Dzīve uz parāda

Atbalstu visa veida kredītus, arī ātros, ja tie tiek laikus atdoti. Dzīvē gadās visādi, un nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

Man arī nav parādu, ir tikai uz nomaksu telefons! Bet es neko nepārmaksāju, pańēmu uz izdevīgiem nosacījumiem, ka nekādus procentus nemaksāju. Un uzskatu, ka šajā gadījumā izdevīgāk nopirkt kvalitatīvu telefonu, nevis pa 100 eiro, kurš drīz vien sāks glukot.
Es drīzāk teiktu, ka nevis visiem ir krefīti, bet gan liela dala dzīvo no algas līdz algai, neko daudz neiekrājot.

Šobrīd ir palikuši tikai skolas kredīti, bet nu palēnām atmaksāju arī tos. Nenožēloju - senči mani nevarēja nosponsorēt un viņiem arī tas nebija jādara. Mana izglītība un man pašai par to jāatbild - gan finansiāli, gan kvalitātes ziņā :)
Ir bijuši arī ātrie kredīti, bet nu jau kādu laiku vairs nē un nē... Un te nav runa par jaunu šmotku vai telefona iegādi. Kad vajadzēja dzīvoklī pēkšņi un ātri ieguldīt nedaudz, bankas patēriņa kredītu endeva un citu variantu nebija.

Kredītu nav bijis un nebūs! Ja nav tad nav, neatbalstu tādus ātros kredītus , fuj ! Vajaga rēķināties ar izdevumiem no algas līdz algai!

Man ir studiju kredīts, pārējam cenšos tāpat sakrāt. Vienīgi mājai ja atrastu tādu, kas patīk ņemtu kredītu, bet samērīgu, lai māja var atpelnīt pati sevi ja nu kas.

Esmu nēmusi agrāk. Bet tagad - nē, paldies! Nav. Ja kaut ko vajsg, krājam un tad pērkam.

pašizaugsmei, izglītībai vai veselībai tas ir atbalstāms. Viss pārējais - gadžeti, ceļojumi, mašīnas - jau ir prioritāšu jautājums.

+++

Neko līdz šim neesmu ņēmusi uz kredīta. Ja kādreiz ,ko ņemšu kredītā, tad vienīgi dzīvokli.

Man pašai, tfu tfu tfu, nav parādu - vienmēr izvairos gan aizdot, gan aizņemties naudu. Ir bijis kredīts izglītībai, bet tas tika atdots.
Puisim ir viens kredīts, kas drīz tiks nomaksāts un pēc tam viņš ņems vēl vienu, ko cerams, izdosies atpelnīt.
Man nepatīk šī tendence, ja vien cilvēks tiešām skaidri nezina, uz ko tiecas un ko grib sasniegt (mana puiša gadījums) - pašizaugsmei, izglītībai vai veselībai tas ir atbalstāms. Viss pārējais - gadžeti, ceļojumi, mašīnas - jau ir prioritāšu jautājums. Ja kāds var justies kruts, braucot ar dārgu bembi kredītā, bet pašam ledusskapī pakārusies pele, nu tad žēl.

Esmu pret mazo priekšmetu ņemšanu uz nomaksu kā piem. mob. Lielakajai daļai vajadzētu atļauties nopirkt ,tāpat mob.bez ņemšanas uz nomaksu. Ja nevari nopirkt par 700EUR, bet pērc par 100EUR neviss ņemt uz nomaksu par 700EUR , maksāt % un pēc tam vēl gaudot,kad katru mēnesi tik daudz jāmaksā .Ja nav uzreiz naudas mob., nav steidzami jāpērk jauns (strādā ,bet ir doma par jaunu)atliec pats pāris mēnešus naudu un tad nopērk. Cita lieta, ja ir bezprocentu līzings ,kaut kam-tad jā, var ņemt.
Un tas,ka ir preces,kuriem uztaisīta tāda % likme nomaksai, ka pēc tam iznāk,ka samaksā 2 gadu laikā dubultīgi- preces cena un vēl tāda paša cena % likmē.
Protams,ka dzīvokļus, mājas ļoti reti ,kurš var nopirkt uzreiz, tāpat tur gan cilvēkiem ir nepieciešams ņemt kredītus, bet arī ,ja ņem ,tad jāskatās, cik var atļauties un gadījumus-ja būs krīze , alga samazināsies neviss paņemt maksimālo summu ,ko varētu mēnesī maksāt un ja pazaudē darbu, samazinās alga,tad nevar vairs pavilkt.

Nē, kredītu un līzingu nav, un nekad tie nav bijuši. Ceru, ka tā tas arī paliks. Parādā arī nevienam neesmu (naudu, piemēram).
Vecāki ir iemācījuši, ka jādzīvo bez parādiem un jārēķinās tikai ar līdzekļiem, kas man ir. Pagaidām sanāk.