Apkopojam dzemdību stāstus...

Kristīna,
Pilnā anestēzija ietekmē bebi, jo iet caur asinsriti, anesteziologs man jautāja- vai es tiešām vēlos to tikai tāpēc, ka nespēju nomierināties? Pietam, tas nav nemaz mans lēmums- pilno vai spinālo nosaka àrsts.

Nu, man bija plānotais ķeizars, jo bērnam bija nepareiza guļa.
Bija jāierodas slimnīcā iepriekšējās dienas pēcpusdienā, ierādīja palātu, uzlika mērīt toņus. P"ec tam atnāca anesteziologs, apskatīja mugurkaulu.Pajautāja vīram, vai gribēs būt blakus, vīrs teica, ka, jā. Tad pateica, ka šonakt nevarēs palikt pie manis slimnīcā, bet lai ierodas agri no rīta.
"A, līdz pat operācijai no iepriekšējās dienas vēlas pēcpusdienas nedrīkstēja neko ēst, Nedaudz padzerties iepriekšējā dienā vēl ļāva.
Otrā dienā bija jāiet uz operāciju zāli, uzlika sistēmu, iešpricēja anestēziju un izķeizaroja bēbi. Uz mirkli parādīja un tad aiznesa prom, vīrs gāja līdzi. Mani aizveda uz pēcoperācijas telpu, iedeva padzerties, uzlika to smago ledu uz vēdera un lika tā gulēt. Pēc pāris stundām atveda vīru un bēbi, lai nedaudz pabaroju, atkal aizveda prom. Vēl pēc pāris stundām veda uz palātu, tad pamanīja, ka viena šuves puse atvērusies, līmēja kaut kādu tur spiedošo pārsēju un tajā dienā neļāva nemaz celties.
Otrā dienā no rīta lēnām cēlos, kājas vispār nejutu, pirmos soļus palīdzēja spert vīrs, tad jau pamazām aizgāju. Rēta sāpēja briesmīgi. Vīram teicu, ka vairs bērnu nebūs, jo negribu šitās sāpes vairs ciest. Bet pamazām jau aizmirstas, lai gan sāpēja vēl ilgi.

Teddy, sasmējos! :D
A kāpēc citas aizmieg pavisam, bet citas nē?
Es gribētu aizmigt un miers :D Divas tādas operācijas ir bijušas. Pirmā ilga kaut kādas 5 stundas. Otrā laikam ap stundu.

