Dzīve uz parāda

Man nekad nav bijuši kredīti un līzingi, ja neskaita kredītkarti, ko banka piedāvāja ņemt uz izdevīgiem nosacījumiem, ko arī paņēmu, tomēr kredītlīniju es neizmantoju.
Nākotnē apsveru domu ņemt hipotekāro kredītu dzīvoklim.
Par telefonu uz nomaksu runājot: man gan tāds ir, tikai uz uzņēmumu, nevis uz fizisku personu, iemesls ļoti elementārs: nauda šodien ir labāk nekā nauda rīt. Bite man kā korporatīvajam klientam piedāvāja tādu ikmēneša maksājumu, ka, sasummējot kopā visus maksājumus, man telefona gala cena ir mazāka nekā pašreizējā standarta cena veikalā. Tad kāpēc neņemt uz nomaksu, ja gala beigās es samaksāju mazāk, un man nav jātērē liela summa šodien? :-D
Auto līzings arī man šķiet absolūti normāla lieta, jo atkal - nauda šodien ir labāk nekā nauda rīt. Protams, ja var to atļauties. Pašai pašlaik nav vajadzības pēc auto līzinga, bet, ja ņemtu, ņemtu tikai uz uzņēmumu.

šobrīd nav kredītu un ļoti gribētos cerēt, ka tā tas arī paliks. vienkārši nepatīk apziņa, ka otram esi kaut ko parādā.
bet kad uznāca ātro kredītu bums, tad gan šķita, ka gandrīz katram kaut reizi tas ātrais ir bijis paņemts, kaut kā tautai likās, ka tas ir viegls ceļš, kā tik pie piķa.

Atbalsu apzinīgu, saprātīgu aizņemšanos. Daudz loģiskāk ir maksāt kredītu par savu dzīvokli, nevis katru mēnesi maksāt milzīgu īres maksu un beigās palikt bez nekā.
Man pašai ir bijuši telefoni uz nomaksu. Neko tur nesanāk pārmaksāt, lmt taču nomaksai nav procentu.

Man arī nav bijuši kredīti un cerams, ka arī nebūs, bet es saprotu, ka ir cilvēki, kuri labāk maksā bankai, nevis izīrētājam! Ja man būtu bijis jāīrē, es arī visticamāk būtu nemusi kredītu! :)

Neatbalstu aizņemšanos, bet ir bijušas reizes, kad jāizmanto smskredits.lv. Nelepojos, bet vajadzība bija steidzama. Ja tagad ņemtu kredītu, tad tikai mājas iegādei, pie nosacījuma, ka īpašuma cena pārskatāmā nākotnē palielināsies. Ja rastos problēmas, māju pārdotu un parādus nomaksātu, nevis vēl paliktu parādā bankai.

Manuprāt kredīts mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, laiki, kad varēja sakrāt dzīvoklim ir beigušies. Ja nav jau esošais nekustamais īpašums / zeme / mežs, ko pārdot, kad reti kurš 25 / 30 gadnieks spēj sakrāt kaut vai 40 tūkstošus mājvietas iegādei. Noteikti var iztikt bez mazajiem kredītiem, bet neglabāsi taču pārtiku uz palodzes :) Pārspīlēti, bet dzve piespiež iegādāties dažādas lietas, kas maksā naudu, kuras ne vienmēr ir uz sitiena

mierīgi varu saprast nekustamā īpašuma kredītu, reti kurš (bez vecāku vai citu cilvēku palīdzības utt.), var pats uzreiz nopirkt sev māju vai dzīvokli. ja ir sakrāts pirmajai iemaksai, tad ir tikai normāli ņemt kredītā un dzīvot savā miteklī, nevis pārmaksāt īres maksā n-tos gadus svešam cilvēkam.

esmu cilveks, kursh ienist but paraadaa par 2 centus kaadam no ghimenes :D nespeju dzivot uz paraada :)

Agrāk parādu uzskatīja par negodu.

Jā un vēl simts citas lietas, kas tagad skaitās pilnīgi ok! ;-)

Protams, ka riska moments šādos darījumos ir klātesošs. Bet tikpat labi var sacīt, ka vajadzētu aizžmiegtām acīm atteikties no jebkurām ilgtermiņa saistībām vien tāpēc, ka, izejot pa durvīm, tevi var sabraukt ikaruss.

