Ja autorei ir radies šāds jautājums, iespējams, ka var vēl nedaudz nogaidīt ar bērniņu. Bet, ja tomēr ir sajūta, ka gribētos par māmiņu kļūt tagad, tad jāmet bailes pie malas un uz priekšu! Vispārīgi par tēmu runājot, nedomāju, ka bērna radīšana ir jāveic ķeksīša pēc, lai tikai būtu paspēts ielēkt vilcienā “pirmais bērns līdz 30”. Ja dzīves apstākļi ir piemēroti bērniņa ienākšanai pasaulē, un, primāri, ir atrasts piemērots partneris, ir stabilas attiecības, vēlme pēc bērniem un finansiāla spēja tos uzturēt un audzināt, tad bērnus var dzemdēt arī agrajos 20. Ja kaut kas no tā visa iztrūkst, tad, saprotams, arī bērni dzimst lielākā vecumā. Pašai ap gadiem 18-19 bija izsapņots dzīves plāns, ka 24 gados pabeigšu studijas, tad atradīšu lielo dzīves mīlestību, apprecēšos, un ap gadiem 27-28 dzemdēšu pirmo bērnu. Diemžēl dzīve izdarīja savas korekcijas un šobrīd savos 25+ neesmu pat attiecībās. Attiecīgi arī apzinos, ka, ja būs lemts, bērns manā dzīvē varētu ienākt tikai ap gadiem 30. Lai nu kā, nevajag sevi suģestēt ar domām, ka laist pasaulē pirmo bērnu ap/pēc 30 būs grūtāk utt. Protams, protams, agrā jaunībā pie bērniņa tikt vajadzētu būt vieglāk. Taču mēs katrs novecojam atšķirīgi un, ja viens 30 gados ne tikai izskatās, bet arī jūtas un uzvedas kā pusmūžu nodzīvojis, tad cits arī 50 gados ir gana sprigans. Tāpat ir ar auglību. Kādai nebūs problēmu iznēsāt bērniņu arī 40 gados, kamēr citai 20 gadniecei var būt problemātiski palikt stāvoklī.