5cās minūtēs atradu grūtnieču diskusijā savèjo, tad nu copy peistošu
Kā visas te sarakstījušas!
Sveiciens
Paldies tām, kuras juta man līdzi un rakstīja, vakar 18:25 piedzima mazulis, bet pati viņu redzēju tikai 23:00. Vispār pārliecinājos par savām spējam būt loģiskai, stiprai, nekrist panikā, un izdarīt vii kā vajag.
Būs gari.
Tātad aizbraucu uz ierosinašanu no rīta, 23jos jau bija tādas so/so kontrakcijas, 01:00, jau stiprākas. Man bija istabas biedrene, pie 3cm viņa uzvedās kā traka, un labi vien, ka viņu aizveda prom, jo viņa besīja vairāk kā manas kontrakcijas
No plkst.01:00 līdz 7 rītā ko tikai es nedarīju Stulbās kontrakcijas ik pa 5,6min ap 30sek-1min, tad atkal 5,10min miers, un atkal kontrakcijas. Meitenes, ko tikai es nedarīju līdz 7 rītā, jo aizmigt fiziski nav iespējams pie tik biežām, Lollipop no garlaicības nenomiru Apbruņojos ar dzelžainu pacietību, un katru kontrakciju izpūtu pareizi, jau slēdzos ārā automātā, un cēlos jau laicīgi izelpot katru kontrakciju, lai mazāk sāp.
8ņos man bija 2cm ar kaut ko, man besis par to nebija, bet nogurums darīja savu, neko... es izdomāju, ka šitas neies krastā, paralēli toņiem, es vazājos pa visu 5to stāvu ar savām kontrakcijām, kuras jau bija sāpīgākas, un man bija plāns: lai vīrs izguļās mājās līdz 11:00, tad 12:00 ir klāt, un ejam dzemdēt. Tad nu visas vecmātes baigi slavēja, ka es staigāju un pūšu, ka malacis un tā... ļoti daudz tas deva iedvesmu darīt vēl labāk.
12:00 ap 6cm.
Meitenes, man tās kontrakcijas bija tik ļoti jau ZB(diemžēl, nav korekta vārda LV kā par tām izteikties), paņēmu EA, lai varu braši strādāt tālāk Best idea ever! Ar vīru dzemdību palātā viņš uz pufa, es uz bumbas, izelpojot nejūtošās kontrakcijas, kuras var redzēt uz aparāta, dzērām baltas kafijas un ēdām medus kūkas
Diezgan ātri pienāca mani 10cm, izlietoju 2 devas EA viss "čotka" , man strādāja, neko neaizkavēja, viss vērās lieliski. Pamēģinājām paspiest, pamācīja mani, tad sākām pa īsto , palūdzu vīru iziet, jo sajūta, ka man vajag uz poda, protams, nekā tāda tur nebija Spiest lika man visādi, un tādās pozās kā kalna kazai būtu tikai ērti , bet es neiebildu, jo man tiešām viss sanāca, nebļāvu, klausīju, un spiedu kārtīgi.
Diemžēl, mans uzcītīgais darbs tik daudzu stundu garumā, beidzās ar ķeizaru Es it kā visu sapratu, mēģināju domāt racionāli, bet tāpat sabimbājos, nevarēju apturēt sevi. Atvadījos no vīra, sabučojāmies. Operācijā biju pie samaņas, supernepatīkama sajūta, bet nekas nesāp. Baigi pārdzīvoju, ka sajutu mazo uz punča, bet man pretī pārvalks, aši iedeva man viņu nobučot un aiznesa prom
Pēc operācijas 4h nejutu no ribām neko uz leju, tikai rokas, kuras nespēju apstādināt, kā kratījās, tas it kā no anestēzijas, un es vēl pārdzīvoju par mazo. Man beigās pasaka, ka meitiņa 54cm un 3,63 kg, atkal sabimbājos, vel vecmāte pastāstīja, ka vīrs bebi bez pampera saģērbis sirsniņa sāpēja, ka neesmu ar viņiem. Ap 23:00 biju palātā, man beidzot apmēram "atgāja"
kājas. A tur man pretī vīrs gultā, kam uz punča guļ jau 4h maziņš rupucis , taaaaa sabimbājos, un biju laimīga beidzot būt kopā.
Šodien otrā diena visiem kopā, meita forša, man bišķi grūti ar ķeizara rētu, bet es vazājos apkārt un ar meitu pupojamies, tas mums vēl nesanāk, un man tikai pavisam
bišķi ir pirmpiens.
Meitenes, esiet laimīgas!

Bet, jā, daudzas meitenes jau neizvēlas - dzemdēt vai ķeizars, bieži vien ir jādara tas, kas jādara! Un vispār - kāda šķirba, jo procesā galvenais ir bērniņš un tas, ka viņam viss labi! :-)
Manis dēļ varēja man būt šuves, plīsumi dajebkas, lai tik bērniņam labi!

