Pārlasot citu stāstus un savējo, saprotu, ka man bija reāli vieglas dzemdības, jo ātras. Papīrā bija ierakstītas 10 h, bet faktiski sāpēja 4h, spiešana 20 min.
Joprojām domāju nez kā būtu, ja būtu viss bijis dabīgi. Noteikti otrās dzemdībās nepaļaušos uz ārstiem un vairāk uzdošu jautājumus (t)
Copy-paste
Beidzot varu padalīties ar savu stāstu. Otrdien pamodos 6 no rīta ar tekošiem ūdeņiem. Zvanīju draugam, lai brauc šurp un paliku guļus, lai novilktu laiku. Kad atbrauca, ienesās istabā ar tekstu - davai, braucam, ātri, taisies! Vienvārdsakot, saskatījies filmas Sāpju nebija, ūdens tecēja lēnu, tāpēc nesteidzāmies. Pa ceļam vēl fast food ieēdām, kā rezultātā slimnīcā tik ap 12 bijām. Sākumā mani neņēma pretī, jo reaģents neuzrādīja, ka tek augļūdeņi atnāca cita ārste, kura secināja, ka plīsums ir sānā, tāpēc arī tek tik lēnu. Tā kā atvērums bija 3 cm, ielika parastajā palātā un draugu palaidu mājās, jo vēl ilgas stundas priekšā. Uzēdu pusdienas un dažas stundas pagulēju, rezultātā pamodos ar 6 cm atvērumu . Manējais skrien atpakaļ, jo viss kaut kā negaidīti viegli un ātri virzījās uz priekšu.
Ap 18 mani sāka stimulēt, joprojām neko nejutu. Pilnīgi vai sajutos vainīga, kad klausījos citu dzemdētāju kliedzienus, kamēr es tur čilā guļu. Ārsti arī staigā apkārt un joko vai maz sistēmā ir oksitocīns Kad sistēma pusē, beidzot sākās jautrība. 1 min sāpes ar 2-3 min intervālu un sāpes visu laiku pieauga. Un tā 4 stundas. Atvilkt elpu nevarēju, jo intervāls bija mazs, līdz ar to beigās visas manas bumbas sēdēšanas un elpošanas neko vairs nelīdzēja, nonācu dīvainā pusmiegā, neko vairs negribējās, atslābināties neiespējami, vārtos uz kāpnītēm. Pārbaudīja atvērumu - 1 cm nācis klāt. Sapratu, ka pēc šādas dinamikas vēl 10-12 h neizturēšu un paņēmu EA. Aa, bija tiik labi! Negribu reklamēt, bet bija tā vērts, viens no maniem labākajiem lēmumiem mūžā. Gāju ar domu, ka būs dabīgi, bet jau brīdī, kad pielika sistēmu, sapratu, ka tālāk var gaidīt jebkas. Mazliet tomēr žēl, ka dabīgas, normālas dzemdības nedabūju izjust, rodas jautājums kāpēc bija vajadzīga stimulācija, bet nu labi, gan jau ārsti zina, ko dara, ne jau hobija pēc liek sistēmu Personāls mēģināja atrunāt no EA, bet sapratu, ka par tādu mocīšanos neviens man medaļu nedos. Pēc tam jau viss notika pusstundas laikā - i atlikušie cm, i izspiešana. Izspiešanas laikā sāpes nejutu, tikai kontrakcijas, tā ka atlika tikai piepūst vaigus un strādāt. Beigās vēl personāls nopriecājas cik ļoti visam procesam EA nāca par labu
Galvenais, ka mazais brīnums ir ārā sveiks un vesels. Mīlestība no pirmā acu skatiena
3647
