Vēl tikai 30 gadus atpakaļ cilvēki bija pārliecināti, ka būs nodrošinātas vecumdienas, ka katram vecāka gājuma cilvēkam uz grāmatiņas ir pietiekoši liela summa sakrāta savām bērēm, taču vēlāk izņēma 5-10 latus. Paspēja eksistēt repšiki, lati (paralēli aktuāli bija dolāri), tagad jau eiro, vairākas burbuļkrīzes, privatizācija, denacionalizācija utt.
Pa nākamajiem 30 gadiem var mainīties tik daudz, ka uz valsti paļauties būtu jau muļķīgi.
Vislabākais šķiet variants par naudas iesaldēšanu nekustamajā īpašumā, kuru vēlāk var atkal apmainīt pret naudu, neko nezaudējot. Taču kur garantija, ka atkal nenotiek nacionalizācija? :)
Vēl labs variants ir bizness, ražošana, jo tas ir veids, kā pavairot to, kas jau ir. Bet tas jau drīzāk ir tekošais ieguvums, kas var neko nedot pensijas vecumam, ja tiks vienkārši notērēts un nekur neieguldīts.
Ceļojumi ir kolosāls emocionāls ieguldījums, izglītība, ko nu nekad vairs atņemt nevarēs, ko var ar jebko materiālu.