Havaja
Lasot tevis rakstīto, atcerējos, cik ļoti man bija bail uz tā galda gulēt, kamēr tur visu gatavoja. Es trīcēju un raudāju no bailēm. Kad ārsts prasīja, kāpēc raudu, es teicu, ka man ir bail, ka jutīšu kā griež, ka neiedarbosies anestēzija. Šī man tāda - vai tad tu tagad jūti? Es viņai saku, ka nē un šī man pretī - fū, tas labi, jo tev jau viss ir vaļā :-D

KristīnA, nevar gan vīrs piedalīties, jā!
Nezinu, man ir draudzenes, kurām ir gan ķeizars, gan dzemdības bijušas un teikušas, ka labāk dzemdēt! es nezinu, man nekādu problēmu nebija, otrajās dzemdībās vispār uzreiz uz disko varēju laist, cik labi jutos!

elzaelza, aizmidzina un pēc tam kravājās ap ūdeņu duršanu utt? (izklausās muļķīgi, bet no vārdu salikuma "ūdeņu duršana", man jau mati saslejas! )
Ķeizars nav mana izvēle, bet nevaru dzemdēt dēļ veselības problēmām.

Nu man viena zināma krāja naudu maksas ķeizaram, jo pirmās dzemdības bija smagas, un viņai visur atteica:-|

KristīnA! man bija plānotais ķeizars un ar otru bēbi arī taisos tikai un vienīgi ķeizaru . Veiksmes stāstu ar "nošķaudījos un bēbis klāt" ir tik maz , ka labāk sasmaksāt un veikt ķeizaru .
Process bija pasaka , uz slimnīcu doties man lika jau dienu iepriekš paredzētā ķeizara . Abi ierodamies , iedalīja savu palātu . Sākumā bija sagatavošanās darbi , paņēma analīzes , apskatīja , usg . Nākamās dienas rītā veda uz operāciju zāli , tur aizmigu no narkozes un pamodos jau palātā . Māsiņa ieraugot , ka mostos , prasīja kā jūtos , vēl ne sevišķi skaidrā prātā dzirdu un redzu bēbi , kuru man uzlika uz krūtīm . Un tad es sāku raudāt , ka laime ir klāt :)
Nepatīkamākais ķeizarā ir pēcoperācijas laiks , kādas 3 nedēļas jutos pusslima , sāpēja rēta , mazo nevarēju ucināt kā un cik gribu . Bet salīdzinājumā ar to , ko raksta par dzemdību procesu , man liekas šis ir mazāks ļaunums ;)

Selīna, tad sēžam un gaidām! :D Ar cerību, ka viss būs skaisti, pūkaini ar vienradžu putekļiem un laumiņu asarām! :D
Es pa ausu galam esmu dzirdējusi, ka plānotajā ķeizarā nedrīkst piedalīties vīrs...(t)

KristīnA! es arī gaidu tādas pašas atsauksmes :-D

Lasu un šausminos..
Varbūt atsauksies kāda, kurai ir bijis plānotais ķeizars? (s)
Kā viss notiek utt.

Man abas dzemdības praktiski identiskas!
Vienas dzemdības 4h, bet otras - 5h, no kurām tāda traka bija tikai 1h! Nekas tāds īpašs! Ja pie pirmajām dzemdībām man pēcāk bija, piemēram, bail čurāt, lēni kustējos, tad pēc otrajām dzemdībām jau likās, ka nākamajā rītā varētu iet arī uz aerobiku lēkāt, cik labi un droši jutos! :-)
Dažkārt domāju par 3šo bērnu, dzemdības uz visa fona, manuprāt, un manā pieredzē, ir pupu mizas, tad pirmie 3 mēneši ir trakāki! :-/ Negulētas naktis un vispār nekādas skaidrības par režīmiem - kad gulēs un cik ilgi, tā barošana - tikko pabaro, nepaspēj neko lāga izdarīt, kā atkal jau jābaro, labi, ka kolikas nebija... bet saprast, ko mazais cilvēks grib... Grūti!
Protams, laime neizmērāma un viss superforši, bet būt par mammu tik, cik forši, tik arī diezgan grūti!
Sognare, es dzemdībās tieši nebaidījos, jo man svarīgākais bija klausīt ārstus, darīt, ko liek un normāli uzvesties, lai tikai bērniņš ir ārā un lai viņam viss labi!!!

arprats, ka izpludu!!!sorry....