+1
-
Nekustamā īpašuma kredītu uzskatu par ilgtermiņa ieguldījumu, jo kā jau meitenes iepriekš rakstīja, krājot var arī nesagaidīt to brīdi kad beidzot varēsi pats iegādāties savu īpašumu. Tieši tāpat kā kredīts izglītībai, veselībai, automašīnai. Protams, ja kredītā tiek ņemts viss sadzīvei nepieciešamais, tai pat laikā neliedzot nesamērīgas izklaides, tad būtu laiks pārskatīt savus tēriņus.

marissa, kaut kā nepareizi, laikam, izklausijās mans teiktais. Nebiju domājusi, ka Tu saki, ka tās ir šausmas. ;-)

Visa sāli sagaršoju samērīgumā. Ja 500 eiro pelnošs vientulis ik mēnesi 60 atdod par jauno ābolīti, tas šķiet skumīgi (bet tas ir mans subjektīvais, neviena nelūgtais žēlums, nevis absolūtās patiesības balss). Ņemot vērā nekustamā īpašuma uzpūstās cenas, izīrētāju neremdināmo apetīti un laikmeta daudzveidīgo tehnikas/ izklaides/ izglītošanās piedāvājumu, neredzu nekā nosodāma uz krīta izmaksātā audio tehnikā, zobārsta diplomā vai pusducī dizainera tapešu ruļļu.
.
Protams, ka riska moments šādos darījumos ir klātesošs. Bet tikpat labi var sacīt, ka vajadzētu aizžmiegtām acīm atteikties no jebkurām ilgtermiņa saistībām vien tāpēc, ka, izejot pa durvīm, tevi var sabraukt ikaruss.

drostala, ja cilvēks grib pārmaksāt, lai maksā!
No otras puses, kāda staprība, vai tos 20 eiro katru mēnesi atliek pirms vai pēc telefona iegādes, lai to nomaksātu? Ja vien ir izdevīgi līzinga nosacījumi, tad ņemt uz nomaksu arī nav nekāda vaina. Manā gadījumā par telefonu bija krietni jāpārmaksā, ja vēlas ņemt uz nomaksu, tāpēc es pirku uzreiz par saviem iekrājumiem,bet, ja cilvēkam tādu nav un līzigs ir izdevīgs, tad why not?

Ir feini, ja apstākļi ļauj nopirk nekustamo īpašumu bez kredīta, bet tomēr tā nav nekāda nosodāmā lieta un šausmu šausma, ja tam tiek ņemts hipotekārais kredīts.

Es nesaku, ka tas ir šausmu šausma. Nekustamais īpašums ir kas cits, taču ņemt līzingā telefonus, TV, sadzīves tehniku vai vienkārši patēriņa kredītu domāju, ka nevajadzētu.

drostala kapēc nevar ņemt uz nomaksu, ja, piemēram, ir labs piedāvājums?

Dzīvoju pēc principa, ka mazās lietas, ja nevaru atļauties nopirkt vienā maksājumā, tad nepērku. Krāju, kamēr varu.
Kredītu paņēmu pērkot māju, jo nemētājās kabatā 180 000 eur. Un tad būtu tieši tā kā meitenes saka, pensijas vecumā varētu nopirkt māju. Labāk ir katru mēnesi maksāt kredītu, nevis īres maksu, kas ir pat manā skatījumā vairāk izniekota nauda nekā kredīti.
Aa un vēl pagājušo gad automašīnu paņēmu līzingā, jo bija 1mēn laikā jāatrisina otra auto iegāde, lai varētu pieņemt jauno darba piedāvājumu. Automašīnu gan plānoju max ātri nomaksāt, lai no šī kredīta tiktu vaļā.
Nekam citam kredītus neņemu.

Nekad neesmu sapratusi telefonu ņemšanu uz nomaksu. Labi, vēl students, kas tur no savas stipendijas grabina tos 20 eiro mēnesī. Bet pieaudzis strādājošs cilvēks. Nevar sev telefonu atļauties? Labi, teiksiet, dzīvē visādi gadās, pieņemsim. Bet ir redzēti cilvēki, kas ar tiem saviem nomaksas telefoniem i uz ārzemēm braukā, i restorānos ēd. Nu šis gan nav skaidrs, kā vienu atļauties var, bet otru nevar. Nu varbūt tad neaizbrauc uz to kūrortu, vai katru nedēļas nogali neēj ēst ārpus ārpus mājas, bet sakrāj tu tam telefonam!?

Atbalstu, mums ir kredītā auto un abiem Tele 2 mobīlie telefoni. No Lattelecom bezprocentu kredīts laptopam. Gribu un ņemu! Kopā kredītmaksājums ir 200 eiro, pec gada visu izpirksim ;)

Atbalstu visa veida kredītus, arī ātros, ja tie tiek laikus atdoti. Dzīvē gadās visādi, un nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

+1

nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

Te nu man atliek piekrist! Ir feini, ja apstākļi ļauj nopirk nekustamo īpašumu bez kredīta, bet tomēr tā nav nekāda nosodāmā lieta un šausmu šausma, ja tam tiek ņemts hipotekārais kredīts.

Ne man, ne vīram nekādu kredītu nav. Par laimi ir bijusi iespēja visu, ko vajag, nopirkt uzreiz. Mājai nauda bija jau iekrāta un, lai sanāktu viss, vīrs pārdeva nelielu daļu meža, tā kā arī mājas iegādē iztikām bez kredītiem.
Agrā jaunībā man ir bijis gan līzings telefonam, gan viens kredīts. Un tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ja ir problēmas ar naudu, tās nepietiek, tad pēdējais, ko vajadzētu darīt, ir ņemt kādu kredītu.
Jādzīvo atbilstoši savām iespējām.