Šeit pēc ķeizara slimnīcā tur 2 diennaktis un tad uz mājām.
Kad pārģērbos slimnīcas kreklā mani aizveda uz operāciju zāli. Vīrs palika aiz durvīm uztraukties.
Tur mani sagatavoja operācijai un veica spinālo aneztēziju. Bija baigi interesanti, jo nekad nebiju bijusi operāciju zalē.
Tad atnāca mana ārste un dažu minūšu laikā mana peka bija laukā.(l)Tāds skaists rozā bumbulītis!Tad viņu paņēma prom uz citu telpu ar logu, kur mans vīrs varēja sekot, kā mazo apskata un saģērbj.
Pa to laiku mūzikas pavadībā mani sašuva un ievietoja pēcoperāciju telpā apmēram uz 10-15 min. Tad veda uz palātu. Gulēju plika uz gultas apsegta ar palagu pusi dienas. Vīrs uz mazā bija ar mani.:-) Četru stundu laikā pēc operācijas sajutu beidzot savas kājas. Vakarā man uzvilka pampi, saģērba naktskreklā un lika mēģināt staigāt. Bišku pagrīļojos, bet bija ok. Rēta pa visu šo laiku nedaudz sāpēja, bet papildus pretsāpju devu sev nelaidu, pietika ar standarta. Māsiņa nāca un lika mazo pie krūts. Rādīja, kā pareizi barot. Pa nakti arī nāca mani modināt uz barošanu. Vīrs visu laiku bija ar mani un mazo nēsāja uz rokām, ja saraudājās, jo man traucēja katetrs rokā. Nākamajā dienā jau jutos pavisam labi. Staigāju daudz pa istabu, jo tā lika. Varēju arī pacelt 5lt ūdens bunduli, lai ielietu sev mazākā pudelē. Nākamajā dienā, kad biju mājās, arī viss bija super. Rēta nemaz nesāpēja. Darīju visas ierastās mājas lietas: sūcu putekļus, gatavoju utt.
Man ar ķeizaru nesaistās nekādas negatīvas emocijas. Atkopšanās bija ļoti ātra.Nekādu sāpju vai neērtību.
Man arī bija izvēle starp spinālo anestēziju un pilno. Pilno negribēju, jo tad nevarētu redzēt mazo jau pirmajās sekundēs. Man arī teica, ka pilnā ietekmē mazuli, bet spinālā nē. Pēc anestēzijas dūruma vieta nedaudz jutās pie fiziskās piepūles, bet nebija traki, taču bija interesanti, ka apmēram pēc nedēļas sāka sāpēt kāja tā, ka nevarēju paiet. Bija ļoti sāpīgi spert soli. Domāju, ka tas bija saistīts ar anestēzijas dūrumu, taču smērējos smēri tas pārgāja.
Tāda mana pieredze ar ķeizaru.:-)

Jonce
Tagad tu par cietējām nosauci miljoniem sieviešu, gan jau savu māti ieskaitot, un vispār visas sievietes pasaules vēsturē, pirms tika izgudrots EA. Visos laikos sievietes tika galā, bet tagad pēkšņi izrādās, ka tas vairs nav izdarāms. Kur tad paliek modes kliedziens "izkāpt no komforta zonas"? :D Dzemdības ir lielisks veids, kā no tās izkāpt un pēc tam justies vēl stiprākai. Tikai neuztveriet manis teikto personiski - es filosofēju. Pavisam noteikti katra pati to izvērtē, taču ne jau pirms dzemdībām kā tādām. Tas, vai to EA vajag, sievietei jāsaprot tai brīdī, kad viņa tās sāpes izjūt. Tad arī laiks izvērtēt, vai vajag to atsāpināt vai ne. Nevis uzreiz automātiski!

Varbut tad ka operaciju taisa, tad ar bez narkozes un visam sim lietam ?:D savadak mikstais esi tak, seit laikam vienmer bus dazas cietejas, muuziiigas, kuras domas, kad pareizi ir ciest saapeees :D

Es ļoti ceru,ka lielākā daļa šeit esošo meiteņu ir pietiekami prātīgas,lai spētu tomēr kritiski izvērtēt Alexxa rakstīto un nekristu šo muļķību varā,ko viņa pasniedz. Tad jau arī dabiski dzemdēt nevar, jo bērns ir pakļauts pietiekoši daudz riskiem,kā ārī sieviete ir riska grupā visu grūtniecības laiku un šie visi riski arī pakļauj mazuli briesmām.
EA nav nekāds briesmonis. :-)

