5cās minūtēs atradu grūtnieču diskusijā savèjo, tad nu copy peistošu
Kā visas te sarakstījušas!
Sveiciens
Paldies tām, kuras juta man līdzi un rakstīja, vakar 18:25 piedzima mazulis, bet pati viņu redzēju tikai 23:00. Vispār pārliecinājos par savām spējam būt loģiskai, stiprai, nekrist panikā, un izdarīt vii kā vajag.
Būs gari.
Tātad aizbraucu uz ierosinašanu no rīta, 23jos jau bija tādas so/so kontrakcijas, 01:00, jau stiprākas. Man bija istabas biedrene, pie 3cm viņa uzvedās kā traka, un labi vien, ka viņu aizveda prom, jo viņa besīja vairāk kā manas kontrakcijas
No plkst.01:00 līdz 7 rītā ko tikai es nedarīju Stulbās kontrakcijas ik pa 5,6min ap 30sek-1min, tad atkal 5,10min miers, un atkal kontrakcijas. Meitenes, ko tikai es nedarīju līdz 7 rītā, jo aizmigt fiziski nav iespējams pie tik biežām, Lollipop no garlaicības nenomiru Apbruņojos ar dzelžainu pacietību, un katru kontrakciju izpūtu pareizi, jau slēdzos ārā automātā, un cēlos jau laicīgi izelpot katru kontrakciju, lai mazāk sāp.
8ņos man bija 2cm ar kaut ko, man besis par to nebija, bet nogurums darīja savu, neko... es izdomāju, ka šitas neies krastā, paralēli toņiem, es vazājos pa visu 5to stāvu ar savām kontrakcijām, kuras jau bija sāpīgākas, un man bija plāns: lai vīrs izguļās mājās līdz 11:00, tad 12:00 ir klāt, un ejam dzemdēt. Tad nu visas vecmātes baigi slavēja, ka es staigāju un pūšu, ka malacis un tā... ļoti daudz tas deva iedvesmu darīt vēl labāk.
12:00 ap 6cm.
Meitenes, man tās kontrakcijas bija tik ļoti jau ZB(diemžēl, nav korekta vārda LV kā par tām izteikties), paņēmu EA, lai varu braši strādāt tālāk Best idea ever! Ar vīru dzemdību palātā viņš uz pufa, es uz bumbas, izelpojot nejūtošās kontrakcijas, kuras var redzēt uz aparāta, dzērām baltas kafijas un ēdām medus kūkas
Diezgan ātri pienāca mani 10cm, izlietoju 2 devas EA viss "čotka" , man strādāja, neko neaizkavēja, viss vērās lieliski. Pamēģinājām paspiest, pamācīja mani, tad sākām pa īsto , palūdzu vīru iziet, jo sajūta, ka man vajag uz poda, protams, nekā tāda tur nebija Spiest lika man visādi, un tādās pozās kā kalna kazai būtu tikai ērti , bet es neiebildu, jo man tiešām viss sanāca, nebļāvu, klausīju, un spiedu kārtīgi.
Diemžēl, mans uzcītīgais darbs tik daudzu stundu garumā, beidzās ar ķeizaru Es it kā visu sapratu, mēģināju domāt racionāli, bet tāpat sabimbājos, nevarēju apturēt sevi. Atvadījos no vīra, sabučojāmies. Operācijā biju pie samaņas, supernepatīkama sajūta, bet nekas nesāp. Baigi pārdzīvoju, ka sajutu mazo uz punča, bet man pretī pārvalks, aši iedeva man viņu nobučot un aiznesa prom
Pēc operācijas 4h nejutu no ribām neko uz leju, tikai rokas, kuras nespēju apstādināt, kā kratījās, tas it kā no anestēzijas, un es vēl pārdzīvoju par mazo. Man beigās pasaka, ka meitiņa 54cm un 3,63 kg, atkal sabimbājos, vel vecmāte pastāstīja, ka vīrs bebi bez pampera saģērbis sirsniņa sāpēja, ka neesmu ar viņiem. Ap 23:00 biju palātā, man beidzot apmēram "atgāja"
kājas. A tur man pretī vīrs gultā, kam uz punča guļ jau 4h maziņš rupucis , taaaaa sabimbājos, un biju laimīga beidzot būt kopā.
Šodien otrā diena visiem kopā, meita forša, man bišķi grūti ar ķeizara rētu, bet es vazājos apkārt un ar meitu pupojamies, tas mums vēl nesanāk, un man tikai pavisam
bišķi ir pirmpiens.
Meitenes, esiet laimīgas!
3647
