1.
-meitiņa-
(l)
Ap 2iem naktī sajutu pirmās sāpes. Biju pilnīgi pārliecināta,ka tās ir tikai teniņkontrakcijas, tāpēc mierīgi vāļājos pa gultu un mēģinàju iemigt. Ap 4iem piefiksēju,ka sāpes ir ik pēc 10min, bet ne ļoti spēcīgas ( nepatīkami,bet ne nepaciešami). Joprojām savā pārliecībā par to,ka tās ir tikai treniņkontrakcijas, mēģinu iemigt. 7os sāpes joprojām ir ik pa 10min,bet nav palikušas ne spēcīgākas,ne savādākas( joprojām nepatikāmi,bet ne nepaciešami). Nolēmu,ka jāaiziet sirdsmieram pie ginekologes,lai apskata,jo dikti ilgi tās sāpes un mulsinoši,ka nepaliek ne mazākas,ne spēcīgākas-visu laiku vienā līmenī konstanti ik pēc 10 min. Sazvanīju mammu,lai atnāk līdzi līdz poliklīnikai, novēlēju vīram labu dienu ( vienkārši tā starp citu ieminoties,ka aiziesu pie ginekologes,lai paskatās :-D ).
Ginekoloģe 8:05 mani apskata un konstatē: atvērums 4cm, jāpaliek slimnīcā!
Tajā brīdī iestājās neticība,šoks un pilnīgs apjukums,jo bija tikai pilnas 32nedēļas! Vīrs līdz slimnīcai atskrēja tādā tempā,ka es pat nebiju vēl paspējusi aptvert,kas tagad notiks! Slimnīcas ginekoloģe mūs informē: tā kā bērniņš dzims priekšlaicīgi,tad pēc dzimšanas viņu pārvedīs uz Stradiņiem. Drošāk un labāk bērniņam noteikti jau būtu,ja varētu tikt uz Stradiņiem,kamēr vēl viņš vēderā, bet uz vietas brīva ātrās palīdzības mašīna nav,tāpēc mani aizvest ar ātrajiem nevarot( ak,mazpilsētas prieki :-O )!
Vīrs sazvana draugu un sarunā,ka aizvedīs mūs uz Stradiņiem, pa to laiku mājās kaut kādā izmisīgā steigā vīrs sameklē kaut kādas drēbes un mantas,kas varētu noderēt man un bērniņam, ārprātīgā ātrumā braucam uz Rīgu un jau pirms 10iem iesoļoju Stradiņos!
Sāpes joprojām ik pa 10min un tikpat stipras kā no pirmajām sāpēm-nepatīkami,bet ne nepaciešami.
Dod man tabletes, liek uz toņiem, pārbauda ik pa laikam atvērumu līdz 18os man pārdur ūdeņus. Tad nu tikai tad, pēc ūdeņu pārduršanas sāpes sāk palikt biežākas un stiprākas! Aizveda uz dzemdību zāli, pūtu, elpoju līdz 19:10 teica,ka var spiest-ir pilns atvērums!
19:28 piedzima mūsu meitiņa!
32 nedēļas
44cm
1,934kg
Maza,maza pelīte,ko tulit pēc piedzimšanas aiznesa uz speciālo aprūpes telpu. Varēju pie viņas iet ik pa 3 stundām,lai pabarotu ar pudelīti ( jo par mazu,lai spētu pati izdabūt pienu no krūts). Bet vesela! Un mūsu!! (l)
Grūtākais bija aptvert,ka viss tiešām notiek.. lielākās sāpes bija tikai pēc to ūdeņu pārduršanas. Sāpēja ļoti, bet visi apstākļi kaut kā "nolika pie vietas" un nedeva laiku čīkstēt,jo tajā brīdī doma bija tikai viena -kaut mani plēš uz pusēm,lai..ja tikai bērniņam viss labi!