Apkopojam dzemdību stāstus...

Kaut ko tik stulbu kaa Alexxas ieraksti shajaa teemaa veel nebiju lasiijusi. Taadas izcilas zinaashanas mediciinaa, ka

Paga,paga šādi teikt ari ir pārāk necilvēciski,tomēr cilvēks izjuta emocionālas un fiziskas sāpes . Domāju ,ka Alexa negrib nevienai ieborēt,ka tagad ja kāda dzemdībās ņems EA tā viss, bērnam iespējams būs aknu vai nieru mazspēja. Drīzāk šeit cilvēks grib pieņemt ,ka mazuļa nāvē ir kāds punkts kurā vainot neveiksmīgās dzemdības.Šajā gadījumā EA. Cilvēks negrib pieņemt,ka nāvē nav nekādu tiešu iemeslu,jo vieglāk ir kādu vainot.

LOl jau zināju ka sāksies bļaušana :D
Un kas tad tas ir ja ne psiholoģisks vājums? Un tas ka tagad katra otrā nevar piedzemdēt un katrai trešajai vajag ķeizaru...traki.

Stimulētas dzemdības var būt daudz straujākas un sāpīgākas. Esmu ļoti pateicīga tam, ka šeit Norvēģijā man nespieda mocīties, jo bez stimulēšanas dzemdības nesākās, bet, kad stimulēja, tad kontrakcijas bija ik pēc 1-2 minūtēm un ilga aptuveni minūti.
...
Un nevajag tagad sākt ar "senāk visas izturēja".. jūs zināt kāda statistika bija senāk? Gribat atpakaļ uz tiem laikiem? Latvijā vēl tagad šī statistika nav tā labākā, tāpēc priecājos, ka dzemdēju Norvēģijā. Vismaz te vecmātes bija patiešām jaukas un uzmanīgas.
...
Man pēc dzemdībām bija smaguma sajūta krūtīs. Man uzreiz veica asins analīzes un tur uzrādījās hormons, kas varētu liecināt par tuvojušos sirdstrieku vai trombu plaušās. Mani uzreiz nosūtīja uz kardioloģijas nodaļu un pēc tam pārbaudīja plaušas. Kā man teica ārsts no Latvijas - Latvijā man būtu jāgaida līdz tieku ārā no dzemdību nama un tad jāmeklē pašai ārstu palīdzība. Tā arī veidojas šī statistika, diemžēl :-(

raven
Personīgi es savos izteikumos runāju tikai par sāpēm, ko sievietes ir pacietušas visos laikos. Nekādā ziņā neatbalstu nolaidību sarežģījumu un mātes un bērna dzīvību apdraudošās situācijās, un, loģiski, ka mūsdienu medicīna tai ziņā ir ļoti gājusi uz priekšu un glābusi daudzu dzīvības. Agrāk mirt dzemdībās (vienās no daudzām) bija parastais sievietes liktenis.

Nerea, bet jēga? Es zinu, ka es varētu dzemdēt bez EA un izturēt tās sāpes. Nu un? Vai tāpēc man būtu tās jāiztur vnk tāpēc, ka es to varu?... Kas tā par dīvainu filozofiju?...

Neons
Sievišķības apliecinājums :D Varbūt arī dīvaina filosofija. Es jau nekad neesmu bijusi normāla :)

Paga... Ko?...:-D Sievišķības apliecinājums?!? Man pašai sev nekas nav jāapliecina! Es tāpat zinu, ka esmu sieviete, esmu stipra un sievišķīga. Ja kāds cits to nesaprot par mani, tad lai iet bekot... :-P
Un, ja tu neesi sevī pārliecināta bez nepārtrauktas pierādīšanas, tad dzemdību sāpju izbaudīšana nepalīdzēs sajusties sievišķīgākai. Tas ir pašapmāns.

Neons,
Katram dzīvē savi pārbaudījumi. Ir vīrieši, kas grib iet karā, un ir sievietes, kas grib dzemdēt un visu izjust uz savas ādas. Citi viņus nevar saprast, un varbūt arī nav vērts skaidrot.

Nerea - bet tu pati esi vispār dzemdējusi? Ja nē, tad nesaprotu, ko var par to tēmu tā malties, ja nezini kādas ir tās dzemdību sāpes... Katra sieviete taču to izjūt savādāk, katrai ir cits sāpju slieksnis.

callmetwisted, protams, ka jā. Es zinu, ko runāju, bet neizplūdīšu detaļās.

