Nevienu nevēlējos aizkaitināt ar savu princeses uzvedību.
Lai varbūt kāda saprastu, ka viss man nav tik rožaini, kā izskatās, darbu man gluži pakaļ nemet, nedaudz paskaidrošu savu situāciju un attieksmes iemeslus.
Pirmkārt, priekšnieks man nepiekāpjas, īpaši nenāk pretī, manis dēļ kārtību nemaina, mans darba grafiks, veids tika atrunāts jau pašā sākumā-kopš kura laika darba līguma izpildīšana ir kāda ekstra?
Otrkārt, birojs atrodas citā pilsētā, 65 km attālumā no manām mājām, kas nozīmē katru dienu 130 km, kas ir laiks, degviela, nebiju ar ko tādu rēķinājusies.
Treškārt, iespēja, ka es darīšu arī to citu darbu pat īsti netika apspriesta ar mani, vienkārši tas tika pieņemts automātiski, jo iepriekšējais darbinieks tā bija darījis.
Ceturtkārt, šī aizvietošana nekādi neatceltu manus pamata pienākumus, kurus veicu gan birojā, gan attālināti no mājām, turklāt, kuri nereti prasa, lai es noteiktu laika periodu (vairākas diennaktis pēc kārtas) būtu pastāvīgi pieejama gan telefoniski, gan e-pasta, pēc vajadzības risinot dažādus jautājumus. Ja es piekrītu darīt arī kolēģes darbu, būt tur uz vietas, tas nozīmē, ka katru dienu braucu 130 km, strādāju astoņas stundas birojā un pēc tam vēl esmu pieejama visu cauru diennakti telefoniski, strādāju arī mājās. Kaut parastā situācijā mājās es šo laiku, ko neesmu birojā, izmantoju savām vajadzībām.
128