gribeju iekopet savu no citas diskusijas, kad bija ar svaigam emocijam, bet nevaru atrast, tad nu jaraksta velreiz!
diezgan lidzigi ka amazing
Bet mans bebuks nebija pareizi sagriezies, lidz ar to bija visu laiku varbutiba, ka pasakums var beigties ar keizaru!
sakas viss no pirmdienas rita ar izdalijumiem, kuri likas ka glotu korkis, dienas garuma tas dalijas ar un pecpusidnea paradijas sapes ka uz menesreizem! pec deviniem menesiem bez menesreize, ai tas bija dikti divaini atkal piedzivot tas sapes!! :D domaju, ka tas ir treninkontrakcijas, jo lidz sim nebija sapejis nekas... gaidiju un domaju paries, ap 18 runaju ar mammu, sedeju uz bumbas un teicu, ak sap, bet nu izturet var un drosi vien tas ir viltus, teicu, ka aizrakstisu viram, lai uz sportu vakara neiet, ja nu kas! ap 18h30 saku uznemt laikus, jo likas, ka baigi ilgi tas sapes velkas un regularas, bija ik pec 10 min, 19h jau bija ik pec 5 min, zvaniju viram un teicu, lai brauc atrak, jo vel suni jaizved ara... uznemu laiku kontrakcijam un vinas tik biezakas un bieakas, no 5 min lidz ik pec 2 min ap 20h30, lidz tam meginaju atgulties, sedet, vingrojumus, uz bumbas utt, it ka izturet vareja, bet tiiiik pretiga sajuta!! un padomat nevar, ka sap ta viss, nespeju padomat un tas sausmigi kaitinaja, ap 21h zvaniju viram, lai nak atri ar suniem majas un jau sauc taksi, jo es vairs nevaru... ar taksi aizbraucam uz dzemdibu namu, tad jau sapeja ta, ka ne parunat vareju, ne paiet, viss bija vienalga, palavos pilnigi uz viru un arstiem! apskatija, bija jau 4cm, ieradija telpu ar vannu, jo gribejas udeni pasedet, bet lidz sariktejamies utt, bija jau 5cm, 6cm obligati vajadzeja likt ieksa EA un vini jautaj vai gribu tagad vai gaidism, es teicu uzreiz, jo sapeja nenormali... arprats, tad sajuta ka gaisma ieslegtos, birdi pec EA- viss paliek mierigs, cilveki pec clivekiem, es parunat speju, sekoju lidzi elposani, dariju ka arsti likt, galvenais speju padomat!!! BIja pusnakts, bet viss raiti riteja uz prieksu un arsti teica, ka driz bus... virs bija parguris un luza nost, tad nu lavu vinam turp pagulet,t ad vins pamodas, izeda visus manus lidzpanemtos cepumus :D atverums gajka uz prieksu labi, bet bebis biaj joprojam slikta poza pat sedus pozai, lidz ar to vajadzeja vinu sagriezt, tad nu man cetrapus, ar bumbu uz galda vajadzeja stavet!! tad pienaca pilns atverums un vareju spiest, betbis joprojam nebiaj sagriezies, bet arsti teica, ka varbut procesa: spiedu, spiedu nekas labs nebija, vins sakrustoja kajas un arsti tieca, ka bus keizars.... sausmigi negribejas, bet neko darit nevareju, parveda mani uz bloku, laida ieksa anisteziju, bet arsts jau saka kaut ko tur nemties, teicu, ak vel ne, man sap, anisteziologs ari vel tieca, lai sis pagaida, atceros viru blakus, kurs teica, ka nekas, viss bus labi... pec tam nakamas atminas- es atmoistos cita telpa, ne bernins ne virs, kaut kur taluima medmasa, prasu, kur mazais, vina teica, ka mani ielikusi pilna narkoze un mazais ir ar viru un gerbjas, driz busot! kad satiku... tas biaj tik jauki, neko nesapratu, bet vins te bija un eda... virs pec tam pastastija, ka arsts ir vel paris reizes meginajis mani sakt griezt, bet narkoze vel nebija iedarbojusies un esmu sakusi trakot un raut arstu aiz rokas un kliegusi, jo sap, tad nu vini mani iemidzinajusi pavisam!mazais piedzima 11.10 4h30 no rita puika 3,9kg! liels!! (l)
velak, pec sarunas ar medicinisko komisiju, atklajas, ka arst ir steidzies, jo mazajam sirdsritms ir sacis lekat un vinu vajadzeja atrak dabut ara! manas atminas no dzemdibam nav briesmigas, bet virs nespej parunat joprojam, vinu parnem milzigas dusmas un vinam joprojam liekas, ka arsti tur kaut ko slaida deli!!!

