Tēmās par grūtniecību ir daudzi dzemdību stāsti, bet tie ir izmētāti pa vairāk kā tūkstots lapām. Nodomāju, ka būtu jauki, ja šos stāstus apkopotu vienā foruma tēmā :-)
Tur jau tā lieta, ka domāju, ka LV diezvai kads censtos, ka palidzet sajā lietā, labak pec tam vienkarsi sasutu un aizsutitu mājās :-/:-/ Pats var kko darīt, lai samazinātu to iespējamību plīsumiem un griešanai?
Aronija, man bija iegriezums. Griešanas brīdī nejutu, jo bija lokālā anestēzija. Pēc tam, protams, bija nepatīkama tā šuve. Man vēl pateica, ka tā šuve esot par lielu priekš manis (lai ko tas arī nenozīmētu). Bet grieza tikai tāpēc, ka bija bērns jāvelk ārā ar vakuumu. Vecmāte teica, ka citādi butu tikusi smuki cauri sveikā. Tas dzīšanas process bija kādas 4-6nedēļas, bet nepatīkamākās laikam bija pirmās divas. Droši uz dibena gan sēdos ne ātrāk kā pēc 2 mēnešiem, jo vnk paranoja bija :D
ak dies, palasīju vēl pārīti, iekrita man tie, kur ķeizari, nu tas tomēr ir šausmīgi, nabaga sievietes, kurām jāmokās, zinu, ka galarezultāts skaists, bet nu .. es nez, man tomēr laikam pietiks ar 6 kaķiem:-D
Ir, Ir arī Latvijā vecmātes, kas strādā labi un cenšas. Pirmajās dzemdībās arī man palīdzēja ar eļļām un kompresēm- rezultātā pavisam mazs nejūtams plīsums, kas ātri un nesāpīgi sadzija. Varēju jau nākamajā dienā sēdēt bez sāpēm. Ir protams arī citi faktori, kas ietekmē būs vai nebūs plīsumi, bet laba vecmāte var ļoti labi palīdzēt un minimizēt plīsumus.
Man arī veica iegriezumu, bet tajā visā trakumā nejutu pilnīgi neko. Varbūt ja nebūtu veikts iegriezums, man visa apakša būtu lupatās. Bēbim bija liela galva un piedzima ar tūsku. Atlabšana prasīja kādas 5nedēļas. Pirmā nedēļa bija ļoti grūta - ne apsēsties, ne pastāvēt. Bet daktere man visu tur labi sašuvusi, nākamajā dienā pēc dzemdībām nāca ginekologs un teica, ka man ļoti skaista rēta :D Lai ko tas arī nozīmētu... :D
Man bija iekšējie plīsumi, mazliet kaut ko šuva, ko īsti nejutu, un arī pēcāk praktiski nekas nesāpēja, bet tas laikam tāpēc, ka iekšējie, trakāk esot ar ārējiem!
Dzemdības bija ilgas, sāpēja man ļoti. Kad sīkais beidzot piedzima varēju laimīga aizmigt, jo nespēks un bezmiegs bija mani pārņēmis. Diemžēl mani pamodināja, jo sīkais bija jābaro, lai gan biju vīrietim atstāju maisījumu un pudeli. Bet nekā
Sveikas, meitenes! Sanaaca apskatiit sho teemu. Buutu jauki, ja veel meitenes daliitos savaa pieredzee. Tik jauki lasiit staastus, kur kaads pirmo reizi satiek savu briinuminju :-)
Es gan brīnos vairāk par to, ka daudzām vīrieši ir blakus dzemdībās. Likās, ka statistika ir tieši otrāda un vīrieši nelabprāt redz dzemdības
Es te pēc 4 gadiem atbildu 😁 Gribēju tikai pateikt, ka savām drauga teicu, ka viņam nebūs jāpiedalās dzemdībās, lai viņu netraumētu, bet viņš teica, ka tiesu grib piedalīties. Viņš grib gan būt man blakus, gan arī viņam interesanti esot, kā tas notiek 😁
3647