Šo diskusiju vieglāk lasīt pēc dzemdībām, tad šie stāsti nebiedē. :)

Man dzemdības sākas ap 3.00, kad pamodos no tā, ka savajadzējās uz wc. Piecēlos no gultas un sapratu, ka gar kāju kaut kas notek, padomāju, ka varbūt nesaturēšana un vnk apčurājos. Bet wc sapratu,ka nē, pil ūdeņi, bet diezgan minimāli! Ieliku ieliktnīti un aizgāju atpakaļ gulēt. Protams, nekāda gulēšana vairs nesanāca, jo sāku uztraukties. Gaidīju kontrakcijas, pēc kādas stundas sāku kaut ko just muguras lejasdaļā, īsti nesapratu kas tā par sāpīti. Jo sāpīte bija uz īsu brīdi - kādas 10 sek un viss, atlaida. Un ar intervāliem 20-30 minūtes... Tad nu gulēju gultā un centos iemigt. Ap plkst.8.00 piefiksēju, ka sāpīte paliek garāka un sajūtu viņu spēcīgāk nekā iepriekš! Tad arī sapratu, ka tas varētu būt pa īstam un šodien dzemdēšu! :) Pamodināju vīru un līdz kādiem 10.30 mēs piefiksējām konktrakcijas, intervāls bija 7-10 min starpā, bet pati konktrakcija diezgan īsa, kaut arī sāpes jau pieņēmās spēkā.
Tad izdomājām tomēr braukt uz Dzemdību namu. kamēr braucām, kontrakciju intervāls atkal palielinājās :( Likās, ka par velti esam atbraukuši. Pārbaudīja uzņemšanā, bija tikai 2 cm atvērums un ierādīja vietu Pirmsdzemdību palātā. Ap 13.00 atnāca vecmāte un pārbaudīja atverumu, joprojām 2 cm... Bet sāpīte jau palika spēcīgāka! Nācās masēt muguru, lai atvieglotu to visu. Aizsūtīja uz toņiem, tur kontrakcijas uzrādās dikti vājas....Ap 16.00 iedeva pulverīti, ap 18.00 pārbaudīja atvērumu - bija tikai 4/5 cm.... Bet kontrakcijas bija jau biežas un sāpīgas. Biju nomocījusies, jo bija pagājis ilgs laiks, bet viss process uz priekšu gāja nu ļooooti lēnām. Ar tādu ātrumu pdomāju, ka piedzemdēšu tikai nākošajā dienā! :D Palūdzu EA, jo dikti sāpīgi bija un nevarēju/negribēju ciest to visu....
Ap 20.00 bijām jau dzemdību zālē, dabūju EA (kas ir nesāpīgs process, neko nejutu), varēju beidzot justies labāk un sēdēju telefonā un čatoju :D 21.30 dabūju vēl vienu devu, jo EA sāka jau iziet un 22.00 pieslēdza stimulāciju. Šakumā likās, ka stimulācija nepalīdz un nekas neiet uz priekšu, jo kontrakcijas joprojām nebija spēcīgas, bet tad pēc 23.00 pēkšņi sāku just pieaugošās sāpes ! Uz monitora uzradīja kontrakcijas jaut kkur pie 60-70.... Pasaucu vecmāti, teicu, ka vajag EA, ka sāk baigi sāpēt, man pārbaudīja atvērumu un teica, ka ea nedabūšu un ka būs vien jāspiež, jo pilns atvērums esot! :D Man protams šoks, neesmu gatava neko darīt :D Sāp diezgan traki, sāku jau rūkt un izdvest skaņas! Un tad protams nācās spiest, elpoju nepareizi, spiedu arī :D Pēc stundas izmocīju meitu ārā, veica iegriezumu, bet es neko nejutu! Pēc tam sašuva, ko es arī nejutu.
Man Dzemdību lapā bija ierakstīts ilgums ap 8 h, bet reāli no ūdens tecēšanas līdz meitas dzimšanai bija kādas 20+ stundas. Vistrakākā bija izspiešana, tas bija grūti un sāpīgi (tieši kontrakcija sāpēja nevis pati spiešana!). :) Sākotnēji cerēju uz ātrākām dzemdībām un izspiešanas periodu, bet bija kā bija! :) Jebkurā gadījumā neatceros dzemdības kā kaut ko šausmīgu! Zinu meitenes, kuras vispār 2-3 x paspiež un bēbis ir ārā! :D
Pēc dzemdībām gan nevarēju pasēdēt kādas 2 nedeļas, bija arī urīna nesaturēšana diezgan ilgu laiku un sāpes astes kaulā... Bet jau ir labāk. Vēders izskatījās normāls jau nākošajā dienā, svars viss nogāja nost (man gan nebija liels svara pieaugums)... :)
Bet dzemdības nav tas grūtākais posms, pēc tam tik sākas grūtības! :)