Kaut ko tik stulbu kaa Alexxas ieraksti shajaa teemaa veel nebiju lasiijusi. Taadas izcilas zinaashanas mediciinaa, ka pilniigi applausus prasaas. Nu, palasiet googlee, ka kaads nomiris no potes un nepoteejiet vairs, vareesiet atgriezties laikmetaa, kad videejais dziives ilgums bija ap 40 gadiem un lielaakaa dalja atstiepa kaajas no parastaam infekcijas slimiibaam. Nu,dzemdeejiet dabiski, veelams pirtinjaa, atgriezieties laikmetaa, kas mira aptuveni treshdalja dzemdeetaaju un 2 treshdaljas dzimstoshos. Nu, nenjemiet anesteeziju pie zobaarsta, jo kaads tur ir nomiris kaut kad. Nedodiet saviem beerniem antibiotikas, gan jau pashi tiks galaa ar kaadu plaushu karsoniiti :-D
Muusdienaas naaves gadiijumi dzemdiibaas ir iznjeemums nevis likumsakariiba, kuros ir vainojama vai nu smaga aarstu nolaidiiba, vai nu tas, ka dzemdeetaajai vai jaundzimushajasm JAU bija noteiktas probleemas ar ieksheejiem orgaaniem. Un shii zemas mirstiiba ir tieshi panaakta muusdienu tehnologjijaam un muusdienu medikamentiem. Un nevajag liet uudeni par to, ka katrs desmitais EA beerns dzimst ar aknu probleemaam EA rezultaataa. Saklausiijusi "zaljaa dziivesveida" piekriteeju muljkjiibas kaut kaados "wanna be" kursos un sludina te stulbiem skukjiem. 10% EA beernu ar aknu probleemaam ES valstiis jau sen buutu rezulteejushies ar totaalu EA aizliegumu un skandaloziem tiesas procesiem. Pavisam nesen ES aizliedza parastu lokaalo antibiotiku, jo nelielam procentam (liidz 10% tur veel bij taalu kaa liidz meenesim) ALERGJISKU (!!!) nevis pilniigu veselu cilveeku radaas alergjijas probleemas. Taads luuk ir viens oficiaalaas statistikas piemeers. Tachu sheit forumaa viena muljkje salasiijusies izdomaatus rakstus sludina savus murgus, ka smagaam aknu probleemaam vajadzeetu rasties 25% ar EA dzimushajiem, lai vispaar sho jautaajumu saaktu izskatiit :-D Par taadu stulbumu ir jaaraud vai jaasmejas? Vismaz tik daudz vajadzeetu atjeegt, kur googles raxti naak no oficiaaliem resursiem, kuros gaudo kaut kaadi pashpasludinaatie mediciinas guru. Kaa arii cilveekiem ar smadzeneem vajadzeetu prast atlasiit un analizeet informaaciju, lai sava stulbuma rezultaataa neizplatiitu murgus, kurus parasti googlee var atrast pusaudzu un studentu izveidotos portaalos, kuri vaac "klikshkjus" un skatiitaaju skaitu.
Savu saapi ar neizdziivojushu jaundzimusho un otru smagi dzimushu vajag risinaat pie speciaalistiem, nevis izplatiit dezinformaaciju forumaa, kuraa rakstiito dazhas pienjem kaa sveetu patiesiibu. Kaa arii Alexxas situaacija nav nekaada norma. Ja Tev , cieniitaa, savaa gruutnieciibu laikaa bija bez maz vai jaadziivo skaabeklja kameraa un paranojaa jaaizvairaas no visa, kas kaut kaadaa procenta simtdaljaa vareetu kaiteet embrijam, tad nepasniedz to sheit kaa normu. Veselas sievietes ar normaalu gruutnieciibu taas laikaa turpina piekopt normaalu dziivesveidu un nedz no anesteezijaam, nedz no citiem dzemdiibu laikaa pielietotajiem medikamentiem vinjaam nav jaabaidaas kaa no bubulja.
P.S. Un aizliegt vajadzeetu nevis plaanotas anesteezijas un kjeizargriezienus, bet gan aizveesturisku uzskatu izplatiishanu viegli ietekmeejamaa sabiedriibaa. Latvijai liidz tam veel taals celjsh ejams. Attiistiitaas valstiis diskusijas ar taadu dezinformaaciju ilgi buutu jaameklee. Sheit gan rodas iespaids, ka dalja veel dziivo alu laikmetaa un shamanju sabiedriibaa.
P.P.S. Potenciaalajaam dzemdeetaajaam iesaku izlasiit Neona ierakstus, kaa arii statistiku un informaaciju mekleet civilizeetu valstu interneta lapaas (Latvija shajaa jautaajumaa pagaidaam ir ljoti tuvu atsevishkju "treshaas pasaules" valstu liimenim.) Kaa arii Latvijaa veel palikushajaas mazpilseetu dzemdiibu nodaljaas kjeizargriezienu cenas ir x reizes mazaakas kaa Riigaa. Savukaart anesteezijai jau nu vajadzeetu sagraabstiit naudu, ja plaano laist pasaulee beernu.