Cerams, ka sapratīsiet manu domu :-D Ikdienā bieži sanāk būt kopā ar izskatīgiem, patīkamiem puišiem, viss forši, bet ja kāds izrāda simpātijas, mana reakcija ir – meh. Esmu bijusi 3 attiecībās un visas ir uzsākušās ar lielu samīlēšanos, taureņiem vēderā utt. Lielā kaisle cik ātri parādās, tik ātri arī noplok. Simpātijas man izrāda diezgan jauki puiši, bet nu nespēju atbildēt ar to pašu. Nesaista un viss, pat nav vēlme iepazīties tuvāk, pakomunicēt. Dažkārt šķiet, ka gaidu lielo mīlu no pirmā acu skatiena, un nedodu iespēju tiem, kas gribētu ar mani veidot kādas attiecības vai vismaz iepazīt tuvāk. Neesmu augstprātīga ar nez kādiem superaugstiem standartiem. Varbūt tā vienkārši ir manas jaunības naivā muļķība, iespējams par daudz filmas skatos:-D Vai domājat, ka ir vērts kaut kādā ziņā sev kāpt pāri, tikties ar kādu un cerēt, ka laika gaitā radīsies siltākas jūtas? Vai arī uzskatat, ka uz to ‘’īsto’’ vilkme būs uzreiz?
772