Par cietējām runājot.. Var daudz un dikti filozofēt par dabiskām dzemdībām un EA nepieciešamību, bet dažas sievietes, piedodiet, ir bišk par tālu aizgājušas savā dabiskumā. Lasīju internetā sievietes dzemdību stāstu, kuru atceros nepilnīgi, bet nodomāju, ka tas jau ir par daudz. Dzemdību ilgums arī ļoti garš, vairākas sutkas, bērns krietni pāri 40 nedēļām un plānotas mājdzemdības. Mocījās sieviete drausmīgi, 30 vai cik tur stundas bez EA, izspiešana tik smaga, ka dabūja asteskaula lūzumu (bērniņš liels un varbūt vēl citi iemesli). Pie tādiem apstākļiem bojā varēja aiziet i māte, i bērns. Jau pie pirmajām grūtībām viņu vajadzēja hospitalizēt un veikt ķeizaru, bet nē. Vēl nepatīkami, ka laikam nebija nekādas nožēlas un secinājuma, ka vajadzēja braukt uz slimnīcu, kas man likās pilnīgi bīstams mesidžs citām sievietēm.

Draudzene bija nolēmusi, ka ja nevarēs izturēt sāpes tad prasīs EA , pat tad kad viņa ģība slimnīcā un prasīja EA viņai visu laiku atteica. Mocījās ilgi..tagad teica, ka otrreiz dzemdējot noteikti slēgs līgumu ar vecmāti un obligāti lai būtu EA. Vispār klausoties viņas stāstu par slimnīcu un tās personālu biju šokā. :-|

"
Neons
Citās valstīs, kur EA ir bezmaksas, ja sieviete labprātīgi no tās atsakās, uz viņu skatās kā uz nenormālo! Latvijā, ja sieviete pieprasa EA, viņai ne tikai noplēš par to paprāvu summu, bet vēl arī neapmierināti pavīpsnā... "
Šim jāpiekrīt uz visiem 100. Man vairākas draudzenes dzemdējušas gan lv, gan ārpus Lv.

Vienigais ko esmu ieverojusi, ka ir sievietes kura skiet, ka tas kuras izvelas atsapinasanu, piemeram EA, nem tikai nunnas. Un sis nikules, ja jai netiek gala ar dzemdibu sapem, ar pasu bernu gala netiksot. Karoce, sapju obligata izciesana dod apzinu, ka esi augstaka par citaam. Un doenzel ir ari arsti kas ta uzskata. Labak neteiksu ko draudzenei teica vecmate kad dzemdeja. Pretiga vecene.

"rši, ja sieviete nav gatava sāpēm, tad par bērniem vēl agri runāt. Jo ir naivi domāt, ka iešpricēs un viss būs skaisti. Neviens bez sāpēm nav piedzimis."
Luuk tas par ko es runaju. Atklanos mate varone.

Vel ko velejos piebilst, ks nereti EA ir vienkarsi vajadziga un bernam mazak kaitiga ja to izlemtu nelietot. Nav jau nekada medus maize ne matei, ne bernam, bet nav nekas tads lai tagad atteiktos to lietot.

Piedod Alexxa, bet tavi komemtari ir tadi pasi kaa tam kuras kategoriski atsakas potet savus bernus. Un prieksaa pakala bazis faktus cik tas bistami un cik tas kuras to dara ir neizglititas un vispar vienkarsi stulbas.

runājot par EA, es uzskatu, ka tai jābūt bezmaksas un pieejamai, jo nav nekādi viduslaiki, kad sievietei ir gribot, negribot jāpiedzīvo tās mokas, jo redz, viņa ir sieviete. Medicīna ir gājusi uz priekšu un ja ir kaut kas, kas tiešām to procesu padara kaut cik paciešamu, tad kāpēc to nedarīt?
Tad jau, redz, tiešām nedosim bērniem antibiotikas, paši nedzersim un mēģināsim kaut kā izvilkt, jo kādreiz taču tā nebija.