Mums lielākā daļa gultas veļas un dvieļu ir gaiši, tādēļ, lai gūtu to žilbinošo gaišo toni, mazgāju augstos grādos.
Pie mums bieži viesojas cilvēki, kas paliek pa nakti, tādēļ jo īpaši dvieļi un gultas veļa tiek mazgāts grādos, kas nogalinās baktērijas.
Gultā mēs tomēr pie veselīga dzīves ritma aizvadām 1/3 no mūsu dzīves. Gultas veļā sakrājas mūsu sviedri, atmirušās ādas šūnas utt. Parasti pie 60° temperatūras no tā var 'tikt vaļā'. Mēs matračiem izmantojam arī papildus aizsargus, ko ari regulāri mazgājam, jo ir redzēts, ka matrači ar laiku paliek dzelteni no visa tā, kas uz tiem sakrājas.
Netīrot un nerūpējoties par veļas mašīnu, nevēdinot to, tur mitrumā un siltumā, tumsā sakrājas sēnīte un citas drausmas. Tādēļ mani pārsteidz mājsaimniecības, kurās par to neaizdomājas un gadiem naivi mazgā drēbes sēnīšu perēklī. Veļasmašīnai pašai par sevi ir labi, ja to palaiž laiku pa laikam 60° ciklā. Es vēl mēdzu pievienot sodu.
Dvieļus mēdzu mazgāt atsevišķi no gultas veļas, jo dvieļi mēdz nodot pūku, kas salīp uz gultas veļas (citam tas neškitīs nekas traks, bet man gan jāšķauda un jāmokās ar asarojošām acīm , jo esmu jūtīga uz putekļiem un dažādām gaisā lidojošām pūciņām kopš bērnības).
Vēl kas mani izbrīna ir, ka daudzās mājsaimniecībās Latvijā neviens neiedomājas mazgāt grīdas lupatas, tik izskalo ūdenī un liek žāvēt. Diez dupšus arī ar lupatu slaucītu, izskalotu, pažāvētu un atkal slaucītu?
Man prieks, ka vietā, kur dzīvoju, tas ir tik ļoti pašsaprotami mazgāt veļu tā kā to daru es pati.
Katrs dara kā grib, kāds pabrīnās par mani, es pabrīnos par kādu, bet nav ienācis prātā cilvēku apsaukt.
Varu tik pateikt to, ka ir bijušas reizes, kad pēc ciemošanās esmu izgājusi ar aizpampušu degunu un asarojošām acīm savas alerģijas dēļ tā dēļ, ka mājokļos nav tīrība ka tas var šķist uz pirmo acu uzmetienu.