Paldies visām, kas dalās ar saviem stāstiem! :-)
.
Ir interesanti palasīt visus, protams, sevišķi patīkami lasīt tos "vieglos" variantus, jo tie īpaši nomierina. Man viss vēl priekšā. Agrāk, tīņa gados, kad domāju par dzemdībām, tas nežēlīgi biedēja. Par to domājot, varēju gandrīz apraudāties, jo zināju, ka kādreiz vēlos bērnu, bet nu tas, kam jāiet cauri dzemdībās... Nope. (t) Tagad, kad esmu stāvoklī, un dzemdības nāk tuvāk, pilnīgi citādāk uz to skatos - ar diezgan lielu mieru, jo tāpat no tā neizbēgt. Nezinu, kā var tā mainīties, laikam jau tas ir dabiski. Protams, ir satraukums, bet drīzāk patīkams. Zinu, ka, jā, varbūt būs riktīgi traki, bet man šķiet, ka tā ir pieredze, ko vismaz reizi mūžā sievietei IR jāpieredz, tāda eksistenciāla lieta. Kā būs - tā būs. :-)
.
Katrā ziņā - dalieties vēl, kā sastapāties ar saviem brīnumiem! (l)

Meitenes, padalieties ar mājdzemdību stāstiem :)

Teddy ,es esmu jau iztēlojusies viss briesmīgākos scenārijus. Ka zaudēt samaņu varētu, vai spēka pēkšņi vairs nebūs un nevarēšu mazo piedzemdēt,ka sāktu trakot utt.:-/

Es papildināšu statistiku ar ne īpaši foršajām dzemdībām, kas kopumā nebija ļoti ilgas - kopā 22 h no brīža, kad sāka gāzties augļūdens. Slimnīcā ierados 2 naktī ar intervālu 5 minūtes, be atverumu tikai 2 cm. Līdz 8 rītā mocījos sāpēs, bet neviens nenāca. Tad daktere atnāca, bet nekas nebija īsti pavirzījies uz priekšu. Iedeva EA, kura neiedarbojās, kaut bija 3 devas atstātās. Pilināja kaut kādu sistēmu. Visu laiku gulēju uz galda jo tonisus mērīja. Ap kadiem 13 vecmāte saka "nebūs aršana un izskatas pēc ķeizara" uz ko daktere teica ka vēl jāpagaida. Ap kādiem 17 es sāku slēgties ārā. Knapi dabuja pie apziņas, lai parakstu dokumentus ķeizaram. Kad veda uz operācijas zāli, es vēl mauroju pa visu koridori, ka visu pati varu un mēģināju no braucošas kušetes izvelties ārā. Anestezija keizarojot neiedarbojās, un sāku operāciju zālē bļaut, ka sāp kad griež vederu un tāpēc deva vispārējo narkozi. Atjēdzos nākošā diena ap 10 rītā. Naktī pārlēja asinis. Man bērna tēvs tik loti bija šokā no tā ko redzēja dzemdību zālē, ka vnk gandrīz pats gar zemi bija. Teica ka nekad dzive negribetu mani redzet tik bezpalīdzigu un izmisušu. Bērniņš tika māsiņu pieskatīts naktī. Atveda man ap 12.00( 17 stundas pec dzemdībām). Neizjutu ne neizsakami skaisto satikšanās brīdi, ne arī pie krūts tika pielikts. Aiii....